Kā vērtējat notikušā referenduma iznākumu un vēlētāju aktivitāti?
 0

Monika Pavloviča Neretas novadā: “Par referenduma iznākumu ļoti priecājos, jo vēlētāju aktivitāte pierādīja, ka mēs, latvieši, varam būt vienoti savu nacionālo vērtību aizstāvībā. Arī mēs savā novadā un ģimenē cits citu mudinājām nebūt kūtriem un atgādinājām, ka jābalso pret valsts valodas statusu krievu valodai Latvijā.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

Sāpina vienīgi, ka daudzi pilsoņi ārzemēs balsojuši par grozījumiem Satversmē, jo dusmojas uz savu valsti par to, ka te viņiem klājās tik grūti, lai bija jāaizbrauc. Es būtu vēlējusies arī lielāku atbalstu no novada. Uzskatu, ka novada pašvaldībai pirms tautas nobalsošanas vajadzēja vairāk aģitēt arī mūsu mazajā Pilskalnes pagastā. Arī par to, ka referenduma dienā novadā kursētu īpaši autobusi, lai ļaudis no attālākām lauku mājām varētu tikt līdz vēlēšanu iecirkņiem, neesmu dzirdējusi.”

Andris Leimants Grobiņas novadā: “Referenduma iznākums mani īpaši neiepriecina, jo uzskatu, ka tajā piedalīties un savu balsi pret krievu valodu kā valsts valodu Latvijā vajadzēja atdot vēl vairāk pilsoņu. Gaidīju, ka būs vairāk latviešu, kuri saprot, cik būtiski ir iestāties par savas valsts pamatvērtībām. Es pats savā pusē biju viens no pirmajiem, kurš nobalsoja, tomēr pat agrajā rīta stundā balsotāju iecirknī netrūka un jau varēja manīt, ka rosība tur ir lielāka nekā vēlēšanās. Pašvaldības sarūpēti, mūsu novadā visu dienu kursēja skolēnu autobusi, lai vēlēt gribētājus nogādātu uz balsošanas iecirkni un atpakaļ mājās. Pusdienlaikā tie esot bijuši pat pārpildīti. Tāpēc varu lepoties, ka mani novadnieki bijuši atbildīgi un aktīvi iestājušies par dzimto valodu savā zemē.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Gunta Krūmiņa Smiltenes novadā: “Cerēju, ka vēlētāju aktivitāte būs vēl lielāka un vairāk cilvēku balsos pret Satversmes grozījumiem. Žēl, ka nevarējām saņemties un panākt lielāku balsu pārsvaru pār krievu valodas aktīvistiem. Tomēr varēja just, ka cilvēki ir sarosījušies vairāk nekā uz vēlēšanām. Pašvaldība organizēja speciālus autobusu un mikroautobusu reisus, lai līdz vēlēšanu iecirkņiem varētu tikt cilvēki no visa novada, un tie bija pilni. Kāda novadniece, kas parasti tautas nobalsošanā neiesaistās, pēc tautības būdama igauniete, aizgāja nobalsot par latviešu valodu kā vienīgo Latvijas valsts valodu.”

Antons Cimars Līvānu novadā: “Vēlētāju aktivitāte varēja būt lielāka, taču referenduma iznākums ir ciešams. Līvānos cilvēki bija pat ļoti aktīvi, cauru dienu vēlēšanu iecirkņi bija piepildīti un varēja just, ka tautas nobalsošanā piedalās vairāk ļaužu nekā parasti vēlēšanās. Protams, uzmundrināja arī tas, ka latviešu valodu vēlēšanu iecirknī dzirdēju vairāk nekā krievu valodu. Protams, manīju arī provokatorus, kuri vēl pēdējā brīdī mēģināja pārliecināt cilvēkus, kuri devās balsot, atdot savu balsi par Latvijas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Nedomāju gan, ka viņu aktivitātei bija kādi panākumi.”

 

Uzziņa

Sestdien tautas nobalsošanā vēlētāju aktivitāte bijusi 
lielākā kopš 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gadā, kas bija 
pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Latvijas neatkarības 
atjaunošanas – tajās piedalījās 1 118 316 jeb 89,9 % vēlētāji

2003. gadā balsošanā par Latvijas iestāšanos Eiropas 
Savienībā piedalījās 1 010 467 pilsoņi. Citos referendumos un Saeimas vēlēšanās dalībnieku skaits nav pārsniedzis 
vienu miljonu.

Avots: LETA

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.