Mobilā versija
+15.4°C
Milija, Maiga
Svētdiena, 25. jūnijs, 2017
3. decembris, 2012
Drukāt

Kā vērtējat centienus panākt līdzvērtīgu attieksmi pret kara veterāniem?


Māris Grudinskis, 
27 gadi, deviņu gadu stāžs Latvijas Bruņotajos spēkos, devies misijā Afganistānā: 
”Uzskatu, ka pret visiem Otrā pasaules kara karavīriem ir jābūt līdzvērtīgai attieksmei neatkarīgi no tā, kurās frontēs tie ir cīnījušies. Es šaubos, ka viņi labprātīgi paņēma plinti un gāja pulkā, kurā vien vēlējās.

 

Cieņai jābūt pret viņiem visiem! Pašreiz līdzvērtīgu attieksmi panākt būtu ļoti grūti, jo tas jau ir ieaudzis saknēs. Vajag vairāk organizēt kopīgus pasākumus, piemēram, lekcijas, debates, kritušo piemiņas pasākumus.”

 

Elmārs Alksnis, 
85 gadi, bijis mobilizēts vācu armijā: 
”Ir jāsaprot, ka karavīri bija dažādi. Es sarkano armiju dalu divās daļās – ir tie, kas 1941. gadā aizgāja brīvprātīgi, un tie, kas 1944. gadā tika mobilizēti. Tos, kas brīvprātīgi aizgāja sarkanajā armijā, uzskata par okupantiem. Pret tādiem nevar būt vienlīdzīga un līdzvērtīga attieksme. Turklāt leģionāri vairs netiek atzīti par Latvijas neatkarības aizstāvjiem!? Kas tik nenotiek 16. martā – mūs pat par fašistiem dēvē.”

 

Irma Leščinska, 
88 gadi, bijusi sanitārā instruktore sarkanajā armijā: 
”Leģionāri karoja vācu pusē, bet mēs cīnījāmies par taisnīgu lietu. Mēs visi neesam vienādi. Protams, bija arī tādi, kas vācu armijā tika mobilizēti, ne jau visi gāja brīvprātīgi, bet tik un tā mūs nevar salīdzināt. Šis jautājums ir ļoti aktuāls, par to tiek runāts ik pa laikam, taču vai būs panākts kāds rezultāts – tas ir atkarīgs no tā, kā tas tiks risināts. Domājams, ka pēc vairākiem gadiem veterānu jau nebūs un diez vai kādu interesēs šī līdzvērtīgā attieksme. Tagad ir pēdējais laiks, lai mūs nodrošinātu ar pabalstiem.”

 

Edgars Skreija, 
88 gadi, bijušais leģionārs, sakarnieks: 
”Domāju, šajā jautājumā jārunā tikai par tiem Latvijas pilsoņiem, kas tika mobilizēti Otrajā pasaules karā. Viņi karā bija prettiesiski iesaistīti. Jādomā par līdzvērtību starp šiem karavīriem! Par pārējiem gan te nevar būt nekādas runas. Bet mēs, Latvijas pilsoņi, neesam ne vienas, ne otras varas pārstāvji. Mūsu nesaliedētībā ir ieinteresēti tikai trešās puses spēki – Maskava. Viņu interesēs ir, lai mēs viens otru apkarotu. Šī lieta ir jāizbeidz un jāatrisina, lai novērstu iespējas ar to spekulēt un manipulēt. Ja mums visiem sniegs pabalstus, mēs no tiem neatteiksimies, taču tas nav pats svarīgākais, materiālais mums šobrīd nav tik nozīmīgs.”

 

Inese Spura, 
88 gadi, karoja sarkanajā armijā: 
”Saliedēšanas jautājums noteikti jārisina. Tik daudz gadu pagājis, vajag samierināties, mums taču vairs nav jākaro! Mums visiem jādomā par tiem, kas palika karā, par tiem, kas gāja bojā. Kritušo piemiņa ir tas, par ko jārunā, un tam ir jāsamierina visi.”

 

Gunards Bērziņš, 
86 gadi, bijušais leģionārs: 
”Piekrītu, ka līdzvērtīgai attieksmei jābūt tikai pret tiem, kas 1944. gadā tikai iesaukti sarkanajā armijā, nevis pret tiem, kas tajā iestājās brīvprātīgi 1941. gadā. Leģionāri sēdējā apcietinājumā, kamēr šie dzīvoja te uz vietas cepuri kuldami! Redz, tagad viņi grib dzīvot mierā! Vienlīdzības nekādas nevar būt, viņiem ir jāizcieš tas, ko izcietām mēs.”

 

Meijers Deičs, 
92 gadi, karojis sarkanajā armijā: 
”Līdzvērtības jautājums bija jāatrisina jau sen. Šodien sanāk tā, ka tie, kas karoja vācu pusē, ir varoņi, bet sarkanās armijas karavīri ir okupanti. Uzskatu, ka tas nav normāli. Tik daudz laika kopš kara pagājis, bet šis jautājums joprojām nav atrisināts. Domāju, kamēr valstī ir tāda valdība, līdzvērtība netiks panākta. Jānāk jaunai paaudzei, lai kaut kas mainītos. Līdzvērtību un samierināšanos nevar panākt, ja ir cilvēki, kas ne par kādu cenu to negrib.”

 

Fakti

Saeimā šo piektdien notiks debates par līdzvērtīgu attieksmi pret Otrā pasaules kara karavīriem, un tajās kopā ar kara veterāniem piedalīsies arī dažādu sfēru pārstāvji, tajā skaitā vēsturnieki un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Viens no diskusijas mērķiem ir dot iespēju Saeimas deputātiem uzklausīt dažādu sabiedrības pārstāvju un ekspertu viedokļus, lai izstrādātu Saeimas deklarāciju par attieksmi saistībā ar Otrā pasaules kara dalībniekiem. Uz šādas deklarācijas pieņemšanu Saeimu mudinājis Valsts prezidents Andris Bērziņš.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+