Foto-Dainis Bušmanis

Kā viegls žests, kā koķetēšana ar faktiem 0

Kaņepes Kultūras centrā līdz 16. jūlijam apskatāma izstāde “Vieta, kur viss ir labāk”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Māksliniece Gundega Evelone ir šobrīd Kaņepes Kultūras centrā skatāmās izstādes “Vieta, kur viss ir labāk” kuratore. Viņa izveidojusi projektu un izstādi, kas ironiskā kārtā pievēršas mītam Latvijas sabiedrībā par Igauniju kā valsti ar daudz labāku dzīves telpu jebkurā no jomām. Evelone rak­sta: “Gandrīz jebkurā pētījumā par vietējo situāciju ekonomikā, politikā, tautsaimniecībā, pilsoniskuma apziņā tiek salīdzinoši norādīts, ka Igaunijas Republikai ir labāki sasniegumi. Tādējādi Latvijas iedzīvotāju apziņā Igaunija un igauņi pēdējo desmit gadu laikā no anekdotēs apsmietiem lēnīgiem kaimiņiem ir kļuvuši par teju vai laimes zemi ar pilsoņiem, kuri vienmēr veic pareizo izvēli. Protams, pat ņemot vērā reālos statistikas rādījumus, tomēr tas ir lielā mērā LV masu mediju uzpūsts mīts, stereotips, ko ērti iesaistīt publikācijās.” Pirms kāda laika izstāde tika rādīta Valgas muzejā Igaunijā, tagad projektu piedāvā iepazīt Rīgas skatītajiem. Interesenti, ka kuratore līdzās māksliniekiem izstādē aicinājusi arī mākslas teorētiķus. Māk­slinieku loku veido Vika Eksta, Gundega Evelone, Andris Landaus, Andris Marač­kovskis, Edgars Ošs, Krišs Salmanis, Ieva Saulīte, Zīle Ziemele, Šelda Puķīte un Indreks Grigors sadarbībā ar Reini Hofmani. (Diemžēl Rīgas izstādē nepiedalās Santa Mičule – viena no teorētiķiem.)

Izstāde iekārtota KKC pirmajā stāvā, vieglā nepiespiestā gaisotnē ļaujot starp dzērieniem un sarunām pievērsties arī māk­slas darbiem. Var teikt, izstāde ir bezpretencioza, tā ir tāds viegls žests, tāda kā spēle, koķetēšana ar faktiem, izdomājot arī pilnīgi nereālas lietas, abstraktas parādības, gandrīz vai radot mītu par mītu. Ar šo rotaļīgumu izstāde ir simpātiska un teju vai izklaidējoša, nerisina ārkārtīgi sarežģītus sociālpolitiskus jautājumus, drīzāk pieiet dažādām parādībām no radoša 
skatupunkta, sasaistot to arī ar savu individuālu pieredzi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā izstādes satelītpasākums 14. jūlijā pulksten 18 paredzēta lekcija par Latvijas un Igaunijas laikmetīgās mākslas satikšanās pun­ktiem, kuru prezentēs igauņu kuratori Tanels Randers (“100 poplars”) un Indreks Grigors (“Es biju šeit”).