Mobilā versija
+5.1°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
30. septembris, 2017
Drukāt

Kā uzdzīvoja padomju Latvijas krogos (29)

Foto: no albuma "Padomju Latvija"Foto: no albuma "Padomju Latvija"

Aktīvistu grupa ir paudusi vēlmi atjaunot savulaik populāro restorānu “Sēnīte”, kas atradās Inčukalnā, 38 km no Rīgas, un šogad varētu svinēt 50 gadu jubileju. Piedāvājam atskatu vēsturē uz laikmetu, kad “Sēnītē” un citos padomju laika restorānos uzdzīve sita augstu vilni un rubļi ripoja kā pa reni.

Restorāns ”Sēnīte” bija pirmā plānsienu dzelzsbetona čaulas konstrukcija Baltijā. Šo arhitekta Linarda Skujas un inženiera Andra Bites projektēto savdabīgas formas restorāna ēku atklāja 1967. gada 5. decembrī.

”Sēnītes” interjers bija latvisks. Piemēram, bāra logu mozaīkās bija Latvijas pilsētu ģerboņi, nišā – vara kalums, kurā attēlota kariete ar kučieri… Kam gan šādā bārā negribējās lēnītēm iedzert kādu kausiņu ”Lāčplēša” alus vai nogaršot vistiņas, kuras marinēja un žāvēja uz vietas?! Iecienīta bija arī kotlete ”Sēnīte” (gaļas un sēņu salikums).Tāpēc pie ieejas durvīm bieži stāvēja gara rinda, un ne visiem laimējās nokļūt izredzēto vidū, kurus šveicars labvēlīgi vedinātu iekšā. Lai tiktu iekšā labākajos restorānos, vajadzēja papildus šķirties no trim līdz pieciem rubļiem, ko uzmest ”uz ķepas” šveicaram.

80. gados ”Sēnītē” strādāja aptuveni 130 darbinieku (tostarp par bārmeni kļuvušais kārtslēcējs Eiropas vicečempions, divu olimpisko spēļu dalībnieks Aleksandrs Obižajevs), plašajā zālē varēja uzņemt līdz pat simts viesu. Uz turieni veda ēdināt ārzemju tūristus, dzirdēts, ka dažu labu apdzirdīja, lai ievilinātu VDK tīklos. Bijušais viesmīlis Ervīns atceras: ”Par tādiem gadījumiem nezinu, taču zāles pārzinim bija uzdevums pierakstīt piebraukušo auto numurus un par tiem ziņot attiecīgām iestādēm…”

Padomju darbaļaužu uzdzīve restorānā un ar to saistītie riski lieliski iemūžināti komēdijā ”Briljantu roka” ar iecienīto krievu kinoaktieru Jurija Ņikuļina un Andreja Mironova piedalīšanos. Izrādās, ka arī “Sēnītē” pabijis kāds kino spīdeklis. Bijušais ”Intūrista” (tūrisma organizācija, kas nodrošināja ārzemju tūristu uzņemšanu un kontroli) šoferis Jānis Lūcis atcerējies, ka septiņdesmito gadu beigās braucis uz Rīgas ostu sagaidīt franču kuģi “Borodin”. ”Ziemassvētku priekšvakarā es saņēmu norīkojumu ar busu ierasties ostā, jo kuģa komanda pasūtījusi “Sēnītē” galdus un eglīti. Busā sakāpa kuģa apkalpe, un starp viņiem – maza auguma, ļoti kustīgs un smaidīgs kungs, kurš man likās kaut kur redzēts. Tiešām, slavenais franču kinoaktieris un komiķis Luijs de Finess!”

 

Bez logiem, bet ar ”ausīm”

Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados bārs ”Skapis” atradās viesnīcas ”Rīga” apakšējā stāvā. 1980. gadā bāru slēdza ar varenu atvadu balli. Līdz 70. gadu beigām ”Rīga” bija vienīgā viesnīca galvaspilsētā, kur ”Intūrists” izmitināja ārzemniekus. Daudzus galvenokārt interesēja iedzeršana un sekss. Naudīgos ārzemniekus ”aplidoja” nopelnīt gribošie spekulanti (pēc toreizējās leksikas – farcovščiki) un tā sauktās intermeitenes. Bārā apgrozījās ne vien sabiedrības krējums, bet arī mazāk smalka publika – kāršu blēži, spekulanti, prostitūtas un viņu suteneri.

