Ekonomika
Bizness

Olafs Zvejnieks: Kā teiktu Ostaps Benders, “ledus ir sakustējies”0


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Shutterstock

Pagājušajā nedēļā diskusijā ar ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem to partiju pārstāvji, kas veido jauno valdību, publiski atzina nepieciešamību ievest darbaspēku Latvijā, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Jau gadiem ilgi valdības diskusija ar uzņēmējiem par darbaspēka problēmu atgādina ierūsējušu leijerkasti – uzņēmēji brēc un vaimanā par to, ka nav kas strādā, bet valdība nosvērti stāsta viņiem par darbaspēka mobilitāti un izglītības reformām.

Citiem vārdiem sakot, uzņēmēji runā par problēmām, kas bija jāatrisina vakar vai, sliktākajā gadījumā, šodien un tuvākā mēneša laikā, bet valdība piedāvā risinājumus, kas varētu situāciju uzlabot pēc gadiem (kā mobilitāte) vai gadu desmitiem (kā izglītība).

Un nav jau tā, ka tā būtu kāda abstrakta problēma – arvien biežāk izskan viedoklis, ka darbaspēka trūkums sāk kavēt visas ekonomikas attīstību.

Tiesa, mūsu naudas makus darbaspēka trūkums vismaz šobrīd ietekmē pozitīvi, jo pieaug algas, taču agri vai vēlu šis algu pieaugums atdursies pret produkcijas pašizmaksas pieaugumu un tam sekojošu konkurētspējas zaudējumu.

Darbaroku trūkums bremzē arī vienu no galvenajiem ekonomiskajiem dzinējiem – ārvalstu tiešās investīcijas. Jaunākajā ārvalstu investīciju padomes pētījumā par ārvalstu investoru noskaņojumu deviņi no katriem desmit aptaujātajiem (88%) atzinuši, ka viņus uztrauc darbaspēka nepieejamība.

Tas tālu pārsniedz nākamos būtiskākos neapmierinātības faktorus – demogrāfisko situāciju (58%) un biežās valsts politikas maiņas (55%). Rezultātā to ārvalstu investoru skaits, kas nolēmis nepalielināt savu investīciju apjomu Latvijā, sasniedzis rekordapjomu – 35% no visiem aptaujātajiem.

Šos skaitļus ārvalstu investoru padomes pārstāvji bija nolēmuši apspriest ar Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem. Sākotnēji likās, ka diskusija aizies vecajās sliedēs: jūs mums – par darbaspēka trūkumu un korupciju, mēs jums – par mobilitāti un izglītību.

“Jāsaprot, ko mēs gribam – vai viegli pieejamu lēto darbaspēku vai tomēr kvalificētus speciālistus. Uzskatu, ka valstij nevajadzētu mainīt migrācijas politiku un vairāk koncentrēties uz saviem neizmantotajiem resursiem, kā arī piesaistīt nepieciešamos speciālistus,” ārvalstu investoriem skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Līdzīgu dziesmu dziedāja arī Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK).

Taču, diskusijas pavedienam nonākot “jauno” partiju rokās, leijerkaste pēkšņi salūza. Jaunveidojamās valdības ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV) paziņoja, ka 90% nodokļu valstī samaksā 5000 uzņēmumi un tiem ir nepieciešama individualizēta pieeja darbaspēka piesaistes jautājumā.

“Tāpēc vajag strādāt ar katru no šiem uzņēmumiem un nodrošināt to, kas katram no tiem ir nepieciešams,” teica Šmits.

Saistītie raksti

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) nepiekrīt Šmitam un uzskata, ka ir nepieciešama vienota valsts imigrācijas politika, tomēr viņš paziņoja, ka “darbaspēka imigrācijai nav jābūt uzņēmēju vadītam pasūtījumam.”

“Tam jābūt stratēģiskam procesam. Jāstimulē, lai ar imigrāciju sekmētu tās nozares, kur produktivitāte aug straujāk, jo ir jomas, kur, pat ievedot lētu darbaspēku, izaugsme nebūs tik strauja”.

Kā teiktu Ostaps Benders, “ledus ir sakustējies”.

LA.lv