Mobilā versija
+13.1°C
Līga
Piektdiena, 23. jūnijs, 2017
16. jūnijs, 2017
Drukāt

Kā tirgoties ar salu? Breksita tirdzniecības līkloči (1)

Pils_9

Džonatans Pīls: Angļi nav tik ļoti uztraukušies par breksitu kā, piemēram, skoti, Ziemeļīrijā dzīvojošie un arvien vairāk arī velsieši.

“Starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju nekad nav bijusi dabiska robeža. Tad, kad to izveidoja, tas biju piespiedu kārtā,” saka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis, tirdzniecības konsultants, pēc izcelsmes īrs, kurš jau daudzus gadus dzīvo Lielbritānijā, Džonatans Pīls, ar kuru tiekos Briselē un kurš cieši seko līdzi breksita procesiem un tam, kādu ietekmi tie atstās uz kaimiņos esošo Īriju un citām Eiropas valstīm. Lielbritānijā (8. jūnijā) ir aizvadītas ārkārtas vēlēšanas, ar kurām premjerministre Terēza Meja cer nostiprināt savu mandātu sarunu sākšanai par Apvienotās Karalistes aiziešanu no Eiropas Savienības. “Tas būs smagi abām pusēm,” uzskata Dž. Pīls, kuram ir arī virkne ideju par to, kā visam vajadzētu attīstīties.

Vispirms par vēlēšanām. Kā, jūsuprāt, iekšpolitiskās norises Lielbritānijā ietekmēs breksita procesu?

Dž. Pīls: Manuprāt, premjerministre Terēza Meja pieļauj lielu kļūdu, viņa aizkavēs procesus. Lielbritānijas rīcībā būs divi gadi, taču tagad no tiem jau divi mēneši ir aizņemti ar vēlēšanām. Ir iespējams, ka mainīsies ministri, arī par izstāšanos no Eiropas Savienības atbildīgie. Viņi būs jāapstiprina, un arī tas vēl paņems laiku. Lielbritānijas konservatīvie, manuprāt, arvien vairāk sliecas labējas politikas virzienā – tādā ziņā, ka arvien vairāk atbalsta Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Un tie, kuri no konservatīvajiem ir pretējās domās, kļūst arvien klusāki. Un, manuprāt, Terēzai Mejai būs ļoti grūti šajā ziņā rast kompromisu izstāšanās sarunu laikā, jo aiz viņas būs partija, kura būs kļuvusi daudz cietāka savā nostājā. Turklāt arī leiboristiem nav laba padoma, ko Lielbritānijai šajā laikā piedāvāt. Viņi var runāt par lielākiem nodokļiem bagātajiem un tamlīdzīgām lietām, bet tas varētu vainagoties tikai un vienīgi ar lielāku birokrātiju. Savukārt liberāļi, kuri vēlas atkārtotu referendumu, parlamentā iegūs labi ja dažas vietas.

Kas notiks ar Lielbritānijas un ASV tirdzniecības attiecībām? Esmu dzirdējusi, ka Amerikas Savienotās Valstis noteikti būs ieinteresētas pēc iespējas vairāk iegūt no šīs situācijas, kad Lielbritānijas tirdzniecības prakse ar pārējo Eiropu sarežģīsies un tai būs vairāk jāatveras arī citiem tirgiem.

Lielbritānija nevar vest sarunas ar ASV, iekams tā nav laukā no Eiropas Savienības. Līdz ar to formāls process šajā ziņā nevarēs sākties vēl nākamos divus gadus. Ja Eiropas Komisija nepieļautu ar hormoniem pildītas liellopu vai vistas gaļas vai ģenētiski modificētas pārtikas ienākšanu Eiropā, to visu varētu pieļaut britu valdība, jo vēlēsies ātru vienošanos. Un tas mani ļoti uztrauc. Varbūt šī aina nebūs tik dramatiska, taču britu valdība varētu būt atvērta lielākām pielaidēm.

Kāds kopumā ir noskaņojums britu uzņēmēju vidū, domājot par breksitu?

Te ir svarīgi skaidri nošķirt britu un angļu uzņēmējus. Patlaban mans iespaids ir tāds, ka angļi nav tik ļoti uztraukušies par breksitu kā, piemēram, skoti, Ziemeļīrijā dzīvojošie un arvien vairāk arī velsieši. Apvienotajai Karalistei nākamajos desmit gados var nākties cīnīties par izdzīvošanu. Mēs varētu pieredzēt līdzīgu virzību, kādu Baltijas valstīs, kad trīs valstis turas kopā, proti, mūsu gadījumā, Skotija varētu ciešāk saslēgties ar abām Īrijas daļām, atstājot Angliju un Velsu vienas pašas. Tas, protams, nenotiks šogad vai nākamgad, bet nākamajos desmit gados pilnīgi noteikti. Ja Skotija atstās Lielbritāniju, Ziemeļīrijai nekas cits neatliks kā sekot, jo tām abām ir daudz ciešākas saiknes. To Ziemeļīrijas politiķi man ir teikuši jau pirms divdesmit gadiem.

Kāds būtu vislabākais risinājums, lai galu galā gan Lielbritānija, gan Eiropas Savienība šajā sarežģītajā situācijā no tirdzniecības viedokļa abas būtu apmierinātas?

Ir vairākas iespējas – Norvēģijas risinājums, proti, būt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā, kas ļautu Lielbritānijai palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, bet šajā gadījumā tā nebūtu daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības (tajā ir arī Turcija, Andora, Sanmarīno un Monako. – I. S.), kas, manuprāt, ir vēl svarīgāka. Tad ir Šveices risinājums, kas sākumā neiestājās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā un centās sakarus nodibināt divpusēji, bet šaubos, ka kāds vēlētos šo scenāriju atkārtot. Trešā iespēja – Lielbritānija ir Eiropas Savienības Muitas savienībā, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi. Ceturtā – līdzīgas attiecības kā Eiropas Savienībai ir ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, proti, kas nav nedz Muitas savienība, nedz vienotais tirgus, bet drīzāk ir domātas valstu atbalstam, bet tas Lielbritānijai īsti nav nepieciešams.

Piektā iespēja ir slēgt līdzīgu brīvās tirdzniecības līgumu kā, piemēram, tagad ar Kanādu. Sestā iespēja ir atgriezties pie Pasaules tirdzniecības organizācijas tarifiem, kas varētu nozīmēt lielākas izmaksas, tirgojoties, piemēram, ar pārtikas produktiem. Un septītā iespēja ir pamest izstāšanās sarunas bez konkrētas vienošanās, bet tad atkal būtu jāatgriežas pie Pasaules tirdzniecības organizācijas tarifiem, jo šo organizāciju Lielbritānija pilnīgi noteikti nevēlētos pamest.

Kā uzņēmējam man personiski vispieņemamākā liktos iespēja, ka Lielbritānija ir Eiropas Savienības Muitas savienībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI

Draugiem Facebook Twitter Google+