Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. janvāris, 2013
Drukāt

Kā veido atalgojuma sistēmas privātajos uzņēmumos?

Signe Bīdermane, 
AS “Latvijas balzams” personāla un administratīvā departamenta direktore:
 “LB darbojas trīs veidu atalgojuma sistēmas: laika darba algas, atalgojums, kas balstīts uz gabaldarba izcenojumiem, un jaukta tipa atalgojuma veids.

 

Ir noteikta arī piemaksu sistēma papildus darba algai atkarībā no paveiktā darba rezultāta. Atalgojuma sistēma uzņēmumā ir izstrādāta atbilstoši amata uzdevumiem, pienākumiem, kompetencēm un konkrētā darbinieka atbildības līmenim. Katru gadu piedalāmies atalgojuma pētījumā, kas ļauj apzināties tirgū notiekošās pārmaiņas, pārņemt labu pieredzi un veikt korekcijas. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmumā algas darbiniekiem nav samazinājušās, tieši pretēji – atsevišķu amatu pozīcijās atalgojums ir pat pieaudzis. Jāapzinās, ka labi speciālisti tirgū ir pieprasīti un prasa arī attiecīgi augstu novērtējumu algas izteiksmē.”

 

Raimonda Jakuša, 
AS “Jelgavas dzirnavas” galvenā grāmatvede: 
”Kopš krīzes laikos darbinieku algas tika samazinātas, tā līdz šim tās nav mainījušās. Diemžēl apstākļi nav tik labi, lai mēs tās varētu pacelt. Tiesa, ir atsevišķi gadījumi, kad, apzinoties savas iespējas un to, ka algas nav ļoti lielas, darbiniekiem, kuri ļoti labi strādājuši, esam piešķīruši piemaksas, tādējādi pierādot, ka novērtējam centīgus strādniekus. Taču lieku līdzekļu, kas ļautu palielināt algas, mums pagaidām nav. Mēs diemžēl visur daudzināto ekonomisko izaugsmi realitātē vēl samanīt nevaram. Protams, ja būtu iespēja palielināt algas, tad censtos to darīt samērīgi attiecībā pret ieguldīto darbu, nevis trīskāršojot algas vadībai, kā tas nupat notika dažos valsts uzņēmumos. Par šo gājienu patiesībā nav vārdiem vietas…”

 

Inese Kalēja, 
AS “Grindeks” personāla departamenta vadītāja:
 “”Grindeks” algu politiku ietekmē uzņēmuma rezultāti, darba tirgus tendences, darbinieka individuālais sniegums, koplīgums u. c. Ja algas tiek pārskatītas, tas tiek darīts visā uzņēmumā, visiem amatiem. Vienlaikus jāreaģē uz izmaiņām darba tirgū, lai uzņēmums nezaudētu konkrētu jomu speciālistus. Katram amatam/amatu grupai ir noteikts konkrēts atalgojuma lielums vai robežas, un, ja algas tiek mainītas, tad tas skar konkrētās struktūrvienības vai visa uzņēmuma konkrētā amata darbiniekus.”

 

Juris Cinītis, 
LPKS “Latraps” izpilddirektora vietnieks: 
”Mums nav vienota atalgojuma sistēmas modeļa, katru situāciju izvērtējam atsevišķi. Bet pamata princips, pēc kura vadāmies algu noteikšanā, ir konkurence tirgū. Nodrošinām darbiniekiem algu mazliet virs tirgus noteiktās cenas. Tāpēc mūsu uzņēmumā ir ļoti maza kadru mainība, jo uzskatām, ka jaunu darbinieku ienākšana kolektīvā – apmācība, attiecību izveidošana ar klientiem un uzņēmuma iekšējās darbības izpratne – prasa ilgu laiku un izmaksā vairāk, nekā tad, ja maksātu jau esošajiem darbiniekiem. Arī krīzes laikā, pateicoties lielajam eksporta apjomam, varējām saglabāt algas esošajā līmenī. Protams, šo to optimizējām, taču tie nebija krasi samazinājumi. Runājot par atalgojumu pieaugumu, priekšroka bijusi klientu menedžeriem, jo šajā nozarē tirgū pēdējā laikā bijis arī vislielākais konkurences pieaugums.”

 

Fakti

* 2012. gada 27. novembrī pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas MK pieņēma lēmumu kapitālsabiedrībās ar lielu apgrozījumu valdes locekļiem ļaut pelnīt arī citos amatos.

* Balstoties uz šo lēmumu, algas tika vairākkārt palielinātas uzņēmumu VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”), VAS “Latvenergo”, VAS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājiem un vietniekiem, bet “Latvijas autoceļu uzturētāja” valdes priekšsēdētāja alga tika dubultota.

* Pēc sabiedrības protestiem lielākā daļa algu palielinājumu pagājušajā nedēļā tika apcirpti līdz 4640 latiem; pagaidām pārskatīts nav vienīgi “LDz” vadītāja Uģa Magoņa algas pielikums.

* Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi ieceri noteikt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības maksimālo koeficientu desmit. Tādējādi, reizinot koeficientu ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo darba samaksu 2013. gadā īpaši lielajās kapitālsabiedrībās, maksimālā mēnešalga varētu sasniegt 4780 latus.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+