Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. februāris, 2013
Drukāt

Kā zemnieki uztver gaidāmo eiro ieviešanu?


Uldis Krievārs, zemnieku kooperatīva “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs, uzņēmuma “Latvijas piens” līdzīpašnieks: 
”Zemniekiem, jo īpaši tiem, kas modernizējas un attīsta ražošanu, eiro ieviešana ir ļoti nepieciešama. Zemnieki ņem kredītus eiro, ražo pienu, ko pārdod par latiem, savukārt no piena ražo sieru eksportam, ko pārdod par eiro.

 

Savukārt eiro ir jākonvertē latos, lai samaksātu zemniekiem par pienu, bet zemnieki tālāk konvertē šos latus uz eiro, lai atmaksātu kredītu un pirktu minerālmēslus un citas ražošanas izejvielas. Tādējādi droši varu teikt, ka mums – eksportējošā uzņēmuma “Latvijas piens” īpašniekiem – eiro ir nepieciešams.

“Latvijas piens” konvertācijas dēļ zaudētos 7 – 10 tūkstošus latu varam reizināt vismaz ar 2,5, lai varētu aprēķināt mūsu kopējos zaudējumus.”

 

Anda Ozoliņa, 
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS galvenā grāmatvede: 
”Ņemot vērā, ka graudu un rapšu iepirkšana no LATRAPS biedriem pārsvarā tiek veikta latos, savukārt eksportējot pārdošanas valūta ir eiro, tad likumsakarīgi ir jāveic eiro konvertācija uz latiem, kas veido ievērojamus izdevumus. Piemēram, aizvadītā pusgada laikā konvertācijas izdevumi  uzņēmumam bija 263 495 lati. Latvijas pievienošanās eirozonai ļautu ievērojami samazināt izmaksas par konvertāciju, kā arī par transakciju darījumiem bankās, kas šobrīd ir ievērojamas LATRAPS saimniecisko izdevumu pozīcijas.”

 

Indulis Jansons,
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs, “Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības” valdes priekšsēdētājs: 
”Katru gadu mēs valūtas konvertācijas dēļ zaudējam vairākus desmitus tūkstošus latu, 2012. gadā – 60 000 latu. Tās ir nozīmīgas naudas summas, kuras varētu tikt ieguldītas uzņēmuma attīstībā. Protams, nekas nav tikai balts un pareizs – joprojām ir nestabilitāte Dienvideiropas reģionā, tomēr uzskatu, ka mēs vienkārši nevaram atļauties vēl vairāk nogaidīt ar eiro ieviešanu. Mūsu tautsaimniecības sekmīgai attīstībai ir nepieciešama eiro sniegtā stabilitāte.”

 

Mareks Bērziņš, 
zemnieku saimniecības “Lojas” īpašnieks: 
”Pirmkārt, visi tiešmaksājumi un citu atbalsta programmu paredzētie līdzfinansējuma līdzekļi, kas tiek saņemti no ES budžeta, Valsts kasē tiek ieskaitīti eiro valūtā. Ņemot vērā, ka Latvijā norēķini tiek veikti nacionālajā valūtā, no saņemtā līdzfinansējuma ievērojami līdzekļi tiek zaudēti uz valūtas konvertācijas rēķina. Otrkārt, lauksaimniecības uzņēmumi, kas iepriekšējā periodā savai attīstībai izmantoja kredītlīdzekļus, finansējumu no komercbankām lielākoties aizņēmās eiro valūtā, jo aizdevuma likmes eiro bija ievērojami zemākas nekā latos. Savukārt pašreiz, atmaksājot aizdevumus, daļa zemnieku ir spiesti zaudēt līdzekļus uz konvertācijas rēķina, jo lielākā daļa vai pat visi ieņēmumi ir latos.”

 

Arnis Burmistris, 
zemnieku saimniecības “Vilciņi 1” īpašnieks: 
”Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem, zemnieku saimniecības “Vilciņi 1″ zaudējumi no eiro darījumu valūtu konvertācijas 2012. gadā bija vairāk nekā 1000 latu, kas ir salīdzinoši liela summa saimnieciskajiem izdevumiem. Vēl būtisks negatīvs aspekts no Latvijas ne eirozonas statusa ir saistīts ar pieejamo ES struktūrfondu finansējumu. Proti, izmaksājot ES struktūrfondu līdzekļus, valsts veic vairākas konvertācijas, kas nenoliedzami rada negatīvu efektu uz piešķiramā finansējuma apmēru.”

 

Fakti

Līdz šim, izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu, Latvijas zemnieki apguvuši 670,68 miljonus latu no Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam paredzētā finansējuma.

ES nauda palīdzējusi gan modernizēt esošās ražošanas struktūras, gan paplašināt saimniecisko darbību, gan arī kāpināt saražotās produkcijas apjomu.

Avots: Zemkopības ministrija

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+