Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. jūnijs, 2012
Drukāt

Kā vērtējat dziesmas «Manai dzimtenei» izņemšanu no svētku repertuāra? 


Saila Mežakunga, dzied jauktajā korī “Charismata” un “Laudate”: “Es šādu lēmumu noteikti neatbalstu. Šai dziesmai vērtība un nozīme ir ne tikai tekstā, lai arī sākotnēji uz to bija likts galvenais akcents. Man šī ir skaista dziesma.

 

Neatkarīgi no fakta, ka tās tekstam zudusi aktualitāte, dziesma emocionāli tik ļoti paceļ. Un tādēļ jau mēs dziedam!”

Vitolds Rijnieks, jauktā kora “Grenctāle” diriģents: “Dziesma ir ļoti laba, tomēr ļoti nodziedāta – praktiski nevieni svētki nav pagājuši bez tās. Ne tik daudz vārdi ir novecojuši, kā pati dziesma kopumā. To varētu nomainīt ar kādu citu skanīgu vokālo skaņdarbu, piemēram, ar R. Paula brīnišķīgo “Manai pilsētai”. Tā gan ir vīru kora dziesma, bet to varētu pielāgot arī jauktajam korim.”

Inga Nikolajeva, dziedājusi Lizuma jauktajā korī: “Šo jautājumu uztveru ar dalītām sajūtām. Dziesmu svētku repertuārā vienmēr ir bijusi šī dziesma, un domāju, ka publika nemaz neiedziļinās tās vārdos – vismaz tā paaudze, kas augusi neatkarīgā Latvijā. Manuprāt, šajos tautas svētkos sabiedrība neanalizē dziesmu tekstus. Tomēr es šo lēmumu neuzskatu arī par neko sliktu, galu galā ir daudz citu labu Raimonda Paula dziesmu. Pārmaiņām jābūt, bet jāteic, ka šī dziesma ir Latvijas vēsture un tā ir jāizdzied skaļi, lai tauta saprastu, cik labā zemē dzīvo šobrīd!”

Viesturs Razumovskis, dziedājis jauktajā korī “Juventus”: “Maestro dziesma man noteikti neasociējas ar draudiem, bet gan tautas spēku un dziesmas varu. Es noteikti šādu iniciatīvu neatbalstu. Saprotama ir organizatoru vēlme Dziesmu svētku koncertos vairāk atvēlēt telpu jaundarbiem, bet ir arī jāatceras tradicionālās dziesmas. Pie tādām noteikti pieskaitītu Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, Vītola un Dārziņa daiļradi, tajā skaitā Maestro “Manai dzimtenei”.”

Ernests Rasa, dzied jauktajā korī “Sēja”: “Varbūt ir pienācis laiks kaut ko nedaudz pamainīt, protams, atstājot nepārprotamo klasiku. Nevērtēju šo repertuāra maiņu kā negatīvu, koncerts taču nevar būt bezgalīgs. Ir jauni komponisti un aranžētāji – Ešenvalds, Rupaine u. c. –, kuru darbi ir augstā līmenī un ir jāatskaņo. Nešķiet, ka “Manai dzimtenei” ir tik klasisks un nozīmīgs darbs kā Vītola “Gaismas pils” vai Dārziņa “Lauztās priedes”. Tāpēc varbūt ir labi, ka to kāds ir izlēmis, atliek tikai pievienoties.”

Kristiāna Bumbiere, dziedājusi Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu korī “Spīgo”: “Repertuārs katru gadu ir mainīgs, tādēļ mani pārāk nepārsteidz tas, ka šī dziesma tiek izņemta. Man tā šķiet ļoti skaista, bet tajā pašā laikā smeldzīga un gadu gaitā jau teju folklorizējusies. Raugoties no šāda skatpunkta, tai būtu jāpaliek Dziesmu svētku repertuārā. Katrā ziņā es nekad šīs dziesmas vārdus neesmu uztvērusi kā draudus, drīzāk kā dažādu simbolu savirknējumu. Varbūt to nevajadzētu atskaņot kā noslēguma dziesmu, bet kā vienu no dziesmām – noteikti.”

 

Uzziņa

XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss intervijā “LA” (š. g. 22. jūnija nr.) teica, ka no nākamgad paredzēto svētku koncerta repertuāra izņemta Raimonda Paula dziesma ar Jāņa Petera vārdiem “Manai dzimtenei”.

“Divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir pienācis laiks, kad jābeidz draudēt ar piekto gadu un asins lietu,” teica I. Cinkuss. Ilgu laiku šī R. Paula dziesma un Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava” bijušas līdzvērtīgas, taču “vienā brīdī viena no šīm kulminācijām koncertā jānoņem”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+