Bāra arhitekts Juris Pētersons: ”Sienas bija segtas ar sarkankoka paneļiem. Pēc grafiķa Aleksandra Stankeviča skicēm veidotas galdiņu virsmas, kuras klāja apgleznotas flīzītes, pie sienām – misiņā kaltas medaļas (meistars Miervaldis Zibens).” Uz katra galdiņa flīzēm bija uzgleznota kāda puķīte, augs, kas saistās ar Rīgas melnā balzama izgatavošanu. Pie skapistu solidaritātes piederējās tradīcija atstāt simbolisku sveicienu nākamajam apmeklētājam kapeiku vai pat rubļa veidā. Viena galdiņa vienu flīzīti varēja pacelt augšā un tur vienmēr bija mazliet naudas, protams, tiem, kas par to zināja. Runāja, ka bārā esot noslēpti mikrofoni. Atmodas laikā tiešām viesnīcā “Rīga” atklāja veselu noklausīšanās istabu. OBHSS jeb milicijas dienests, kas cīnījās pret “sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu un spekulāciju”, prata iedzīvoties no prostitūcijas – par acu pievēršanu viņi bieži vien saņēma kukuļus. Eksistēja neliels skaits elitāru prostitūtu, kuras apkalpoja tikai īpaši ”svarīgus” ārzemniekus. Viņas bija Valsts drošības komitejas pārraudzībā un savus klientus drīkstēja vest tikai uz viesnīcu ”Rīga”, kur viena stāva numuri bija aprīkoti ar slepenu noklausīšanās un filmēšanas aparatūru. Iespējams, ka daudz ko par bāra dzīvi varētu pastāstīt labsirdīgā blondā viesmīle Valija Romāne (saukta par Skapja Valijas kundzi, 2007. gadā viņa aizgāja mūžībā) vai Juze (iemūžināta filmā ”Tauriņdeja”), kas strādāja aiz letes. “Skapī” varēja meklēt dvēselei aizvēju arī tad, kad bija beigusies naudiņa. Bārmenēm bija ”melnā grāmata”, kurā ierakstīja aizdevumu. Valija esot parūpējusies pat par iereibušo viesu nogādāšanu līdz taksometram, kas gaidīja turpat aiz stūra, pie kinoteātra ”Aina”. Sākot no pulksten 23 līdz diviem naktī, Valijas kundze mēdza staigāt gar galdiņiem, atgādinot: “Meitiņas, puisīši, mākslinieku kungi un laulības pārkāpēji, laiks doties mājup!”

 

Dejas un kautiņi

Par ”Jūras pērli” – restorānu ar terasi, ko nojauca 2001. gadā, – daudziem joprojām ir dzīvas atmiņas, jo šī izklaides vieta saistās ar ļoti labu virtuvi un padomju laikā pirmo (1969) profesionālo varietē programmu. Restorāns bija Jūrmalas vizītkarte, tajā atpūtās gan vietējā, gan PSRS varas elite. Uz slēgtajiem vakariem Latvijas kompartijas vadonis Augusts Voss nācis kopā ar sievu, pēc programmas aicinājis zālē māksliniekus, kopā iedzēruši glāzi šampānieša, izklaidējušies, dejojuši. Bijušais bārmenis Kārlis Leiškalns atceras, ka Voss ievērojis reglamentēto uzvedību, vienīgā viņa vaļība bijusi uzsākt runāt ar viesmīļiem latviski. Biežs viesis bijis arī Maskavas pilsētas kompartijas līderis Viktors Grišins ar meitu Olgu. Restorānā ēdinātas daudzas ārvalstu delegācijas. Nereti apmeklētāji suvenīriem zaguši mazās melhiora mokas kafijas karotītes. Šajā ziņā īpaši izcēlušies franči.

Saviesīgiem vakariem galdiņi tika pārdoti desmit, divdesmit minūšu laikā. Arī pēc šīm biļetēm vajadzēja stāvēt rindā, taču nopirkt tās laimējās vien nedaudziem. Zāles pārzinim jau laikus piegādāts Jūrmalas Tirdzniecības pārvaldes veidots rezervāciju saraksts, kam pieskaitīti restorāna darbinieku draugiem un paziņām rezervētie galdiņi – par to zāles pārzinim bija jāmaksā desmit rubļu. Varietē programma sākās plkst. 24, tai bija divas daļas pa 45 minūtēm ar 15 minūšu pārtraukumu. Viesmīļi bija izdresēti, baidījušies no Jūrmalas Tirdzniecības pārvaldes vadītājas Marinas Zatokas, vienmēr safrizētas sievietes labākajos gados. Viņa draudzējās ar Maskavas ministriem un centrālkomitejas vīriem.

