Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Kā uztaisīt mājai ventilāciju, nezaudējot siltumu?

siltat13

“Kā var uztaisīt mājai ventilāciju, nezaudējot siltumu?” 
Sandis

 

Lai cik labi ir nosiltināta māja, ziemā tā tomēr zaudē siltumu, kas noplūst caur sienām un jumtu, caur logiem un durvīm un caur ventilācijas sistēmu. Strauji sadārdzinoties apkurei, parasti mēģinām ietaupīt, siltinot telpas un ieliekot hermētiskus logus. Tikmēr vēdināšana joprojām rada lielus zudumus, jo siltais gaiss izplūst atmosfērā, bet aukstais, kas atdzesējis telpas, atkal ir jāuzsilda.

Siltuma ekonomija tomēr nav pieļaujama uz vēdināšanas rēķina. Tā ir viena no svarīgākajām mājokļa uzturēšanas funkcijām, kad telpās papildina skābekļa krājumus, bet atmosfērā izvada lieko ogļskābo gāzi un ūdens tvaikus.

Diemžēl nepietiekama gaisa apmaiņa pasliktina cilvēka vispārējo pašsajūtu, veicina nogurumu, samazina koncentrēšanās spējas un palielina saslimstību ar elpceļu infekcijām. Paaugstinās arī mitruma līmenis telpās, kas izraisa pelējumu, daži no pelējuma sēnīšu veidiem pat apdraud cilvēka veselību.

Viens no efektīvākajiem pasākumiem apkures izdevumu mazināšanai ir ventilācijas sistēmas aprīkošana ar rekuperatoru. Tā ir ierīce, kuru izmanto siltumenerģijas atgūšanai no izplūstošā gaisa, to maksimāli nošķirot no ieplūstošā svaigā gaisa, lai novērstu abu sajaukšanos. Rekuperatoram būtiskākais parametrs ir efektivitātes koeficients, kas uzrāda proporciju starp maksimāli iespējamo un reāli saņemto siltumu. Šis lielums parasti svārstās 30 – 90 % robežās atkarībā no izmantotā rekuperatora veida. Visvieglāk tos uzstādīt, ja ēkā jau ir iekārtota pieplūdes – izplūdes ventilācija, bet vislielāko efektu tie dod, ja šī piespiedu gaisa apmaiņa ir automatizēta.
siltat2

Pašlaik ventilācijas nozarē izmanto vairāku veidu siltuma rekuperatorus, kuri atšķiras pēc konstrukciju tipiem, izmantošanas iespējām un derīguma koeficientiem. Piemēram, plākšņu rekuperatora vidējā efektivitāte ir 50 – 75 %. Ierīcē izplūstošais un ieplūstošais gaiss nesatiekas, bet gan virzās paralēli gar daudzām metāla plāksnēm, kas labi vada siltumu, turklāt pārplūdes vārsts kontrolē izejošā gaisa patēriņu. Rotora rekuperatorā turpretim siltumu starp izplūdes un pieplūdes kanālu novada ar kustīgu rotoru, kas pārklāts ar metāla foliju. Rotēšanas ātrums regulē siltuma rekuperācijas līmeni. Šādai iekārtai ir lielāka efektivitāte (75 – 85 %) un mazāki izmēri, taču tajā līdz 3 % gaisa mēdz sajaukties, kas negatīvi ietekmē komfortu. Ir vēl arī citas versijas, kas piemērotas dzīvojamām mājām. Industriālajos objektos izmanto daudz nopietnākus rekuperatorus, pat divdaļīgus ar papildu siltumnesēju, arī kameru, siltumcauruļu un citus.

Lai arī kādu ierīci izvēlētos, vēl nepieciešams uzstādīt pieplūstošā gaisa sildītāju. Tā jauda atkarīga no rekuperācijas veida, iespējamajām temperatūras starpībām un gaisa apmaiņas ātruma, lai aukstā laikā ieplūstošo spētu uzreiz uzsildīt līdz vēlamajai temperatūrai. Izņēmumi ir nelielas ražības rotējošie siltummaiņi, tomēr salā šīs iekārtas nespēj gaisu pienācīgi uzsildīt. Te gan jāielāgo, ka pieplūdes ventilācija ar rekuperāciju un gaisa sildītāju nav domāta telpu apkurināšanai. Pēdējais vajadzīgs, lai, izvadot izlietoto un ievadot svaigo gaisu, telpā nerastos siltuma zudumi un neveidotos kondensāts.

Ventilācijas iekārtas piedāvā gan attiecīgajos veikalos, gan specializētajos uzņēmumos, kur zinoši eksperti palīdz ne tikai atrast labāko rekuperācijas variantu, bet arī gatavi paši to klientam izveidot.

 

 

SVARĪGI

Rekuperators nepieciešams, lai lietderīgi izmantotu siltumenerģiju un samazinātu ekspluatācijas izdevumus. Šīs iekārtas ļauj samazināt enerģijas patēriņu telpu apkurei apmēram divas reizes, un ieguldījumi reizēm atmaksājas jau pirmajā sezonā. To uzstādīšana ļauj samazināt ēkas apkures sistēmas slodzi un atteikties pat no lielas daļas tradicionālā apkures aprīkojuma. Rekuperatoru uzstādīšanas telpās nodrošina arī optimālo klimatu.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+