Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. janvāris, 2012
Drukāt

Kā veido veselīgus somus


Foto - Māra LibekaFoto - Māra Libeka

Vai ir kāds, kas nezina, ko nozīmē dzīvot veselīgi? Taču atbilde uz šo jautājumu vēl nenozīmē, ka cilvēki savā ikdienā cenšas neaptaukoties, nesaslimt ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu un citām kaitēm. Iekāre nereti ņem virsroku pār veselo saprātu.

 

Tomēr, izrādās, to var apslāpēt, ja valstī ievieš un īsteno politiku, kas vairo tautas dzīvo spēku un samazina mirstību. Somija ir valsts, kur tā notiek un kur ar mērķtiecīgu darbu ir diezgan daudz sasniegts veselīga dzīvesveida ieviešanā.

Kad posos uz turieni, lai pārliecinātos, kā tas izdevies, viens otrs mans paziņa ironiski nosmīnēja: kāds gan tur veselīgs dzīvesveids! – somi brauc uz Tallinu un Sanktpēterburgu un metas pilni! Tiesa, notiek arī tā, taču kopumā par somu pievēršanu veselīgam dzīvesveidam valstī sāka domāt un darīt jau sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, kamēr Latvijā valdība tikai pērn pieņēma sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam.

 

Sāk ar Ziemeļkarēliju

Ārpus Helsinku centra atrodas Somijas Nacionālais veselības un labklājības institūts, tajā strādā ap 1200 darbinieku un 70% apmērā to finansē no valsts budžeta. Pēc institūta savākto datu analīzes, pētījumiem un priekšlikumiem Sociālo lietu un veselības ministrija (SLVM) pieņem savus politiskos lēmumus. Tātad informācija, ko sniedz institūts, ir racionāla bāze veselības aprūpes politikai un valdības pieņemtajām programmām. Šis nav vienīgais institūts, bez kura palīdzības ministrija nevar iztikt.

Ārsts un zinātnieks Erki Vartainens, kurš institūtā vada veselīga dzīves veida nodaļu, mani iepazīstināja ar Ziemeļkarēlijas projektu – ievads pasākumiem, lai samazinātu mirstību no sirds un asinsvadu kaitēm. “Sešdesmito gadu beigās tika konstatēts, ka vīrieši, īpaši Ziemeļkarēlijā, ir sasnieguši augstāko starptautisko rekordu mirstībā no sirds slimībām. Tāpēc 1972. gadā Ziemeļkarēlijā sākām vispusīgu piecu gadu nacionālo pilotprogrammu, lai mazinātu mirstību un saslimstību. Galvenā programmas sastāvdaļa bija iedzīvotāju plašas aptaujas par slimību riska faktoriem, ikdienas ēšanas paradumiem un citiem jautājumiem, kas skar dzīvesveidu. Atklājās, ka no sirds un asinsvadu slimībām mirst jauni vīrieši – četrdesmit piecdesmit gadu vecumā. Projekta gaitā konstatēja, ka galvenie iemesli augstajai mirstībai ir smēķēšana, augsts asinsspiediens un holesterīna līmenis,” atklāj Vartiainens.

 

Somijā sākās liela kampaņa par klasiskās somu ēdienkartes maiņu, stāsta Erki Vartainens. “Mēs rekomendējām, ka dzīvnieku tauki ir jāaizstāj ar augu eļļām, cūkgaļas vietā jāēd zivis un vistas gaļa. Tolaik Somijā neaudzēja rapsi, augu eļļas tika importētas, bet kampaņas lielākais panākums – somu zemnieki pamazām paši sāka audzēt rapsi.

