Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. marts, 2013
Drukāt

Kā vērtējat administratīvi teritoriālo reformu un ieceri to turpināt?

Juris Dombrovskis, 
Ciblas novada domes priekšsēdētājs: 
”Reforma jāvērtē no ekonomiskā efekta – kas bija līdz reformai pagastos un kas ir tagad. Kāda ir šo lielo novadu dzīvotspēja, ja tie saņem miljonus no izlīdzināšanas fonda?

 

Ja salīdzina Rēzeknes, Daugavpils novadu ar mazo Ciblas novadu, ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju stipri līdzīgi, bet administratīvie izdevumi lielajos par trešdaļu vai pusotru reizi lielāki nekā mazajā.

Ar visu to nabadzību, kādā dzīvojam, esam saglabājuši visas skoliņas, bibliotēkas, feldšeru punktus, tautas namus, sporta zāles un tos pat renovējuši par Eiropas līdzekļiem. Katrā pagastā kaut kas ir izdarīts.

Runājot par Eiropas Savienības investīcijām, parādās ierobežojumi – pēc iedzīvotāju skaita, teritorijas lieluma, efektivitātes utt. Tas atkal ir lielo pilsētu un novadu lobisms. Ja tiktu noteikti citi kritēriji, piemēram, pierobežas novadi, demogrāfiskā slodze, attālums no lielajiem centriem, arī mēs dabūtu Eiropas projektus.

Mums ir pietiekama kapacitāte, mūsu attīstības nodaļa strādā, dodiet tik naudu! Bet mums nedod, mums izgriež pogas tāpēc, ka esam maziņi.

Uzskatu, ka reformēt vajag ar prātu. Vajadzētu lielākus apriņķus, otrā līmeņa pašvaldības, jo daudzu funkciju īstenošana prasa lielākus resursus, piemēram, lai uzturētu augstskolas, ceļu tīklu, nodrošinātu pasažieru pārvadājumus, civilo aizsardzību. Struktūrfondu līdzekļi jādala nevis novadiem, bet reģioniem.”

 

Andris Kazinovskis, 
Balvu novada domes priekšsēdētājs: 
”Uzskatām, ka vēsturiski izveidojušies reģioni ir kā radīti administratīvi teritoriālo reģionu veidošanai. Apzināti netiek uzsvērts, ka struktūrfondu līdzekļi nav dāvana Latvijai kā valstij, šie līdzekļi paredzēti mazattīstīto teritoriju un reģionu attīstībai. Mazāk attīstītie reģioni saņem vairāk, tad būtu iespējams izlīdzināt dzīves līmeni ar attīstītajiem novadiem. Reģionos paliek darbaspēks, veidojas uzņēmējdarbība. Rīgai tā nabagu nauda nav paredzama, bet reģioniem – Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei un Latgalei. Latvija, tāda veidā izmantojot struktūrfondu līdzekļus, augtu.

Veidot deviņu pilsētu centrus un 21 novadu – tā ir muļķība. Pašreizējie plānošanas reģioni jāpārveido par administratīviem. Tos vada vai nu vēlēta, vai iecelta vara. Valsts tai deleģē daļu savu funkciju. Lielāki līdzekļi jāatvēl mazāk attīstītiem reģioniem, bet mazāki – vairāk attīstītiem. Tagad tā nav, tāpēc nav ko brīnīties, ka Latgale mokās.”

 

Andrejs Radzevičs, 
Durbes novada domes priekšsēdētājs: 
”Lai sāktu ko jaunu, nopietnāk jāizvērtē pašreizējās reformas ieguvumi un problēmas.

Manuprāt, ja savulaik būtu stiprināts rajonu jeb otrā līmeņa pašvaldību mērogs dažādu reģionālu jautājumu risināšanā, tas būtu bijis pareizāks risinājums. Protams, vidējā izglītība, profesionālā izglītība – tā būtu lielāka reģiona vērta funkcija. Savukārt vietējie jautājumi jārisina vietējai varai.

Piedāvātā reforma “9 plus 21” nozīmē, ka atkal atgriežas pagasti. Vai šā novada vadītājs spēs pārraudzīt teritoriju, kas ir Rēzeknes vai Liepājas rajona mērogā? Nedēļā pietrūks darba dienu, lai aizbrauktu uz visiem pagastiem. Būs jāveido struktūras uz vietas – pagasti vai pārvaldes, vai kas cits tamlīdzīgs. Vai lielākajos novados paliek vairāk cilvēku? Vai investīcijas tikušas līdz pašiem galējiem pagastiem? Tas nav pētīts.

Tika likvidēts daudz mazo skolu. Izglītības ministrs solīja īpašu pārresoru programmu. Laiks pagājis, bet par šo programmu neko nedzird. Vai valsts obligātie pakalpojumi – neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsības un glābšanas darbi – kļuvuši tuvāki iedzīvotājiem? Nē, tas nav noticis, un arī nesola, ka būs iedzīvotājiem tuvāk.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+