Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. maijs, 2013
Drukāt

Kā vērtējat NA ideju visos bērnudārzos kā mācību valodu ieviest latviešu valodu?


Foto - LETAFoto - LETA

Ina Nahaja, šuvēja, audzina dēlu:
 “Esmu pilnīgi pret šādu ideju, jo Latvijā ir ļoti daudz krievvalodīgo bērnu, kas nākuši no krievu ģimenēm, un viņiem būtu grūti iekļauties vidē, kur runā tikai latviski. Patlaban dēliņš iet krievu dārziņā, taču regulāri ir saskarsme ar latviešu valodu.

Mācības notiek gan krieviski, gan latviski – ir dažādi uzdevumi un arī dziesmas latviešu valodā. Tas ir ļoti labi, bērns ir ērtā vidē, bet palēnām apgūst arī latviešu valodu. Ja būtu strikti noteikta tikai latviešu valoda, viņam būtu grūti visu apgūt un iekļauties kolektīvā.”

 

Lolita Adama, pensionāre, gaida mazbērnus un piestrādā par auklīti:
 “Ja vecāki ir pareizi noskaņoti pret Latviju, problēmu nav. Uzskatu, ka bērniem ir jāmāca latviešu valoda. Ja mājās sarunājas tikai krieviski, tad vismaz dārziņā ir jānodrošina saskarsme ar valsts valodu. Un mazi bērni nekādu lielu diskomfortu saskarsmē ar citā valodā runājošiem nejūt – viņi ātri mācās un tas pat ir vērtīgi. Atbalstu šādu ideju, taču tā jāievieš ļoti delikāti, to nedrīkst uzspiest. Jāsaka gan arī, ka krieviem, kas Latvijā dzīvo gadiem, tas pašiem jau sen bija jāsaprot, ka valodas dara cilvēkus bagātākus un valsts valodas zināšana viņiem nāks tikai par labu. Turklāt man šķiet, ka paši jaunieši un bērni nav pret mācīšanos latviešu valodā, vairāk spītējās vecie. Kad sagaidīšu mazbērnus, es neiebildīšu, ja viņi dārziņā būs vienā grupā ar krievu bērniem, jo jebkuras valodas zināšana ir vērtība, bet mācībām Latvijā jānotiek latviešu valodā.”

 

Valērijs, 
strādā valsts iestādē, audzina dēlu:
 “Mums ir divvalodīga ģimene. Jau no dzimšanas sieva ar dēlu runā tikai krieviski, es – latviski. Viņam drīz būs seši gadi un ir visai bagāts vārdu krājums abās valodās. Dārziņā sākumā gadu gāja krievu grupā, tagad jau otro gadu latviešu. Sākumā varbūt bija nelielas grūtības iekļauties kolektīvā, jo ne visi bērni viņu skaidri saprata, taču jāapzinās, ka dzīve sastāv no grūtībām un ar laiku viss nokārtojas. Sākumā puika mazliet pamocījās, bet tagad sarežģījumu nav. Man, piemēram, liekas vērtīgi, ka cilvēks jau no bērna kājas apgūst divas, nevis vienu valodu. Varbūt risinājums ir bērnus no latviešu ģimenēm sūtīt krievu dārziņā, bet no krievu ģimenēm – latviešu dārziņā. Uzskatu, ka to dažu nodarbību laikā, kad māca vienu vai otru valodu, kārtīgi iemācīties to nevar. Tāda kārtība kā patlaban mūs tīri labi apmierina, un man nešķiet, ka kaut ko vajadzētu mainīt.”

 

Alda Krauze, pensionēta skolotāja, audzina mazmeitu:
 “Uzskatu, ka bērnudārza vecuma bērniem valoda nav nekādas grūtības, tāpēc visiem, arī bērniem no krievu ģimenēm, jāmācās latviešu valodā. Pēc mācībām – lai runājas savstarpēji, kā grib. Krievi mācās latviski, apgūst valsts valodu, un arī latvieši sarunājoties mazliet apgūst krievu valodu. Te ir Latvija, un tas ir nepareizi, ka mācības notiek krievu valodā. Ja es pieaugušam cilvēkam, kas visu dzīvi nodzīvojis Latvijā, kaut ko pajautāju un viņš man atbild, ka latviski neko nesaprot, tas mani pazemo, jo man visu laiku ir jāklanās šādu cilvēku priekšā un jārunā viņa, nevis mūsu valsts valodā. Es, protams, māku, bet kāpēc tas jādara, ja dzīvojam Latvijā? Tā daudzu krievvalodīgo spītība un stulbums man ļoti nepatīk, tāpēc jāsāk skolot latviešu valodā jau no mazotnes – visus.”

 

Tamāra Gezerdava, 
audzina meitu:
 “Vīrs ar meitu runā latviski, es krieviski. Meita iet latviešu bērnudārzā un lieliski saprotas abās valodās. Apzinos, ka tajās ģimenēs, kur nav neviena latviski runājoša, bērni latviešu valodu, visticamāk, tā arī neiemācās, un tas nav labi. Tomēr kopumā uzskatu, ka izglītība ir jānodrošina dzimtajā valodā, ar to domājot mācības skolā. Bērnudārzos, iespējams, tik tiešām būtu labi, ja visi bērni apgūtu latviešu valodas pamatus un tad vēlāk izvēlētos, vai skolā mācīties krieviski vai latviski. Taču valstsvīriem jāsaprot arī tas – ja vienu valodu noteiks kategoriski, cilvēkiem šķitīs, ka tiek ierobežota viņu brīvība, un nekas labs tur nebūs. Tāpēc vairāk sliecos domāt, ka esmu pret šādu kārtību. Jāļauj vecākiem pašiem lemt, kas labāks viņu bērniem.”

 

Fakti

* Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”/ “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noteikt, ka visos bērnudārzos, kas saņem valsts vai pašvaldības finansējumu, no 2014. gada mācību valodai jābūt latviešu.

* Parlaments ceturtdien lems par šā likumprojekta nodošanu izvērtēšanai Saeimas komisijām.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+