Restorānā savu karjeru sākuši vairāki populāri mākslinieki. Piemēram, igauņu soliste Aino Bāliņa (pianista Ermena Bāliņa dzīvesbiedre, dzīvo Tallinā), kuru publika ļoti iecienīja dziesmas ”Lelle” dēļ. Uzstājās arī lietuviete Larisa Sabo, par kuru jūsmoja pat Augusts Voss, jo viņam patika Sabo dziedātās čigānu melodijas. ”Viņa bija izcila dziedātāja – vienīgā, kura drīkstēja iesēsties Vosam klēpī, viņu apskaut, uzlikt roku uz pleca, jo zināja visu Vosa mīļāko repertuāru,” atceras varietē horeogrāfs Leons Zviedris. Šo vienīgo PSRS varietē rādīja arī ”Rusē”, ”Vāravā”, Berģu hotelī, viesnīcās ”Tūrists”, ”Daugava”, ”Jūrmala” un, protams, arī Jūrmalas iecienītajos restorānos ”Cabourg” un ”Jūras pērle”. Zviedra sagatavotā programma bija vienīgā PSRS, kurā meitenes uzstājās atkailinātām krūtīm. 1979. gadā par solisti ”Jūras pērlē” kļuva Laima Vaikule, 1983. gadā visa Latvija viņu iepazina pēc epizodiskas lomas filmā ”Vajadzīga soliste”. Tieši šajā restorānā Laimas talantu esot pamanījusi Alla Pugačova, viņa te ievērojusi arī toreizējā viesmākslinieku trio “Ekspresija” solistu Borisu Moisejevu, kuru pēcāk uzaicinājusi uz Maskavu. Dziedāja arī Sallija Landau (izcila skaistule, šahista Mihaila Tāla pirmā sieva, dzīvo Briselē). “Jūras pērlē” noticis arī kāds pamatīgs kautiņš – 1988. gadā savu dzimšanas dienu svinēja Rīgas “Dinamo” hokejists Oļegs Znaroks kopā ar saviem draugiem. Blakus gadījās kriminālie puiši no Maskačkas: Ivans Haritonovs, kurš iesitis Znaroka tēvam, bet Znaroks atbildējis ar sitienu Haritonovam… Pēcāk gan abi salabuši.

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. bija jauki tusi tolaik!uz “Skapi” gaju reti,vairāk gāju uz “Bedri”,t.i. “Rīgas” 3.bāru,-laipna apkalposana,vareja padejot,ieeja 2rubļi,par kuriem varēja dabūt glāzi sampja,vareja viegli nocopēt skuķus…pēc algas dienas uz “Jūras pērli” braucam parasti naktī,kad rīgas krogi un kafūži taisījās ciet….eh…nostaļģija…

  2. Piektdienas vakars ,,ar taksi līdz mājām, vanna apērbties un uz Rusi ,,6,00 no rīta dzen laukā,,, taksis prom uz Juras pērli ,,, svētdien mājās ,,,,,,,,

  3. Es “Jūras pērlē” biju tikai vienu reizi un apkalpošana bija ļoti nelaipna. Oficiants laikam saprata, ka no manis nekādu dzeramnaudu nedabūs. Labi ir, ka nodega.

  4. Čekistu kontrolēti krogi, kontrolēta, kompromitēta klientūra. Vervētie.
    Ceru, ka šī klientūra ir tālu no Valsts pārvaldes. Un kā domājat Jūs?

  5. Leiskalns par sesdesmitajiem gadiem Juras Perle neko passtastit nevareja,jo vins tur nebija.

    • kā tad neko nevar pastāstīt? lai jau tajā laikā Kārlītis skraidīja īsajās bikšelēs, bet par savu nākamo darbavietu jau domāja…

  6. Marks Gurmanis -cekas stukacs.Labakais barmenis Karlis Bilders.Velak zales parzinis Juras Perle.Par barmenu un viesmilu pelnu raksta autoram nav nemazakas sajegas.Absolutas mulkibas ir, ka no kopejas pelnas lielaka dala bija “tejas” nauda,pareizak sakot dzeramnauda,un premijas.Galvenais pelnas avots bija pavisam cits.

    • Lielāko naudu taisīja uz porcijām un dzēriniem arī uz papildvietu pielikšanu ,pat no terases stiepām lejā krēslus, manā maiņā zāles pārzinis bija Bruno Janovičs_Brunis Mardehais ,jā un Gurmans bija varietē šefs

      • Sveiks,Induli !Kads ir Tavs istais vards,jo Juras Perle,kad zales parzinis bija Brunis,neviens no viesmiliem varda Indulis nebija.

