Kā turpmāk tirgoties ceļa malās? 0

Uz Agro Topa jautājumiem par nodokļu aktualitātēm 2012. gadā atbild VID speciālisti.

Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Kā likuma Par pievienotās vērtības nodokli 10. panta izmaiņas ietekmēs izmaksas par uzņēmumu automašīnām?

 

Atbilstoši likuma Par pievienotās vērtības nodokli 10. panta 7.1 daļai no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, to skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. 2011. gada 8. decembrī Saeima veica grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Ar šiem grozījumiem 10. panta 7.1 daļas redakcija netiek mainīta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar to lauksaimniecības uzņēmumiem (apliekamām personām) 2012. gadā tāpat kā 2011. gadā nebūs tiesības atskaitīt kā priekšnodokli likuma Par pievienotās vērtības nodokli 10. panta 7.1 daļā noteiktos 20 procentus no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu (kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas) un ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis metodisko materiālu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem, kura 39.–43. punktā ar konkrētiem piemēriem ir atspoguļota priekšnodokļa aprēķināšana un atskaitīšana par vieglo pasažieru automašīnu (kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas) un ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītajām izmaksām. Šis metodiskais materiāls ir pieejams VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā Tiesību akti > LR normatīvie akti > Par nodokļu veidiem > Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis > Metodiskie materiāli.

Ja komersants ir deklarējis, ka tā rīcībā esošo transportlīdzekli izmanto tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, īstermiņa iznomāšanai vai demonstrācijai, tad pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates veikšanas minētais nodoklis budžetā nav jāmaksā. Šādos gadījumos jāveic deklarēšana CSDD uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Deklarēšanu par attiecīgo kalendāro gadu veic līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim.

Ja komersants transportlīdzekli ieguvis īpašumā vai turējumā, deklarēšana par turpmāko kalendārā gada laiku veicama piecu dienu laikā no transportlīdzekļa reģistrācijas dienas.

Transportlīdzekļa izmantošanu tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām komersants pierāda, kārtojot ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kurā norāda:

1) transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, marku, modeli un dzinēja darba tilpumu;

2) brauciena maršrutu, datumu, kā arī sākuma un beigu laiku.

Braucienu uzskaiti nodrošina, izmantojot maršruta kontroles sistēmu, kas uztver globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) satelītu raidītos signālus un nosaka automobiļa koordinātas reālā laikā un vietā.

Reklāma
Reklāma

 

Kāds šogad ir neapliekamais minimums iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai?

 

2012. gadā saglabājas mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmērs, kāds bija noteikts 2011. gadam. Atbilstoši 2010. gada 30. novembra MK noteikumiem nr. 1097 Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai no 2011. gada 1. janvāra mēneša neapliekamais minimums ir 45 lati un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktais nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu mēnesī ir 70 lati.

 

Kā pareizi rīkoties, lai legāli nodarbinātu pagaidu darbiniekus sezonas laikā, piemēram, ražas vākšanā? Šobrīd potenciālais darbinieks ir jāpiesaka VID dienu pirms viņš sāk strādāt. Problēmu sagādā neziņa par cilvēkiem, kas atnāks strādāt un vai atnāks, kā bija sarunāts. Vai nevar, piemēram, ziņas nodot kādā atvieglotā veidā, teiksim, reizi mēnesī? Vai varbūt mazajām saimniecībām ir kāda konkrēta gada maksa, ko šādā gadījumā var samaksāt?

 

Darba devēja pienākumu, kādos termiņos iesniedzamas ziņas par darba ņēmējiem, reglamentē MK 2010. gada 7. septembra noteikumi nr. 827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šo noteikumu 8.1 punkts paskaidro, ka darba devējs, kurš ir reģistrēts PVD reģistrā atzīto un reģistrēto uzņēmumu sarakstā vai VAAD lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā un kura saimnieciskā darbība saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, var reģistrēt darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā dienā, kad persona faktiski sāk darbu, ja personu paredzēts nodarbināt šādos sezonas rakstura darbos:

1) augļkoku, ogulāju un dārzeņu sēja un stādīšana;

2) augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējumu un stādījumu kopšana;

3) augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšana.

Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.10 pants nosaka, ka patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību. Turklāt atbilstoši likuma prasībām patentmaksas maksātājs savā saimnieciskajā darbībā, par kuru viņš maksā patentmaksu, nenodarbina citas personas. Tādējādi situācijā, ja tiek nodarbinātas citas personas, nav piemērojama patentmaksas maksāšanas kārtība.

 

Kā pareizi organizējama un izpildāma tirdzniecība ceļu malās?

 

MK 2010. gada 12. maija noteikumi nr. 440 Noteikumi par tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos reglamentē tirdzniecības veidus, kas saskaņojami ar pašvaldību, un reglamentē to tirdzniecības organizēšanas kārtību, tas ir, ielu tirdzniecības un tirgu organizēšanas kārtību.

Kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, kā arī to lietotāju pienākumus reglamentē MK noteikumi nr. 282 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība.

Savukārt nodokļu maksātāji, kuriem piemērojams atbrīvojums kases aparātu lietošanā, ir noteikti šo noteikumu 70., 71. un 72. punktā.

Nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus un darījumu apliecināt ar šo noteikumu 61. punktā minētajā kārtībā noformētu reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma ielu tirdzniecības vietās:

* par pašu iegūtās vai ražotās produkcijas pārdošanu mazumtirdzniecībā;

* ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamas personas – par iepirktu preču pārdošanu mazumtirdzniecībā un sniegtajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā minēto, ielu tirdzniecības vietās saņemot samaksu skaidrā naudā un nelietojot kases aparātu, darījumu apliecinot ar kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma, var tikai par pašu iegūtās vai ražotās produkcijas pārdošanu mazumtirdzniecībā, kā arī ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamas personas par iepirktu preču pārdošanu mazumtirdzniecībā un sniegtajiem pakalpojumiem. Tādējādi kvīts par saņemto samaksu skaidrā naudā nav jāizsniedz katram darījuma partnerim, bet tikai tad, kad to pieprasa klients. Pārējos gadījumos nodokļu maksātājiem organizējot ielu tirdzniecību, saņemtās samaksas reģistrēšanai ir jānodrošina kases aparāta lietošana.

Savukārt visi ieņēmumi (arī ieņēmumi no pārdotajām precēm, par kurām klients nepieprasa reģistrēto kvīti) jāuzskaita, ievērojot vispārējās kases operāciju uzskaites un grāmatvedības kārtošanas prasības, kas ir noteiktas MK 2003. gada 21. oktobra noteikumu nr. 584 Kases operāciju uzskaites noteikumi 6. punktā. Tur noteikts, ka par darbdienas laikā saņemto un iemaksāšanai uzņēmuma kasē paredzēto skaidras naudas summu jāsagatavo kases ieņēmumu orderis.

Tas nozīmē, ka katras darbdienas beigās saskaita visus dienas ieņēmumus (ieskaitot ieņēmumus, par kuriem klientam tika izsniegta reģistrētā kvīts, gan ieņēmumus, par kuriem reģistrētā kvīts netika izsniegta) un par visu kopējo ieņēmumu summu noformē vienu kases ieņēmumu orderi.

MK noteikumu nr. 585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju 47.1 punktā noteikts, ka preču nosūtītājs (izsniedzējs) preču piegādes dokumentu vai pārvadājumu dokumentu tā nosūtīšanas dienā un preču saņēmējs tā saņemšanas dienā un pirms preču tālākas piegādes (pārdošanas) vai citu darbību veikšanas ar tām hronoloģiskā secībā reģistrē attiecīgi uzņēmuma izdoto vai saņemto preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrā vai citā reģistrā.

Atbilstoši šo noteikumu 47.3 un 47.4 punktam reģistrs kopā ar vienu preču piegādes dokumenta vai pārvadājumu dokumenta eksemplāru (vai kopiju, kas izstrādāta un apliecināta MK noteikumu nr. 916 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība 54., 55., 56. un 57. punktā minētajā kārtībā) atrodas katrā preču izsniegšanas un saņemšanas vietas adresē līdz pārskata gada slēguma inventarizācijai. Turpmāko reģistra un minētā dokumenta eksemplāra glabāšanas kārtību nosaka uzņēmuma vadītājs. Ja preču izsniegšanas un saņemšanas vieta nav uzņēmuma pastāvīgā darbības vieta (struktūrvienība), reģistrs (izņemot tirdzniecību) drīkst atrasties uzņēmuma juridiskajā adresē (fiziskai personai – deklarētajā dzīvesvietā) vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētā struktūrvienībā.

Tādējādi nodokļu maksātājam ir jānodrošina reģistra kopā ar vienu preču piegādes vai pārvadājumu dokumenta eksemplāru (kopiju) atrašanās ielu tirdzniecības vietās.

Katram nodokļu maksātājam, kurš VID reģistrējis grāmatiņās brošētas kvītis vai kvīšu numurus, par katru ceturksni jāiesniedz VID pārskats par numurēto un VID reģistrēto kvīšu izlietojumu. Pārskats jāsagatavo par visām ceturkšņa laikā izlietotajām un anulētajām kvītīm. Pārskatā nesniedz informāciju par pārdotajām precēm, bet gan par izlietotajām un anulētājām kvītīm. Pārskats jāsagatavo arī tajā gadījumā, ja ceturkšņa laikā nav izlietota vai anulēta neviena reģistrētā kvīts.

Papildus informējam, ka VID mājaslapā www.vid.gov.lv ievietots metodiskais materiāls Kases aparāti un kases sistēmas, kurā ir detalizēta informācija ne tikai par reģistrētās kvīts aizpildīšanas kārtību, bet arī par pārskata iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.