Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. aprīlis, 2013
Drukāt

Kā vēlais pavasaris ietekmēs šā gada ražu?

Foto - LETAFoto - LETA

Kārlis Lepsis, 
zemnieks no Mūrmuižas:
 “Šī ziema ir īpatnēja. Neatceros citu gadu, kad martā būtu divas ar pusi nedēļas skaidrs, saulains laiks un naktī temperatūra noslīdētu līdz vairāk par mīnus desmit grādiem, bet dienās pie koku stumbriem būtu plusiņi. Nekaļķotiem augļu kokiem būs lieli mizas bojājumi.

Tāpat zem biezās sniega kārtas zeme nav kārtīgi sasalusi. Stumbros jau cirkulē sulas. Šāds auksts marts ir bīstamāks par tikpat saltu janvāri. Augiem ir fizioloģiskais miers, kas pierasts ziemas mēnešos, bet pašlaik ir piespiedu miers aukstuma dēļ. Audzēju vienu hektāru ābeļu un vienu hektāru smiltsērkšķu. Vēl pāris dienas veidošu augļu koku vainagus. Ābelēm ziedpumpuri nav izsaluši, raža būs atkarīga no salnām, kaitēkļu un slimību daudzuma, arī no krusas, kas var sabojāt ābolus, un tie vairs var nederēt pārdošanai. Augļudārzu izdzīvošana būs atkarīga no tā, cik atbilstoši tajos izvēlētas šķirnes. Aukstuma ziņā briesmīgāku martu atceros pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, kad vienu nakti pie sniega virskārtas sals sasniedza pat mīnus 41 grādu.”

 

Mārīte Gailīte, 
biedrības “Latvijas dārzeņi” eksperte:
 “Zemniekiem pašlaik pamatīgi jākurina, lai siltumnīcās uzturētu dēstus. Bija gadi, kad šajā laikā daļa kāpostu jau izstādīti uz lauka, bet sīpoli sazaļojuši. Sīpolu raža varētu būt sliktāka nekā pērn, jo šī kultūra prasa agru sēšanu un stādīšanu. Agrās ražas šogad būs mazākas, bet aukstums un sniegs tās ietekmēs arī citās Eiropas valstīs. Kas attiecas uz vēlāk stādāmajiem augiem – ķirbjiem, gurķiem, kabačiem un citiem, vēlais pavasaris tos praktiski neietekmēs, jo tie jāstāda vai jāsēj tikai maijā vai jūnijā. Šīs nedēļas beigās sola jau plus 15 grādus. Pavasaris beidzot būs klāt. Tikai jārēķinās, ka tūļāties nedrīkstēs – viss būs jādara straujāk nekā citus gadus, lai paspētu sasēt un sastādīt. Piedevām daudzviet viss tecēs un pludos, un pavasara ceļi būs neizbraucami.”

 

Guntis Vītoliņš, 
stādaudzētavas “Dimzas” vadītājs:
 “Šis marts un aprīlis rada krietnas nepatikšanas – ja naktī sals ilgstoši ir mīnus astoņi, desmit grādi, bet dienā saulīte uzsilda līdz plus astoņiem grādiem, bojājas koku stumbri. Ja nav kaļķoti ķiršu un jauno ābelīšu stumbri, tie stipri cietīs, plūmēm var izsalt ziedpumpuri. Daudzi nepiesegti skujeņi šoziem būs apdeguši. Cietīs arī derīgie kukaiņi un bites, kam ieilgušajā ziemā izsīkst barības krājumi. Stādaudzētājiem šoziem ir ļoti laba dabiskā atlase – kas no augiem būs izturējis šo ziemu, to droši varēs audzēt, un te vēlreiz pierādās, kāpēc dārzos jāizvēlas Latvijā audzēti augi un šķirnes. Domāju, ka šogad pavasara Latvijā nebūs – tūlīt sāksies vasara. Stādīšanai būs tikai dažas dienas, un pēc kailsakņu stādiem būs mazāks pieprasījums nekā citgad. Arī rudens var būt pavisam īss. Pēc karstas vasaras var sekot strauja ziema. Klimats kļūst arvien kontrastaināks.”

 

Aldonis Vēriņš,
 puķkopis:
 “Ilga, gara ziema uznāk ik pēc pieciem sešiem gadiem, un šī nemaz nav ārkārtēja. Arī sals Rīgas nomalē nebija tik bargs – pārsvarā nepārsniedza 10, 12 grādus. Katrā ziņā manas pāris kokveida peonijas, kas varētu būt viscimperlīgākās, pārziemojušas labi. Pārējie augi ir zem sniega un nevar izsalt. Tikai izsust.”

 

Andris Felss, 
Krustpils zemnieks:
 “Šī ziema ir brīnišķīga, jo ļauj kārtīgi atpūsties un aizbraukt ilgāk pabļitkot uz Peipusu. Ziemāji ir zem sniega, varētu būt bažas tikai tiem, kuriem graudaugi tikuši pliksalā, jo varbūt tie būs jāpārsēj un vajadzīgas vasarāju sēklu rezerves. Es jau tik ilgus gadus esmu zemnieks, ka vairs ne par ko nesatraucos. Ar bitēm gan būs problēmas. Esmu dzirdējis no pazīstamiem biteniekiem, ka šiem kukainīšiem barības krājumi ir tuvu izsīkumam. Biteniekiem būs cītīgi jāstrādā, lai tās atkal ataudzētu.”

 

Fakti

* Aizvadītajās brīvdienās Latvijā joprojām tika pārsniegti sala rekordi – sestdienas naktī Zosēnos gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 14 grādu atzīmei, bet Daugavpilī – līdz mīnus 10 grādiem.

* Biezākā sniega sega – 60 centimetru dziļa – novērota Alūksnē, tai seko Zosēni – 50 centimetru un Daugavpils – 42 centimetri.

* Jau šīs nedēļas izskaņā Latvijā pamazām ienāks pavasaris.

Pēc LETA materiāliem

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+