 

Pēc starptautiskām konsultācijām (augsta saslimstība un mirstība bija arī ASV, Japānā, Itālijā, Dienvidslāvijā un citur) institūts rekomendēja, ka jānovērš ne tikai riska faktori tiem, kas jau ir slimi, bet visai sabiedrībai. Somijas valdība kopā ar zinātniekiem, ārstiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem parakstīja petīciju par sirds un asinsvadu slimību samazināšanu Ziemeļkarēlijā. ERKKI_libeka_9

Somijā sākās liela kampaņa par klasiskās somu ēdienkartes maiņu, stāsta Erki Vartainens. “Mēs rekomendējām, ka dzīvnieku tauki ir jāaizstāj ar augu eļļām, cūkgaļas vietā jāēd zivis un vistas gaļa. Tolaik Somijā neaudzēja rapsi, augu eļļas tika importētas, bet kampaņas lielākais panākums – somu zemnieki pamazām paši sāka audzēt rapsi. Pēc pieciem gadiem pūles sāka vainagoties panākumiem – arvien vairāk zemnieku sāka nodarboties ar rapša audzēšanu, arī pārtikas ražotāji arvien lielāku uzmanību pievērsa sāls un tauku saturam savos ražojumos, jo pieauga pieprasījums pēc veselīgiem produktiem. 80. gados bija jūtams, ka cilvēki kļūst arvien izglītotāki un sāk mainīt savus ēšanas paradumus,” atzina institūta zinātnieks.

Ziemeļkarēlijas projekta laikā 1977. gadā valdība pieņēma pretsmēķēšanas likumu, to uzlaboja 1995. un 2000. gadā, aizliedzot reklamēt tabakas izstrādājumus, smēķēt publiskās vietās un darba vietā, pārdot cigaretes jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, kā arī 0,5% no tabakas nodokļa liekot novirzīt pretsmēķēšanas likuma kontrolei. Kopš likuma pieņemšanas smēķētāju skaits Somijā sarucis par 60%, bet mirstība no sirds un asinsvadu slimībām no 70. gadu beigām līdz 2007. gadam – par 80%. Cilvēku pievēršanās veselīgam dzīvesveidam ir devusi būtisku uzlabojumu – kopš 70. gadiem mūža ilgums Somijā pieaudzis par desmit gadiem.

 

Ar spēļu automātu ražotāju atbalstu

SLVM cieši sadarbojas arī ar Somu sirds asociāciju, kas dibināta 1955. gadā un ir vecākā Eiropā un otra vecākā pasaulē. Tā ir sabiedrības un pacientu organizācija ar galveno mītni Helsinkos un reģionālajām un lokālajām nodaļām ārpusē, kas apvieno aptuveni 80 tūkstošus biedru. “Mūsu komandā strādā gan pārtikas, gan fizisko aktivitāšu eksperti, arī sociālie darbinieki un ārsti,” mani sirsnīgi sagaidot, stāsta sabiedrības veselības speciāliste Marjanna Lahti-Koski.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka šo organizāciju lielākoties finansē spēļu automātu ražotājasociācija. Abas asociācijas nupat apstiprinājušas sešu gadu somu sirds veselības programmu, kuras mērķis ir sirds un asinsvadu slimību profilakse, veidojot veselīgu vidi.

 

Lai somus mudinātu vairāk rūpēties par veselīgu dzīvesveidu, esam panākuši, ka pie veselīgiem produktiem veikalos var ieraudzīt etiķeti ar uzrakstu “Tas ir veselīgs un labs ēdiens” un simbolisku šķīvi, nazi un dakšu ar uzrakstu somu un zviedru valodā “Labākā izvēle”. Šādas etiķetes, tikai lielāka izmēra, redzamas arī pie letēs izliktajām ēdienu porcijām sabiedriskās ēdināšanas vietās.

 

“Cilvēkiem, kuriem jau ir kāda sirds kaite, mēs skaidrojam, kādu palīdzību no valsts viņi var saņemt. 

Lai somus mudinātu vairāk rūpēties par veselīgu dzīvesveidu, esam panākuši, ka pie veselīgiem produktiem veikalos var ieraudzīt etiķeti ar uzrakstu “Tas ir veselīgs un labs ēdiens” un simbolisku šķīvi, nazi un dakšu ar uzrakstu somu un zviedru valodā “Labākā izvēle”.

