Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. janvāris, 2016
Drukāt

Kā tēviem paskaidrot, kas ir dzemdību emocionālā trauma (6)

Fotolia.comFotolia.com

Kāpēc sieva sēro un jūtas traumēta* pēc savām dzemdībām, ja bērniņš sveiks un vesels? Un ko nu iesākt?

Tu nevēlies, lai viņa būtu noskumusi, un nevari saprast, kādēļ īsti viņa tāda ir. Tu aizdzīt viņas skumjas, pievēršot viņu bērnam, bet tas visu padara tikai sliktāku… Varbūt sievai trūkst vārdu, lai visu izskaidrotu un, mēģinot to darīt, viņa izplūst asarās vai jūs pat nonākat līdz kliegšanai.

Tu gribētu, lai sieva ir laimīga, bet tagad viņa ir māte – vai gan tāds nebija mērķis? Kāpēc tik daudz kas notiek viņas galvā? Kāpēc viņa nespēj to vienkārši izstāstīt?

Sievietei ir grūti rast vārdus, lai izskaidrotu dzemdību traumu un sēras par notikušo (vai nenotikušo) šo lietu dabas dēļ.

Arī kāds, kurš bijis auto negadījumā, nespēj izskaidrot savu emocionālo traumu. Mums ir viegli saprast cilvēkus, ka viņi ir apjukuši tādā situācijā, taču attiecībā uz dzemdībām mūsu kultūrā pieņemts, ka vislabākais, ko var cerēt pēc dzemdībām ir – “visi dzīvi un veseli”. Mūsu kultūrā audzis cilvēks ir akls ieraudzīt, ka dzemdības sievietei ir arī pārejas rituāls (jeb iniciācija) un nedzirdīgs pret sievietes sāpēm, kas viņai jāpiedzīvo, ja dzemdības nav gājušas tā, kā viņa iecerējusi, pēc plāna.

Kāds varētu teikt, ka sievietei vajadzētu būt reālistiskai un saprast, ka dzemdības var neiet pēc plāna, bet vai jūs tā teiktu autokatastrofā cietušajam?

“Nu beidz, Jāni! Tu taču zināji, ka vari iekļūt autoavārijā, kad tu dabūji autovadītāja tiesības! Tu zināji, ka, braucot apledojuma laikā, vari ietriekties kokā!”…

Mēģināsim runāt līdzībās par dzemdību traumu, lai vieglāk saprastu traumu un sēras. Dzemdības ir sievietes seksualitātes funkcija. Tā nav medicīniska procedūra, tas nav kaut kas, ko dara ar sievietes ķermeni, lai izdabūtu no viņas bērnu. Tie ir sievietes centieni rīkoties tā, lai satiktos ar savu bērniņu.

Kad sieviete sāk dzemdēt, viņas smadzenēs izdalās TIEŠI TIE PAŠI HORMONI, KAS MĪLĒŠANĀS LAIKĀ! Vai tas skan traki? Es ar to domāju – kas ir kopīgs dzemdībām (kurās sāp) un seksā (kurā ir labpatika)? OKSITOCĪNS! Tas ir tā dēvētais mīlestības hormons. Dzemdības un sekss ir nesaraujami saistīti no sākuma līdz beigām. Dzemdības ir sievietes seksualitātes funkcija.

Iedomājies, ka tava sieva tikko piedzemdējusi bērnu, un tu pēkšņi kļūsti impotents. Tu vairs nevarēsi nekad baudīt mīlēšanās baudu, nekad. Nav medicīnisku līdzekļu, implantu – nekā, kas palīdzētu. Dzīves seksa daļa ir beigusies.

“Bet jums taču ir vesels bērns!” – šajā situācijā jūs mierina sieva, māte, kolēģis… Pārējam taču nav nozīme, vai ne? Kā tu justos tādā situācijā?

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Par ko bija raksts?!

  2. nu, tēlo slimas govis…nē, tādas ir

  3. ???????????????????? Atbildēt

    kāda traunma??????????????? garīgi slimas.
    TĀ IR LAIME!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  4. Nu,kā naglai ar āmuru!Un cik nelaida pasaulē.

  5. Tas viss no labas dzīves! Kadreiz, vēl 30 gadus atpakaļ, kad tagadējās jaunās mammas dzima, pamperu nebija, automātiskās vešenes arī nē, bija autiņi, kurus vajadzēja mazgāt, žāvēt uz pa dzīvokli sastieptas auklas, gludināt, pudelītes pasterizēt vārot katlā… Laukos māmiņai bieži vien vēl bija saimniecība, govs, kas jāslauc, dobes, kas jāravē! Labi bija, vienkārši lieliski, jo nebija laika depresēties…Un nebija kad ieklausīties sevī, pierakstīt sev visādas vainas un kašķēties ar vīru!

    • 100% jums piekrītu! Vainīga labā, nodrošinātā, bieži vien slinkumā un neuzņēmībā izlaistā dzīve.
      Kur tikai paklausies, visur TĀDAS PROBLĒMAS! Tieši šo problēmu dēl jaunā paaudze dzimst aizvien slimāka un problemātiskāka. Skumji, bet to vēroju visapkārt. Jāved bērns āra pastaigā, atkal problēmas, labāk nogruntēties pie datora, tur problēmas tiek risinātas ar muti, nevis darbiem.
      Dakteriem vajadzētu būt prasīgākiem pret jaunajām mātēm, tā kā tas bija mūsu laikā, nevarēja vis darīt visu, ko iedomājāmies.

Draugiem Facebook Twitter Google+