Signe Bīdermane, 
AS “Latvijas balzams” personāla un administratīvā departamenta direktore:
 “LB darbojas trīs veidu atalgojuma sistēmas: laika darba algas, atalgojums, kas balstīts uz gabaldarba izcenojumiem, un jaukta tipa atalgojuma veids.

Lasītākie

Mājas

12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 30

Lasīt citas ziņas

Ir noteikta arī piemaksu sistēma papildus darba algai atkarībā no paveiktā darba rezultāta. Atalgojuma sistēma uzņēmumā ir izstrādāta atbilstoši amata uzdevumiem, pienākumiem, kompetencēm un konkrētā darbinieka atbildības līmenim. Katru gadu piedalāmies atalgojuma pētījumā, kas ļauj apzināties tirgū notiekošās pārmaiņas, pārņemt labu pieredzi un veikt korekcijas. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmumā algas darbiniekiem nav samazinājušās, tieši pretēji – atsevišķu amatu pozīcijās atalgojums ir pat pieaudzis. Jāapzinās, ka labi speciālisti tirgū ir pieprasīti un prasa arī attiecīgi augstu novērtējumu algas izteiksmē.”

Raimonda Jakuša, 
AS “Jelgavas dzirnavas” galvenā grāmatvede: 
”Kopš krīzes laikos darbinieku algas tika samazinātas, tā līdz šim tās nav mainījušās. Diemžēl apstākļi nav tik labi, lai mēs tās varētu pacelt. Tiesa, ir atsevišķi gadījumi, kad, apzinoties savas iespējas un to, ka algas nav ļoti lielas, darbiniekiem, kuri ļoti labi strādājuši, esam piešķīruši piemaksas, tādējādi pierādot, ka novērtējam centīgus strādniekus. Taču lieku līdzekļu, kas ļautu palielināt algas, mums pagaidām nav. Mēs diemžēl visur daudzināto ekonomisko izaugsmi realitātē vēl samanīt nevaram. Protams, ja būtu iespēja palielināt algas, tad censtos to darīt samērīgi attiecībā pret ieguldīto darbu, nevis trīskāršojot algas vadībai, kā tas nupat notika dažos valsts uzņēmumos. Par šo gājienu patiesībā nav vārdiem vietas…”

Ielūkojamies Valsts prezidenta amatpersonas deklarācijā! Lielāko daļu savu uzkrājumu ieguldījis krājobligācijās

Aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā Vācijā aizturēts Eiropas Parlamenta deputāta palīgs

VIDEO. Valsts policija meklē vīrieti aizdomās par izdarītu noziedzīgu nodarījumu

Inese Kalēja, 
AS “Grindeks” personāla departamenta vadītāja:
 “”Grindeks” algu politiku ietekmē uzņēmuma rezultāti, darba tirgus tendences, darbinieka individuālais sniegums, koplīgums u. c. Ja algas tiek pārskatītas, tas tiek darīts visā uzņēmumā, visiem amatiem. Vienlaikus jāreaģē uz izmaiņām darba tirgū, lai uzņēmums nezaudētu konkrētu jomu speciālistus. Katram amatam/amatu grupai ir noteikts konkrēts atalgojuma lielums vai robežas, un, ja algas tiek mainītas, tad tas skar konkrētās struktūrvienības vai visa uzņēmuma konkrētā amata darbiniekus.”

Juris Cinītis, 
LPKS “Latraps” izpilddirektora vietnieks: 
”Mums nav vienota atalgojuma sistēmas modeļa, katru situāciju izvērtējam atsevišķi. Bet pamata princips, pēc kura vadāmies algu noteikšanā, ir konkurence tirgū. Nodrošinām darbiniekiem algu mazliet virs tirgus noteiktās cenas. Tāpēc mūsu uzņēmumā ir ļoti maza kadru mainība, jo uzskatām, ka jaunu darbinieku ienākšana kolektīvā – apmācība, attiecību izveidošana ar klientiem un uzņēmuma iekšējās darbības izpratne – prasa ilgu laiku un izmaksā vairāk, nekā tad, ja maksātu jau esošajiem darbiniekiem. Arī krīzes laikā, pateicoties lielajam eksporta apjomam, varējām saglabāt algas esošajā līmenī. Protams, šo to optimizējām, taču tie nebija krasi samazinājumi. Runājot par atalgojumu pieaugumu, priekšroka bijusi klientu menedžeriem, jo šajā nozarē tirgū pēdējā laikā bijis arī vislielākais konkurences pieaugums.”