Šādas etiķetes, tikai lielāka izmēra, redzamas arī pie letēs izliktajām ēdienu porcijām sabiedriskās ēdināšanas vietās,” stāsta asociācijas pārstāve. Organizācija izdod savu žurnālu, dažādus informatīvos materiālus, piemēram, atgādinot, ka bērni mācās no pieaugušajiem, tāpēc pēc sporta nodarbībām tēvam nebūtu vēlams dzert alu, jo dēls redz un pēc tam darīs to pašu. “Mēs vēlamies panākt, lai pieaugušie saprot, cik spēcīgs ir viņu piemērs – vai viņi brauc uz darbu ar mašīnu vai velosipēdu, vai ēd treknu ēdienu vai priekšroku dod dārzeņiem…” stāsta M. Lahti-Koski.

 

Alkoholam jākļūst vēl dārgākam

Helsinku universitātes slimnīcas kardiologs profesors Marku Nieminens atzina, ka asociācija veic ļoti lielu cilvēku izglītošanas darbu un somi interesējas par dažādiem ar veselīgu dzīvesveidu saistītiem jautājumiem. Viņš gan uzsvēra, kaut kopumā somu veselības stāvoklis ir labs, tomēr joprojām aktuāla ir aptaukošanās, īpaši jauniešu vidū, kā arī alkoholisms. Aptaukošanos veicina jauno cilvēku mazkustīgums, kas nereti noved pie otrā tipa cukura diabēta. Lai gan skolās reizi dienā pasniedz veselīgu maltīti, tomēr pēc skolas bērni un jaunieši labprāt iekož arī ko tādu, kas neiederas veselīga dzīvesveida ēdienkartē.

 

90. gados kopā ar toreizējā Rīgas Medicīnas institūta akadēmiskajiem spēkiem gribējuši īstenot sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu Latgales pusē, diemžēl vietējie iedzīvotāji nav bijuši ieinteresēti tajā piedalīties, jo ideja nenāca no viņiem, bet gan somu ārstiem un lektoriem.

 

M. Niemens uzsvēra, ka slimnīcai ir izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldībām un medicīnas darbiniekiem, kas izglīto vietējos cilvēkus veselīga dzīvesveida jautājumos, brauc mācīties uz universitātes slimnīcu. “Šeit tiek rīkoti izglītojoši nodarbību cikli vismaz deviņus mēnešus gadā. Pašvaldību cilvēkiem ir interese par veselīga dzīvesveida jautājumiem, diemžēl trūkst finansiālo resursu, lai īstenotu visu iecerēto,” sacīja M. Nieminens. Viņš arī pastāstīja, ka 90. gados kopā ar toreizējā Rīgas Medicīnas institūta akadēmiskajiem spēkiem gribējuši īstenot sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu Latgales pusē, diemžēl vietējie iedzīvotāji nav bijuši ieinteresēti tajā piedalīties, jo ideja nenāca no viņiem, bet gan somu ārstiem un lektoriem. Dakteris Nieminens man neslēpa, ka visās Somijas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās katru dienu nokļūst kāds alkoholiķis, ka viņu ārstēšana ir dārga un universitātes slimnīcā tiek algoti apsardzes darbinieki dzērāju savaldīšanai. Nu tieši tāpat kā Latvijā, tikai pie mums alkoholiķu skaits ir daudz lielāks.

Sabiedrības veselības konsultants, ilggadējs Pasaules Veselības organizācijas speciālists Miko Vienonens sacīja, ka Somijā, kur ir 5,2 miljoni iedzīvotāju, alkohola nodarītais posts ir seši miljardi eiro gadā. Salīdzinājumam – nodokļi no alkohola valsts budžetā ienes vienu miljardu gadā. Tātad nodarītais zaudējums – pieci miljardi eiro.

Visas personas, ar kurām tikos, apgalvoja, ka Somijā alkoholam ir jākļūst dārgākam, ka vēl vairāk jāpalielina nodoklis, tāpēc valdībai tiks iesniegts priekšlikums, kā uzlabot likumu, lai Somijā samazinātu alkoholismu.

“Ja ļoti gribas vakaros pēc stresa pilnas dienas kādu vīna glāzi, pērciet dārgu vīnu, tad dzersiet to ilgi, jo būs žēl izdzert vienā vakarā,” mani pamāca Vienonena kungs un piebilst, ka par šo paņēmienu pats personīgi esot pārliecinājies un pie tā stingri turoties.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+