Kā uzturat savu veselību? 0
Arnis Strods Ozolniekos: “Es par savu veselības stāvokli nevaru sūdzēties – nopietnu kaišu man nav. Pēdējo gadu laikā vienīgās veselības problēmas bijušas pavasarī, kad esmu apaukstējies.
Tad naudu zālēm netērēju, bet izvēlos citus ārstēšanās līdzekļus, piemēram, dzerot vairāk tēju un siltāk saģērbjoties. Esmu gan pamanījis, ka ārstēšanās izmaksā dārgi – pirms laika tuvu kolēģi bija piemeklējušas nopietnas veselības problēmas, kam nepieciešama ilgstoša ārstēšanās. Zinu, ka tam viņš veltīja vismaz 100 latu mēnesī, jo arī kolēģi viņu finansiāli atbalstīja. Lai gan iedzīvotāji maksā lielus nodokļus, nevarētu just, ka tas atspoguļotos, saņemot ārstu pakalpojumus, – cilvēkiem pašiem jāmaksā gan par ārstēšanos slimnīcā, gan pilnā mērā jāapmaksā zāles.”
Elēna Ozola Rēzeknes novadā: “Savu veselības stāvokli vērtēju kā labu. Lielā stresa dēļ dažreiz sāp galva, tad iedzeru pretsāpju tabletes. Pēdējos gados tās ir bijušas vienīgās zāles, ko esmu iegādājusies. Tiesa, pirms vairākiem gadiem gan sasirgu daudz nopietnāk. Bija nepieciešami izmeklējumi, vajadzēja arī veikt operāciju. Ārstēšana kopumā ilga trīs nedēļas, bet par operāciju, lai negaidītu rindā, vien bija jāsamaksā vairāki simti latu. Turklāt daudzus izmeklējumus vajadzēja veikt Rīgā, jo tuvākā apkārtnē to nebija iespējams izdarīt. Daudz naudas un laika nācās patērēt, braucot uz galvaspilsētu un atpakaļ. Tas ir rezultāts reģionālo slimnīcu likvidēšanai. Pāris nedēļu laikā tas viss kopumā man izmaksāja gandrīz 500 latus. Ja man nebūtu veselības apdrošināšanas polises, tad naudu operācijai un zālēm nāktos aizņemties.”
Lauma Vīksna Aizkrauklē: “Cilvēkam kļūstot arvien vecākam, veselības stāvoklis arvien pasliktinās. Domāju, ka lielā mērā tam pie vainas ir smagie un garie darba gadi. Arī es ar katru gadu zālēs tērēju arvien vairāk līdzekļu. Lielākoties nauda jātērē pretsāpju zālēm, jo kauli kļūst jutīgāki, rītos ir smagāk uzsākt darba gaitas, bet vakaros kājas ir ļoti nogurušas. Šobrīd veselības aprūpei tērēju ap 20 latiem mēnesī. Varu gan priecāties, ka man nav smagākas veselības problēmas.”
Aldis Kušners Rīgā: “Man ir ļoti laba veselība, par to neesmu ne reizi sūdzējies. Tādu veselību esmu ieguvis, tikai pateicoties veselīgam dzīvesveidam – daudz sportoju. Skrienu vismaz trīs četras dienas nedēļā, ikreiz noskrienot līdz desmit kilometriem. Tas dod spēkus pēc garās darba dienas, kad esmu uzņēmis daudz negatīvās enerģijas. Kā zināms, veselības problēmas visbiežāk rodas psiholoģisku iemeslu dēļ – no liela stresa, negatīvajām emocijām. Pēc stundu ilgas skriešanas nekā no iepriekšminētā jums nebūs. Tāpat neesmu nekad dzīvē pīpējis, arī alkoholu lietoju ļoti reti. Ja cilvēks pats piestrādās, viņam noteikti būs laba veselība.”
Uzziņa * Vairāk nekā piektdaļa Latvijas iedzīvotāju nav varējuši atļauties doties pie ārsta pat tad, kad viņiem bijusi nepieciešama palīdzība, turklāt šo iedzīvotāju īpatsvaram ir tendence pieaugt. * Visbiežāk vizīti pie ārsta nācies atlikt bezdarbniekiem (32,5%) un pensionāriem (27,9%). Kopumā 26,8% bezdarbnieku un 18,3% pensionāru naudas trūkums kaut reizi ir liedzis apmeklēt vai veikt ārstēšanos pie medicīnas speciālista. * Pērn 47,9% respondentu savu veselības stāvokli raksturoja kā labu vai ļoti labu; 35,5% respondentu to raksturoja kā vidēju; 13,3% – kā sliktu un 3,3% – kā ļoti sliktu.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes apsekojums |
