Latviešu rotas no 16. gadsimta Livonijas sabrukuma perioda. Rietumeiropas ietekme jau darījusi savu un grūti runāt par kādām atšķirībām starp zemgaļu, kuršu vai citu Latvijas sentautu materiālo kultūru.
Latviešu rotas no 16. gadsimta Livonijas sabrukuma perioda. Rietumeiropas ietekme jau darījusi savu un grūti runāt par kādām atšķirībām starp zemgaļu, kuršu vai citu Latvijas sentautu materiālo kultūru.
Foto – Roberts Kaniņš (LNVM)

Kā veidojās latvieši 6

Latviešu tautas veidošanās bija ilgstošs, sarežģīts process, kas nesākās un nenoslēdzās konkrētā dienā. Šo procesu grūti parādīt ar taustāmām lietām, tomēr  Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) nedēļas beigās atklātā jaunā izstāde “Ceļā uz latviešu tautu” ir mēģinājums to izdarīt vismaz tik, cik to atļauj arheoloģiskie atradumi.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

“Arheoloģiskajā materiālā var izsekot līdzi procesam, kā, sākot no 13. gadsimta, pamazām pazūd kurši, zemgaļi, lībieši, sēļi, letgaļi,” stāsta viens no izstādes autoriem arheologs Vitolds Muižnieks. Izstādes sagatavošanā viņam palīdzējuši Baiba Dumpe, Irita Žeiere, Baiba Vaska un mākslinieks Ģirts Boronovskis.

Līdz 15. gadsimtam Latvijas sentautas no rakstītajiem avotiem faktiski jau ir pazudušas un arī pēc arheoloģiskajiem artefaktiem tās vairs lāgā atšķirt nevar, jo materiālā kultūra ir nonivelējusies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izstādē, piemēram, apskatāmas 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta sākuma saktas, uz kurām jau redzams renesanses laikmetam raksturīgs rotājums. Kristīgās Rietumeiropas kultūras ietekme, Livonijas robežas, iekšējā pārceļošana tajās dara savu un pienāk brīdis, kad arheologi pēc kapa inventāra vairs nespēs noteikt, kurai no sentautām apbedītais piederējis. LNVM direktora Arņa Radiņa vārdiem sakot, uz vecā bāzes ir izveidojies “interesants kokteilis”. 16. – 17. gadsimtā latvieši rodas kā etniska kopiena, kaut par vienotu tautu, kāda tā ir 19. gadsimtā, vēl runāt nevar. Jēdziens “latviešu tauta” rakstītajā literatūrā vispār parādās ne agrāk kā 18. gadsimta otrajā pusē, aizrāda Vitolds Muižnieks. “Ceļā uz latviešu tautu” demonstrē 13. – 18. gs. nēsātās rotas, vairākas jaunas un neredzētas seno tautastērpu rekonstrukcijas, raksturīgo keramiku, sadzīves priekšmetus. Lielā mērā tiek parādīta pēdējā robeža, ciktāl savu artavu latviešu tautas veidošanās izpētē var dot arheologi. Noslēdzošais posms šajā izstādē ir rakstība, pirmie drukātie darbi latviešu valodā, jo valoda – tas ir pamats, uz kura veidojās latviešu tauta un kas jo­projām vieno valsti un nāciju. Pie nākamās šīs tematikas izstādes būs jāstrādā etnogrāfiem un vēsturniekiem, bet viņu uzdevums jau būs krietni sarežģītāks.

“Ceļā uz latviešu tautu” izmantoti materiāli no LNVM, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, LU Latviešu valodas institūta, Ventspils muzeja krājumiem. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu veidotā izstāde skatāma līdz 2016. gada septembrim. Apkopojot jaunākos pētījumus un atziņas, LNVM plāno šīs izstādes sakarā izdot populārzinātnisku grāmatu.