Kā uzveikt mīklaino leikoplakiju 1
“Mani jau vairākus gadus apgrūtina saslimšana ar leikoplakiju. Vai ir iespējams no tās atbrīvoties?” Pēc atbildes uz šo 36,6 °C lasītājas jautājumu devāmies pie ginekoloģes un dermatologa.
Leikoplakija ir izmaiņas virsējā šūnu kārtā starp ādu un gļotādu, visbiežāk – mutes dobumā un uz dzimumorgāniem.
Rodas pelēcīgs, bālgans vai zilganbalts plankums ar plakanu vai paceltu virsmu. Dažkārt tas ir kārpains, var veidoties arī sacietējums. Mēdz būt nieze, dedzinoša vai durstoša sajūta, taču bieži vien nekādu sūdzību nav.
Vīrieši uz saviem dzimumorgāniem to parasti pamana uzreiz, bet sievietes nereti izmaiņas konstatē, tikai rodoties niezei un diskomforta sajūtai.
Leikoplakiju var atklāt, veicot īpašu izmeklējumu – biopsiju, pārbaudot audu gabaliņu no bojājuma vietas.
Slimības iemesli joprojām nav skaidri. Pieņem, ka viens no tiem varētu būt cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne organismā. Iespējams, tās veidošanos mutes dobumā veicina smēķēšana un vecas, nekvalitatīvas zobu plombas.
Kā ārstē
Ja plankums tālāk neattīstās, bieži vien pietiek ar novērošanu vai ārsta ieteiktu lokāli lietojamu līdzekli imunitātes spēcināšanai. Izmainīto vietu gļotādā var apstrādāt ar lāzeru vai šķidro slāpekli, taču jāņem vērā, ka pēc tam šajā vietā veidosies saistaudi, kas vizuāli atgādinās leikoplakijas skartos audus. Ne vienmēr ārstēšana uzreiz ir sekmīga. Reizēm vēlāk izmaiņas parādās atkārtoti netālu no apstrādātās zonas, jo, iespējams, nav tikuši izņemti visi bojātie audi.
Visradikālākā terapijas metode ir operācija, kad problemātisko plankumu izgriež, lai vaina vairs neatjaunotos.
Leikoplakijas ārstēšana parasti uzticama dermatologam. Ja izmaiņas radušās uz dzimumorgāniem, sievietes var apmeklēt ginekologu, vīrieši – urologu, ja mutes dobumā, – orālās patoloģijas speciālistu Stomatoloģijas institūtā.
Ja leikoplakija izplatījusies uz sievietes dzimumorgāniem, svarīgi tos pareizi kopt, lai delikātajā vietā netrūktu mitruma. Āda šajā gadījumā kļūst plāna, sausa un viegli plaisā, kas veicina nevēlamu mikrobu vairošanos un iekaisuma attīstību.
Leikoplakija reizēm traucē seksuālajā dzīvē, jo tās radītās izmaiņas gļotādā ne tikai sausina maksti, bet arī sašaurina tās ieeju.
Ja tā noticis, var palīdzēt ārsta izrakstīti hormonus – estrogēnus vai kortikosteroīdus – saturoši krēmi vai citi mitrinoši līdzekļi. Gan kopjošu, gan ārstniecisku efektu dos mitro, ar eļļu piesūcināto bērniem paredzēto salvešu lietošana. Intīmo vietu var ārstēt ar kādu lokāli izmantojamu līdzekli, kas satur smiltsērkšķu eļļu. Maksts sausumu mazina arī A vitamīns gan iekšķīgi, gan ārīgi lietojamā formā.
Taču biežāk balts plankums uz dzimumorgāniem un reizēm arī sirms apmatojums šajā vietā liecina nevis par leikoplakiju, bet ādas atrofiju, par kuru nav vērts uztraukties.
Gudrāk ir piesargāties
Tomēr pat tad, ja izmaiņas netraucē un ārstēšana nav nepieciešama, pēc šādas diagnozes noteikšanas jāievēro piesardzība, jo dažkārt leikoplakija mēdz pārveidoties ļaundabīgā audzējā, visbiežāk plakanšūnu vēzī.
Ļaundabīga procesa attīstību var veicināt smagas slimības, imūnās sistēmas nomākums, hormonu preparātu (izņemot hormonālo kontracepciju un hormonaizvietojošo terapiju sievietēm) ilgstoša lietošana, staru un ķīmijterapija.
Lai nepalaistu garām nelāgā procesa sākumu, pēc kaites diagnosticēšanas vēlama pārbaude pēc trim mēnešiem, vēlāk – vismaz reizi gadā. Pie ārsta noteikti jādodas, ja plankums strauji palielinās.