  7. Tas noteikti nav skumjas pēc Dzimtenes.Tagad bāri un restorāni ir uz katra stūra,bet māju ”uzbūvēt uz ledus” bija reāli.PSRS dzīvojot bija daudz spekulāciju un nelikumību ,jo savādāk pie naudas un automašīnas, un villas Jūrmalā nevarēja tikt.Visi kas kaut cik jēdzīgi dzīvoja bija ”spekulanti” ,kas bija aizliegts ar likumu.Pārējiem bija jādzīvo komunaļņikos un kopuškās,vai saceltajās dzelzsbetona sērkociņu kastītēs.Šīs ēkas tika celtas pārsvarā priekš okupantiem.Tieši tā pat kā priekš okupantiem cēla ražošanas kompleksus ,lai viņiem būtu darbs,bet restorāni rullēja kā pienākas ,jo bija uz pirkstiem saskaitāmi.

  8. Nevajadzētu aizmirst ka Allucis mazliet pāršāvusi sīvo pāri savai sajēgai uzleca uz galdiņa un iespiedzās;”kto ņeviģel pizdu Alli pugachovi !?”Orģijas sita augstu vilni.

  9. Latvijas pilsonis krievs Atbildēt

    Padomju Latvija bija tikai okupantiem un viņu pakalpiņiem. Priekš 18.novembra Latvijas pilsoņiem tā bija okupētā Latvija.

  10. Arī šī ir sava veida vēsture par kuru mēs zinām leģendas,katrā ziņā daudziem būtu interesanti palasīt atmiņas par Skapja laikiem.Par to kā Ņurbulis līda zem paklāja,kā Andris Bergmanis tur rakstīja dzeju un daudzām citām trakulībām.Atceros,kā apsēžoties uz dīvāna pie flīžotā galdiņa vispirms griezām to vairākkārt ap savu asi,lai norautu VDK mikrofonam vadus,jo figurēja leģenda,ka tie ir iemontēti katrā galdiņā.

  11. Bez iekārtas naudas paši sevi nekad nevarēja noturēt uz kājām, bet tāds arī nebija to nolūks.

  12. Kam tas vajadzīgs? Atbildēt

    Vēl ir idioti kas ilgojas pēc Padomijas.

  13. Kafējnicas bildē var redzēt ka Rīgā vel turpina remontēt bruģakmeņu ielas tā pat kā padomju laikos!

  14. Nabaga zviedris rinda 2 nedelas staveja rinda laikam ar naudinu problemas?

  15. Pat neatceros, ka Jūras Pērle nojaukta. Nez kāpēc viņa bija jānojauc? Nu ja, tagad jau latviešiem vair neko nevajag , visu tikai nojaukt.

  16. tad varēja uzdzīvot un mūziku pasūtīt,tagad pat zupas šķīvis nesanāk

    • Visu jau tik ātri atkal nodzēris?

    • Skaidrs kā naudu pelniji, ne ar prātu un rokām, bet ar pakaļu un muti. Prasmīgi un strādīgi cilvēki visos laikos bešā nav palikuši. Tie kas līda varai pak…. tiem varas maiņas ir sāpīgas.

  17. jaa taa bija un mana pirmaa darba vieta bija restorans Balozi atminas superigas …te ir tikai maza dalina no visiem ..un taa mans muuzsh pa krogiem galvenais bija sevi nepazaudet …dzives skola tapec esmu ruadita man nav bail ne no ko . Ari cilveki bija citadi vienkarshi draudzigi nedomaja vai Tu krievs vai latvietis .

    • O tik nevajag. Un vēl kā dalīja. Draudzīgi bij jo latvieši bij zemāk šķira un tas patika krieviem. Tagad kad latvieši atbrīvojās no okupantiem, krievi to nevar izturēt un samierināties.

  18. Padlatvijas krogi tas bija kaut kas supper.Kauns stastit,bet skaisti atcereties.Parbraucieni no Balozkroga uz Juras Perli Melluzu krodzins Ak,tos padlaikus nekad atpakal negribu,bet tas jaunibas trkulibas oh,cik augstu gaja.Jus ar sim atminam padarijat jauku vakaru pirms boksa maca.

    • anonīms, vienkārši anonīms Atbildēt

      +100!!!

      • Ja gan,mes ari no sakuma sedejam Turista,vai Jurmala,pec tam braucam uz Perli,tas bija vienigais restorans,kas stradaja lidz ritam.1982 gada tur biju,Laima dziedaja barina. Perle vel bija grida ar lampinam,kur dejojam. Scecina,Senite,Kristine,kadi forsi krogi bija!! Ir gan ko atcereties.

Draugiem Facebook Twitter Google+