Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. septembris, 2013
Drukāt

Kā vērtējat to, ka ārzemnieki iegādājas īpašumus Latvijā?


Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Eriņš, tirdzniecības pārstāvis:
 “Tas ir normāli. Viņi vismaz, ja īpašumus nopērk, tos arī apsaimnieko, turklāt maksā nodokļus. Es zinu konkrētu piemēru, mani paziņas no ārzemēm pirms kāda laika arī iegādājās zemi Latvijā. Jā, viņi paši tur nedzīvo, taču teritorija vismaz ir sakopta.

Latvijā jau arī ir tā saucamie dīvāna zemnieki, kas ar mokām appļauj īpašumu vienreiz gadā, lai dabūtu subsīdijas, un uz viņu zemes tāpat nekas nenotiek. Citi nevīžo pat nopļaut, lauki aizaug ar suņuburkšķiem cilvēka augumā. Tad jau labāk pārdot īpašumu ķīnietim, kurš vismaz zāli nopļaus. Man personīgi, pārdodot savu īpašumu, visu izteiktu cena, ne tas, no kuras valsts nācis pircējs. Kurš labāk maksātu – tam pārdotu. Esmu drošs, ka ārzemniekiem nav nodokļu parādi, ko par normu nereti uzskata vietējie. Lai ķīnietis pērk īpašumu, maksā nodokļus, strādā, un viss būs kārtībā. Ir nevietā celt paniku.”

 

Agnese Lāce, 
arhitekte:
 “Man liekas ir tāda saprāta robeža, ko cilvēkiem, kas pārdod savus īpašumus, vajadzētu ievērot un nesākt masveidā un mērķtiecīgi nostāties par labu ārzemniekiem. Taču nedomāju arī, ka pie pašreizējās situācijas varētu rasties kāds apdraudējums. Ja pati kaut ko pārdotu, es droši vien izsvērtu, kā rokās nodot savu īpašumu – latvieša vai ārzemnieka, taču nedomāju, ka tas būtu galvenais apsvērums. Drīzāk viens no vairākiem. Noteikti izskatītu arī citas iespējas, nevis tikai tuvredzīgi koncentrētos pārdot īpašumu vietējam. Es domāju, ka ārzemnieku piesaiste Latvijas nekustamajiem īpašumiem kaut ko valstij arī nes. Cilvēkiem ir vajadzīga kultūru apmaiņa, mēs nevaram vārīties paši savā sulā un būt laimīgi. Cilvēki no citām valstīm ienes jaunu pieredzi, idejas un vairākumā gadījumu tas nav nekas slikts. Runājot par uzturēšanās atļaujām un to saistību ar ķīniešu interesi, iespējams, ilgtermiņā no tā būtu jābaidās, taču tuvākajā laikā diez vai tas mums sagādās kādas problēmas.”

 

Agris Vītoliņš, 
darbojas informācijas 
tehnoloģiju jomā:
 “Mana attieksme ir neitrāla, jo šajā jautājumā ir gan pozitīvie aspekti, gan negatīvie. Pozitīvie saistās ar ekonomiku, negatīvie ar kaut kādām nacionālām jūtām. Uzturēšanās atļauju izsniegšana pret īpašumu pašreizējā situācijā stimulē mūsu ekonomiku, taču ilgtermiņā vajadzētu atrast citus stimulatorus. Taču vēl neesmu īsti izvērtējis, uz kuru pusi vairāk nosliekties. Patlaban, kamēr mani tas tā personiski neskar, ieturu neitrālu pozīciju. Tirgus ekonomikā viss notiek pēc principa – kurš vairāk maksā, tam arī pārdod, taču noteikti ir kaut kāds cenu diapazons, kura ietvaros es būtu gatavs upurēties, lai atdotu savu īpašumu latvietim.”

 

Madara Smilškalne, 
klientu apkalpošanas menedžere:
 “Uzskatu, ka tas ir slikti. It kā jau tādējādi valstī ieplūst nauda, kas ir labi, taču mūsu, latviešu, jau tā ir tik maz. Ja vēl ieplūdīs citas tautības, tad rasu sajaukums būs pārmērīgi liels. Palielinoties ārzemniekiem piederošo īpašumu skaitam, Latvijā ieplūst arī darbaspēks, kas, ļoti iespējams, ir lētāks, līdz ar to milzīgs konkurents latviešiem. Diemžēl valstij vairs nešķiet būtiski, kādas tautības ieplūst mūsu valstī, jo prioritāte ir naudas apgrozība. Izvēle pārdot savu īpašumu ārzemniekam vai latvietim būtu atkarīga no mana finansiālā stāvokļa. Ja būtu ļoti nepieciešama nauda, gan jau pārdotu arī ārzemniekam, taču, ja es būtu biznesmenis ar saviem principiem, tad noteikti priekšroku dotu pircējam no Latvijas.”

 

Irēna Dominiece, 
iepirkumu aģente:
 “Ir divi aspekti. Viens – cilvēciskais, ar domu, ka viss Latvijā varētu piederēt mums pašiem. Otrs – ekonomiskais, kas neļauj nosodīt tos cilvēkus, kas savus īpašumus pārdod ķīniešiem. Bizness ir bizness, un, ja nauda vajadzīga un vietējie nevar atļauties to, ko ārzemnieki, tad nav variantu. Ja man ļoti degtu, es laikam arī pārdotu savu īpašumu jebkuram, kas maksā naudu. Domāju, tam ir arī savi plusi, jo ārzemnieki parasti cenšas savus īpašumus sakārtot un investēt tajos, nereti atjauno graustus, apstrādā zemi utt. Ja ārzemnieks savā īpašumā saimnieko, viss kārtībā, taču, ja pircēja mērķis bijis tikai iegūt uzturēšanās atļauju, tas nav pareizi.”

 

Fakti

Latvijas novados visstraujāk pieaug to nekustamo īpašumu skaits, kurus nopirkuši ķīnieši, kas lielākoties īpašumus pērk ārpus Rīgas, tajos nedzīvo un tos neapsaimnieko.

No ķīniešiem saņemti 243 uzturēšanās atļauju pieprasījumi, turklāt šis pieprasījumu skaits gandrīz divkārt pieaudzis šā gada pirmajos sešos mēnešos.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+