Foto – LETA

Kā vērtējat valstsvīru ieceri karogus pie mājām izkārt retāk?
 0

Evija Vaikina, strādā ceļojumu aģentūrā:
 “Karogs ir viens no Latvijas valsts simboliem, tāpēc es neatbalstu šo iniciatīvu. Dienas, kurās pašlaik karogs ir jāizkar obligāti, uzskatu par atbilstošām.

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Turklāt laikā, kad daudzi jaunieši nemaz nezina, kas ir Lāčplēša diena un citas svētku vai atceres dienas, šāds solis šķiet nepareizs. Tā vietā vajadzētu likt lielāku uzsvaru uz patriotisko audzināšanu, lai bērni un jaunieši zinātu, kas tiek svinēts vai pieminēts.”

 

Ineta Greļevska, 
studente:
 “Šo ieceri es neatbalstu. Uzskatu, ka valsts karogs jāizkar arī citās svētku un atceres dienās. Es karogu izkāršu arī 25. martā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kā arī 1. septembrī. Latvijā pirmā skolas diena ir ļoti lieli svētki! Gribētu piebilst, ka Latvijā vajadzētu samazināt karoga cenas, lai cilvēki, kuriem nav ļoti lieli ienākumi, arī varētu iegādāties karogu.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Indulis Ķēniņš, 
pensionēts vēsturnieks:
 “Šī doma ir pareiza. Pēc idejas visā valstī kopumā karogs obligāti paceļams ir tikai valsts svētkos. Pārmērīgi bieža valsts karoga izmantošana devalvē tā idejisko vērtību. Es, piemēram, izkārtu valsts karogu Ziemassvētkos un Jāņos, savā un citu piederīgo dzimšanas dienās, bērnu skolu izlaidumos. Varētu izkārt kāzās, arī bērēs – sēru noformējumā. Valsts sēru dienās karogam sēru noformējumā būtu jāatrodas tikai piemiņas pasākumu norises vietā. Nevar prasīt no absolūti visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai tie izrādītu sēras par kādu valstij svarīgu traģēdiju, – ir daudz indivīdu, kuriem tās nav sēras, un obligātā prasība liek viņiem liekuļot. Sēru karoga lietošanai jābūt apzinātai un individuālai.”

 

Zane, 
kultūras darbiniece:
 “Manuprāt, šī iecere ir pareiza. Uzskatu, ka tieši sēru dienu ir par daudz. Paši runājam, ka vajag vairāk priecāties un apzināties savas valsts vērtību, bet tajā pašā laikā visu laiku karinām melnās lentes, un daži pat nezina, par ko sēro. Papildus šiem obligātajiem datumiem gribētu, lai karogu izkar 1. septembrī, kā arī ievieš to par oficiālu svētku dienu. Upuru pieminēšanas dienas jau sen ir ārā no mūsu paaudzes apziņas, karogs tiek izkārts tikai likuma pēc. Iespējams, vajadzētu par šīm dienām vairāk runāt, stāstīt bērniem, taču, ja tas netiek darīts, tad tam zūd jēga.”

 

Toms Žoludevs, 
studē uzņēmumu vadību:
 “Karogu vajadzētu izkārt pilnīgi visās svētku, kā arī sēru un atceres dienās. Izkārtie karogi vienmēr sniedz neizsakāmi lielu patriotisma devu. Šī ideja nav pārdomāta līdz galam. Karogu noteikti vajag izkārt Darba svētkos, arī tad, kad pie mums atbrauc kādas citas valsts pārstāvis. Tā ir cieņas izrādīšana gan savai valstij, gan ciemiņam, kas ieradies. Visas dienas, kurās pašlaik tiek izkārts karogs, mūsu senčiem ir atmiņas – par karu un brīvības iegūšanu.”

 

Fakti

Latvijas karogs pie Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju, visu veidu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām patlaban jāizkar šādos datumos:

* 16. februāris, Lietuvas neatkarības diena

* 24. februāris, Igaunijas neatkarības diena

* 25. marts*, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

* 1. maijs, Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, Darba svētki

* 4. maijs, Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena

* 14. jūnijs*, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Reklāma
Reklāma

* 17. jūnijs*, Latvijas okupācijas diena

* 4. jūlijs*, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

* 11. novembris, Lāčplēša diena

*18. novembris, Latvijas proklamēšanas diena

* Decembra 1. svētdiena*, Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

* sēru noformējumā