Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. jūnijs, 2013
Drukāt

Kā vērtējat savu finansiālo drošību?


Foto - LETAFoto - LETA

Aina Cibule, latviešu valodas un literatūras skolotāja Rekavas vidusskolā, Viļakas novadā:
 “Paļaujos tikai uz sevi. Dzīvoju kā lielākā daļa tautiešu – no algas līdz algai. Taču, šādi dzīvojot, nav jāuztraucas, ka pazudīs ārzemju banku kontos noguldītie neesošie tūkstoši.

Cerēt uz uzlabojumiem nākotnē būtu naivi, jo šķiet, ka valdība neizprot, kā iztiek cilvēki ārpus Rīgas. Kad valstsvīri atbrauc ciemos, katrs pagasts cenšas parādīt labāko, lepojas ar sasniegumiem. Domāju, tā vietā vajadzētu atklāt patieso situāciju, liekot ieraudzīt, kā par eksistenci cīnās daudzbērnu ģimenes, kā dzīvo vecas tantiņas laukos, kurām mājās ziemā pūš vēji un plīts lāgā nevelk.”

 

Marika, tulkotāja no Pierīgas:
 “Pēc dabas esmu optimiste un nepārdzīvoju par lietām, kuras nespēju mainīt, tostarp par finansiālo aizsardzību. Daru visu – strādāju, veicu ietaupījumus –, lai savu finansiālo drošību noturētu noteiktā līmenī un nebūšanu gadījumā nejustos kā jūrnieks uz grimstoša kuģa. Ticu, ka Latvijā vienmēr būšu nodrošināta, paļaujos arī uz tuviniekiem un pārējiem līdzcilvēkiem.”

 

Elita Bohāne no Asūnes pagasta, strādā tiesībsargājošā institūcijā:
 “Par šādu jautājumu nebiju aizdomājusies. Šķiet, ka jūtos samērā droši, to galvenokārt nodrošina apziņa, ka man ir darbs. Ticu arī, ka kritiskā situācijā atbalstu sniegtu mani lieliskie draugi un tuvinieki. Uz valsti gan nepaļaujos. Diemžēl jāteic, ka finansiālā drošība laukos pasliktinās, lai arī valsts kopējie rādītāji liecina par ko citu. Tomēr esmu pozitīvi noskaņota un ticu, ka mūsu bērni un bērnubērni dzīvos labāk.”

 

Valentīns, šoferis no Liepājas:
 “Esmu ģimenes vienīgais pelnītājs, sieva nesen zaudēja darbu, šobrīd audzina bērnus un apkopj mājas soli. Daudzi jautā, kā mēs spējam savilkt galus. Tādos brīžos saku – mēs strādājam, neslinkojam, mums ir dārzs, ģimenes sievietes nodarbojas ar rokdarbiem, tāpēc Dievs mūs sargā. Man nav vajadzīgi miljoni un privātas villas kā daudziem politiķiem. Dzīvē pietiek ar mazumiņu, galvenais, ka ir ģimene, esam veseli un paēduši.”

 

Lilita Kivleniece, 
medicīnas pārstāve Latgales reģionā un eksperte dabas dziedniecības atveseļošanas metožu jomā:
 “Mans pamata darbs štatu samazināšanas dēļ pēdējo divu gadu laikā ir mainījies trīs reizes. Līdz ar to uzkrājumu veidošana ir nesasniedzams sapnis – alga nosedz komunālos maksājumus un kredītu, no vīra ienākumiem paliek tik vien, lai iegādātos produktus un apģērbu. Esmu mācījusies, izgājusi kvalifikācijas celšanas kursus, taču Latgalē uzlabot ģimenes finansiālo stāvokli nav iespējams. Rudenī plānojam doties uz ārzemēm. Esam ar vīru ieguvuši diplomus un saņēmuši labus darba piedāvājumus. Nožēloju, ka pirms piecpadsmit gadiem neaizbraucu prom kopā ar māsu, kas šajā laikā Lielbritānijā nopelnījusi pensiju, izskolojusi bērnus, Latvijā ceļ savu viesu māju. Taču apzinos, ka manu ģimeni var uzskatīt par turīgu, jo abiem ar vīru ir darbs. Kaimiņu bērni pat nevar atļauties nopirkt saldējumu, jaunas kurpes meitai izlaidumā. Finansiālā drošība pie mums ir ļoti zema. Valdība to negrib saprast.”

 

Fakti

Latvijas iedzīvotāji pērn palielinājuši savu finansiālo aizsardzību situācijām, ja gadās kāds pēkšņs dzīves pavērsiens, tomēr joprojām ir finansiāli neaizsargātākie Baltijā.

77% justos finansiāli neaizsargāti, ja ar ģimenes galveno pelnītāju notiktu kas neparedzēts. Tikai 16% atzīst, ka viņu ģimenes šādā situācijā būtu aizsargātas.

Sevi un savu ģimeni kā pilnībā finansiāli neaizsargātu vērtē 40% respondentu, bet pilnībā finansiāli aizsargāti jūtas vien 3%.

Biežāk neaizsargātas kritiskās situācijās jūtas sievietes (79%) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (81%). Vislielākais optimistiski noskaņoto respondentu īpatsvars (34%) ir iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem virs 600 latiem.

Pozitīvais noskaņojums par finanšu aizsardzību audzis Latgalē un Kurzemē. Rīgā un Pierīgā dzīvojošie šogad jūtas finansiāli tikpat aizsargāti kā pērn, bet Vidzemes un Zemgales iedzīvotāju vērtējums kļuvis skeptiskāks.

Iedzīvotāji visvairāk paļaujas uz tuvinieku atbalstu – 45%, nekustamo īpašumu – 22%, dzīvības apdrošināšanu – 15%, valsts pabalstiem – 14%.

Avots: “Swedbank”/”Snapshots” aptauja, aptaujāti 850 iedzīvotāji no 18 līdz 74 gadiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+