Foto – LETA

Kā vērtējat operas žanra cienīgās kaislības ap Nacionālās operas valdi? 0

Dzintra Vilks,
 tekstil­māksliniece:
 “Man pārliecinošāki neapšaubāmi šķiet LNO direktora Andreja Žagara argumenti. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende arvien uzsver, ka Andrejs Žagars neesot pietiekami ilgi Latvijā un radošie režijas projekti citos teātros viņam svarīgāki par darbu LNO vadībā.

Reklāma
Reklāma

 

Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 30
Lasīt citas ziņas

Jājautā: cik ministres kundze pati savā darbā daudz laika pavada Latvijā? Un kāpēc viņai nav ienācis prātā jautāt – cik daudz laika darbam ārzemēs velta Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis? Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā institūciju var vadīt arī bez fiziskas klātbūtnes. Galvenais, ko mēs, skatītāji, saņemam no operas. Mani tās mākslinieciskais sniegums un piedāvājums apmierina. Un ja vēl parāds tiek deldēts pat ar uzviju, finanšu rādītāji uzlabojas, operai saglabājot savu māksliniecisko līmeni, arī komponists Artūrs Maskats ir noteikts savā prasībā strādāt komandā ar Andreju Žagaru, – nu kāpēc nedot šādu iespēju? Kādi dzinuļi vada kultūras ministri? Man sāk likties, ka pamatā ir personiska netīksme pret LNO direktoru. Neredzu nevienu, kas varētu operu vadīt labāk par Andreju Žagaru. Vai aizslēgsim to ciet, meklēsim direktoru ārzemēs un tad ministres ambīcijas būs apmierinātas? Turklāt, ja Andrejs Žagars pats nepretendē uz valdes priekšsēdētāja amatu, bet gatavs strādāt valdē Artūra Maskata vadībā, tas jau ir kompromiss, kuru kultūras ministrei vajadzētu respektēt. Mani par labu Andrejam Žagaram pārliecina arī starptautiskā audita secinājumi, ar kuriem palīdzēja iepazīties televīzijas pārraides. Skumji, ka mums ir tāda kultūras ministre. Tas, ka viņai nav taisnība, pierādās jau otro reizi. Pirms laiciņa strīdā ar Solvitu Zvidriņu tiesa nostājās bijušās kultūras ministres valsts sekretāres pusē. Diemžēl mums nav paveicies ar kultūras ministri.”

 

Imants Lancmanis,
 Rundāles pils direktors:
 “Mani visa šī situācija tik dziļi nomāc, ka šī ir pirmā reize, kad es neko negribētu komentēt. Vienīgā reakcija, lai sevī neiznīcinātu radošumu, ir visam notiekošajam pieiet ar rezignāciju, paiet malā un fatāli gaidīt, lai lietas atrisinās, kā jau daudzkārt risinājušās likteņgrāmatā. Man ļoti nepatīk kaislības, kurās cilvēki kļūst nežēlīgi, kad lietas būtību sāk aizklāt asinskāre no visām pusēm. Un, tikko es to pamanu, tā rodas viena vienīga vēlēšanās – noiet malā.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Valentīns Lukaševičs,
 dzejnieks:
 “Visas šīs kaislības, tautas valodā runājot, manā uztverē ir tikai pupu mizas. Manā un tuvākajā apkārtnē novada cilvēku dzīvē ir nozīmīgākas problēmas. Es vispār esmu nekomerciālās un neval­stiskās kultūras fans. Tāda ir mana prioritāte dzīvē – šādā kultūras modelī neviens neprasa naudu valstij un arī negrib ar savu darbību neko nopelnīt. Runa nav tikai par lauku teātrīšiem, ir arī dzejnieku grupas, kuru dalībnieki dzejoļus lasa cits citam. Jā, varbūt šāds kultūrmodelis ir absolūti nepamanīts ne vien Latvijā, bet arī citur pasaulē. Tāpēc mani maz interesē sabangojušās kaislības ap operas valdi, vienas vai otras puses argumenti man ir dziļi vienaldzīgi, un mani īpaši neuztrauc, ir Andrejs Žagars operas valdē vai nav.”

 

Herberts Laukšteins, 
Liepājas teātra direktors:
 “Neesmu tik informēts, lai ar pamatotiem argumentiem nostātos vienā vai otrā pusē, un arī nevēlos to darīt. Bet ir lietas, kas no salasītām informācijas skaidiņām liek domāt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Nav arī noslēpums, ka arī preses informācija ne vienmēr ir precīza. Tas, ka ap LNO ir daudz noslēpta, neizrunāta, miglā tīta – jā, tāds iespaids man radies. Nesen runāju ar savu kolēģi Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni un viņš mani apskauda, sakot – nuja, tu tagad esi maliņā… (Liepājas teātris ir vienīgais profesionālais, kurš nesaņem naudu no Kultūras ministrijas. – V. K.). Un, cik zinu no saviem kolēģiem, tajā, kā tiek sadalīti līdzekļi starp teātriem un arīdzan operu, ir pārāk daudz miglas. Ja vēl salīdzina operas budžetu ar visu pārējo teātru maciņiem kopā ņemtiem un ja salīdzina, cik mākslinieku un ar kādu vidējo algu strādā operā un cik un ar kādu atlīdzību pārējos teātros… Par kaut ko tas runā.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.