Kā vērtējat ideju par reģionālās valodas statusu krievu valodai? 0
Aptaujā piedalās Latgales pašvaldību vadītāji .
Gunārs Upenieks, Krāslavas mērs:
“Uzreiz saku: Krāslava nepiedalīsies politiskos šovos. Ja cilvēki grib krievu valodu Latgalē, tad jājautā, kas notiks ar latgaļu valodu? Šādi turpinot, mēs to būsim iznīcinājuši pavisam. Mūsu novadā nav bijušas lielas problēmas starp latviešiem un krieviem. Tādā ziņā esmu izbrīnīts par kolēģiem, jo krievu valodas noteikšana par reģionālo valodu šķels sabiedrību.”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes mērs:
“Šeit dzīvo ļoti daudz cilvēku, kam krievu valoda ir dzimtā. Savā darbā bieži saskaramies ar iedzīvotāju iesniegumiem krieviski, bet likums mums aizliedz šajā valodā atbildēt, tas jādara latviski. Cilvēkiem būtu daudz vieglāk, ja mēs varētu ar viņiem sazināties krievu valodā. Problēma ir Valsts valodas inspekcija, kas uzspiež mācīties latviešu valodu. Šāda politika var raisīt iedzīvotājos riebumu runāt latviski. Ir jābūt atklātiem – latviešu valoda Latgalē neuzvarēs krievu valodu. Mēs gribam vienkopu, nevis divkopu sabiedrību, un, krievu valodai piešķirot reģionālas valodas statusu, tas ir instruments, kā to panākt.”
Žanna Kulakova, Daugavpils domes priekšsēdētāja:
“Mēs nešaubīgi esam par vienu valsts valodu. Pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki ir iemesls, kāpēc Latgales reģionā krievu valodai vajadzētu piešķirt reģionālās valodas statusu. Neslēpsim, ka vairākums no šiem vecajiem cilvēkiem neprot latviešu valodu un viņiem lielas problēmas sagādā dokumentu aizpildīšana latviski. Ja krievu valodai piešķirtu reģionālas valodas statusu Latgalē, dokumentus varētu rakstīt krieviski un arī mēs atbildētu viņiem saprotamā valodā. Ja krievu valodai piešķirs reģionālās valodas statusu, šāds pavērsiens cilvēkus apvienos. Daugavpils ir ļoti draudzīga pilsēta.”
Andris Vaivods, Līvānu mērs:
“Jau ilgu laiku šeit esam dzīvojuši saskaņā, runājot gan latviski, gan krieviski. Piešķirot krievu valodai reģionālas valodas statusu, tas būtu ceļš uz nekurieni. Iedzīvotāji vēlas mācīties latviešu valodu. Lai uzlabotu latviešu valodas kursu kvalitāti, tajos vajadzētu ieviest sistēmu, ka pasniedzējam daļa no noteiktās līguma summas tiek izmaksāta pēc kursu beigām, kad būtu redzams, vai cilvēks, kurš mācījies latviešu valodu, ir to apguvis. Ja nav – skolotājs naudu nesaņem. Ja Latgalē krievu valodai tiks piešķirts statuss, daudz līdzekļu tiks iztērēti no valsts kases, lai ieviestu izmaiņas skolās, apmācītu darbiniekus rakstīt dokumentus krieviski utt. Birokrātiskie procesi kļūtu tikai sarežģītāki.”
