Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. septembris, 2013
Drukāt

Kā vērtējat sabiedriskā transporta satiksmi uz jūsu dzīvesvietu un no tās?


autobuss_LETA

Maija Stepēna, pensionāre Koknesē:
 “Manuprāt, es dzīvoju izredzēto vietā, ja tā var teikt. No Kokneses un uz to bieži iet gan vilcieni, gan autobusi. Piemēram, ap deviņiem iet trīs autobusi. Jāsaprot arī tas, ka Koknese nav Rīga, kur autobuss kursē ik pēc desmit minūtēm, tāpēc cilvēki pielāgojas autobusu režīmam.

Gandrīz visi autobusi, kas iet uz Latgales pusi, brauc caur Koknesi. Arī vietējie autobusi mūsu pusē kursē bieži. Vairāk gan braucu ar mašīnu, bet, cik bijusi vajadzība pēc autobusa, var ērti un ātri nokļūt uz tuvējās apkaimes centriem, piemēram, Aizkraukli, Pļaviņām, Iršiem. Vienīgais, kas traucē, ir biļešu dārdzība. Lai ar autobusu aizbrauktu uz Rīgu un mājup, jāšķiras no sešiem latiem.”

 

Sarmīte Emerberga, 
pavāre konditore Skrundā:
 “Autobusu satiksmi starp galvaspilsētu un Skrundu uzskatu par apmierinošu. Uz Rīgu pirmais autobuss atiet jau pirms pieciem. Vēlu vakarā man nav gadījies braukt, taču arī tad, domājams, viss kārtībā. Grūtāk mums ir ar satiksmi Skrundas apkaimē. Piemēram, ja no rīta aizbrauc uz Kuldīgu, tad mājup, ja nepaspēj uz 13.30, var tikt tikai pēc 17. Pēc pulksten sešiem vakarā uz Kuldīgu tikt nav iespējams, svētdienās – pēdējais reiss jau 15.55. Ja darbs beidzas vēlāk, jāmeklē citas transporta iespējas. Taču vienlaikus pārvadātājus var saprast, jo ikdienā braucēju nav daudz. Uz Saldu un Liepāju gan reisi ir biežāk.”

 

Elīna Svilpe, 
studente no Ērgļiem:
 “Man visbiežāk uz Ērgļiem iznāk braukt piektdienu pēcpusdienā vai vakarā pēc studijām, bet atpakaļ braucu svētdien vai pirmdien. Tas, kas mani jau sen nomāc un nepatīk, ir neelastīgais autobusu kustības grafiks svētdienās. Principā, lai pirms studijām nokļūtu Rīgā, man jāizvēlas braukt vai nu svētdien 14.40, vai pirmdien no rīta. Bet tad, lai nenokavētu lekcijas, jāceļas jau četros un jābrauc ar pirmo reisu. Nodarbojos ar sportu, tādēļ brīvdienās nereti jāpiedalās sacensībās. Tad mājās ierodos tikai svētdienas pievakarē, un pārmērīgi agrie pirmdienu rīti ir neizbēgami. Domāju, ka daudzi priecātos Rīgā ierasties svētdien vēlu vakarā, nevis pēcpusdienā. Reisi uz Ērgļiem piektdienās ir diezgan normālā laikā – 15, 17 un 18. Tiesa, reizēm pirmie divi reisi ir tik pārpildīti, ka līdz pašiem Ērgļiem jāstāv kājās. Citreiz neizskaidrojamā kārtā autobuss ir pustukšs. Grūti aptvert, no kā tas atkarīgs. Autobusu satik-sme ar Ērgļiem tuvējiem ciematiem un Madonu mani apmierina.”

 

Raivis, ierēdnis, ik pa laikam ar autobusu brauc uz laukiem Gulbenē:
 “Piektdienās, protams, varētu būt kāds reiss ap desmitiem vakarā, tas pats lieti noderētu arī svētdienu vakaros. Tagad iznāk pasteigties, lai sagatavotos un izbrauktu jau īsi pirms septiņiem. Domāju, vēlie reisi daudziem patiktu un savā ziņā atvieglotu dzīvi, sevišķi studentiem un tiem, kam Gulbenes pusē ir lauku mājas, kurās pavada brīvdienas. Taču, ņemot vērā, cik reti man tas vajadzīgs, būtu muļķīgi sūdzēties par neērtībām. Gulbenes novadā, protams, ir reisi starp pagastiem. Tie nu gan – cik nu ir, tik ir. Taču cilvēki šādai kārtībai jau pielāgojušies un priecīgi, ka tie paši retie reisi nav atcelti, jo skaidrs, ka mazā pasažieru skaita dēļ tie nav rentabli.”

 

Viktorija, pārdevēja Ventspilī:
 “Mēs gan vienā, gan otrā virzienā varam doties teju katru stundu. Piemēram, šodien uz Rīgu izbraucu jau 5.30, tāpēc nav nekādu iebildumu par satiksmi agri rītos. Par vēliem vakariem gan man īsti nav informācijas. Mums ir arī lieliska pilsētas autobusu kustība. Pati ikdienā vairāk gan braucu ar divriteni vai mašīnu un, kad vajag, varu nokļūt visur. Vietējā laikrakstā nesen lasīju par traci ap autobusu maršrutiem starp Ventspili un apkārtējām apdzīvotām vietām. Gribot atcelt reisus, jo esot maz braucēju. Tomēr mans viedoklis ir tāds, ka arī nelielajam skaitam cilvēku šie reisi ir vajadzīgi.”

 

 

Fakti

Pasažieru pārvadātāji jau vairākkārt draudējuši ar protesta akcijām, ja netiks atdots parāds, un septembra sākumā publicēja atklātu vēstuli par krīzes situāciju reģionālajos pārvadājumos, izvirzot prasības un pretenzijas nozares vadošajiem ierēdņiem.

Vēlāk Satiksmes ministrijā notika sanāksme, kurā satiksmes ministrs apņēmās rast risinājumu finansējuma iegūšanā un pārdalē, bet pasažieru pārvadātāju asociācijas nolēma apturēt protesta akcijas un sadarboties.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+