Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. jūnijs, 2013
Drukāt

Kā vērtējat kultūras dzīvi Latgalē?

Foto - LETAFoto - LETA

Jāzeps Dobkevičs, 
Krāslavas novada domes izglītības un kultūras nodaļas kultūras metodiķis:
 “Gribas skaļi pateikt pasaulei, it sevišķi tiem, kas skatās ar īgnumu un neticību, ka Latgales kultūras dzīve šobrīd piedzīvo uzplaukumu.

Tauta Latgalē nekad vēl nav bijusi tik aktīva kā šobrīd. Pēdējā pusgada laikā cilvēki cīnījās par savu vietu zem Dziesmu svētku saules. Maija sākumā Krāslavas novadā beidzās konkurss “Cildens mans novadiņš”, nesen notika republikas mēroga deju festivāls “Latvju bērni danci veda”, šobrīd novads iesaistījies starptautiskā kultūras apmaiņas programmā “Seniors senioram brālis”. Nevar nepieminēt arī Rotko centra un GORS atklāšanas svētkus. Rotko centrs piesaista ar vēsturiskumu, inovatīviem risinājumiem, lai arī man šī joma ir svešāka, jo visu mūžu esmu pavadījis tradicionālās māk­slas jomā. Šķiet, ka pie mums, Latgalē, iestājusies otrā atmoda, neskatoties uz negatīvajiem faktoriem – to, ka ļaudis bieži vien ir vāji materiāli situēti, notiek sabiedrības novecošanās, jaunieši aizbrauc uz ārzemēm.”

 

Vladislavs Paurs, 
mākslinieks, Rēzeknes Augstskolas Izglītības un dizaina fakultātes asociētais profesors:
 “Neteiktu, ka Latgales kultūras dzīve stagnē. Ar kolēģiem bijām uz Rotko centra atklāšanu. Tā ir unikāla parādība, svarīgs tūrisma objekts kā Latvijā, tā visā Baltijā. Tāpat Latgales muzeji izvērš aktīvu darbību, lielajos centros tiek rīkotas mākslas konferences un meistardarbnīcas. Pat mazajos centros jūtama attīstība, piemēram, Krāslavā ik gadu noris republikas plenērs “Krāslavas palete”. Saredzu perspektīvas Latgales jaunajos mākslas censoņos, kuru aktivitāti sekmē Rēzeknes Augstskola, Latgales Mākslas akadēmijas Latgales filiāle, arī Daugavpils reģiona mākslinieku apvienība. Arvien vairāk tiek izvērsta ārzemju sadarbība. Diemžēl māksliniekiem bieži trūkst profesionālā un finansiālā atbalsta. Agrāk to sniedza Mākslinieku savienība, palīdzot organizēt izstādes ārzemēs, šobrīd māksliniekiem pašiem jāmeklē sponsori, jābūt aktīviem.”

 

Jāzeps Ornicāns, 
Dagdas novada tautas nama direktors, Krāslavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Jautraviņa” vadītājs:
 “Kultūras dzīvi Latgalē nevar raksturot tikai baltos vai melnos toņos, visos laikos bijušas gan gaišās, gan ēnas puses. Kā plusu saredzu ES fondu līdzekļu pieejamību, kas dod iespēju renovēt kultūras namus, celt jaunas estrādes gan Dagdas novadā, gan pārējā Latgales teritorijā. Tāpat pie pozitīvā jāmin Rotko centra un Latgales vēstniecības atklāšana, kur jau paguvuši uzstāties augstas raudzes mākslinieki. Tos uzskatu par šā gada vērienīgākajiem notikumiem reģiona kultūras dzīvē. Tāpat prieks par Daugavpils teātra attīstību, kam ir neatsverama nozīme Latgales kultūras tradīciju kopšanā. Pie negatīvā jāmin iedzīvotāju aizbraukšana, kas Latgalē jūtama jo īpaši. Attiecīgi sarucis pieprasījums pēc kultūras produkta. Neskatoties uz to, mēs Latgalē esam ļoti vienoti. Latgaliskās saknes ir dziļas, latgaļu valoda neizzūd, lai gan tā vairs netiek mācīta skolās. Taisnība kādā šovā paustajam – ja nebūtu Latgales, Latvijas kultūras dzīve kļūtu par mata tiesu nabadzīgāka.”

 

Edgars Strods, 
simfoniskās metāla grupas “Hippocampus” solists no Daugavpils:
 “Latgales muzikālā dzīve ir pietiekami attīstīta. Grupas, pat ja nepelna lielas summas, nenolaiž latiņu un spēlē augstā līmenī. Tiesa, plašāk pārstāvēta ir vidējai paaudzei pierastā mūzika, rokmūzika un netradicionālie mūzikas žanri vēl tikai laiž savus asnus. Uzskatu, ka pašvaldībai vajadzētu padomāt par atbalsta sniegšanu jauniešu grupām. Šobrīd trūkst gan telpu, gan finansiālā atbalsta, kā arī pastāv izaicinājums atrast savu nišu. Dažādos konkursos biežāk piedalās un uzvar Rīgas grupas. Tajā pašā laikā prieks, ka Latgalē izceļamies ar īpašu kultūras dzirksti. Varbūt mēs neesam rūpnieciski attīstīti, taču varam parādīt tuvējām zemēm, ka esam kulturāls reģions. Lai Latgales kultūras dzīvi vēl vairāk bagātinātu, ikvienam ieteiktu sākt ar sevis attīstīšanu – doties ekskursijā uz Rotko centru un Austrumlatvijas koncertzāli, pētīt savu dzimtas koku, kopt tradīcijas, atklājot tās plašākai sabiedrībai.”

 

Fakti

* 24. aprīlī Daugavpilī tika atklāts Marka Rotko centrs – vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulslavenā Latgalē dzimušā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja oriģināldarbiem.

* 30. maijā tika atklāta Latgales vēstniecība GORS jeb SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”, kas ir pirmā no pašiem pamatiem būvētā koncertzāle Latvijā. Tajā jau uzstājušās pasaules mēroga slavenības – ērģelniece Iveta Apkalna un pianists Vestards Šimkus.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+