Kā zemes iegādi ierobežo citviet ES 0
Igaunijā. Pastāv ierobežojumi peļņu nesošajām zemēm, tostarp lauksaimniecībā izmantojamām. Bez jebkādiem ierobežojumiem juridiskās personas var iegādāties līdz 10 ha. Ja platība lielāka, tad juridiskajai personai jānodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vismaz trīs gadus.
Lietuvā. Pašlaik ir 300 ha iegādes ierobežojums vienam pirkumam un kopā ar esošo LIZ nedrīkst pārsniegt 500 ha. Dzīvesbiedra, vecāku un juridisko personu (kur vairākums daļu) īpašumi tiek ņemti vērā. Pašlaik Lietuvā gatavojas referendumam pret zemes pārdošanu ārzemniekiem. Centrālā vēlēšanu komisija konstatējusi, ka nepieciešamie 300 tūkstoši balsu referenduma sarīkošanai ir savākti (300 061), bet politiķi meklē iemeslu referendumu nerīkot.
Bulgārijā. Šā gada 1. janvārī beidzās septiņu gadu ierobežojums zemes pirkšanai ārzemniekiem. Sarunas par termiņa pagarinājumu ar Eiropas Komisiju bulgāri nokavēja. Ierobežojumi skāra tikai ārzemju privātpersonas. Tās parasti slēpās jauktas piederības kompānijās, kurās līdzīpašnieki ir bulgāri. Bulgāri ar likumu grib prasīt garantijas, ka ārzemnieki apstrādās zemi, nevis atstās tukšu vai izīrēs, taču vēl nav paspējuši ieviest izmaiņas likumdošanā.
Rumānijā. Gan vietējos, gan ārzemniekus gribēja ierobežot ar 100 hektāriem lauksaimniecības zemes, bet šādu likumu nepieņēma. Taču saglabājušās prasības pēc lauksaimniecības zināšanām un pieredzes. Lai drīkstētu pirkt lauksaimniecības zemi, jābūt strādājušam lauksaimniecībā vismaz piecus gadus un jāpierāda, ka nodarbojies ar lauksaimniecību likuma pieņemšanas brīdī 2013. gada septembrī. Likums nosaka priekšrocības kopīpašniekiem, kaimiņiem, kā arī lauksaimniekiem līdz 40 gadu vecumam. Valsts ir secīgi nākamā, kam tiesības izpirkt zemi.
Ungārijā. Parlaments pērn jūnijā pieņēma likumu par lauksaimniecības zemi, tas nosaka ierobežojumus ārzemniekiem zemes pirkšanai. No 2014. gada 1. maija arī fiziskās ES valstu personas varēs pirkt zemi, bet, ja platība pārsniegs vienu hektāru, tiem jābūt lauksaimniekiem. To noteiks pēc izglītības lauksaimniecībā vai secinās pēc lauksaimnieciskām aktivitātēm valstī pēdējo triju gadu laikā.
Zviedrijā. No 67 000 aktīvām zemnieku saimniecībām ap 2% jeb 1049 saimniecības pieder cilvēkiem, kuri dzimuši ārzemēs, no tiem 478 saimnieki joprojām ir ārzemju pilsoņi – 84% no ES dalībvalstīm, visvairāk dāņu un holandiešu, vēstīts www.atl.nu. Zemesgrāmatas statistika liecina, ka ap 30% saimniecību pārdod ģimenes locekļiem un 60% – kaimiņiem, jo, ja apvieno īpašumus un mazina sadrumstalotību, valsts nodeva ir 0%. Tā ir vienīgā priekšrocība. Nekādu citu ierobežojumu nav.
