Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. decembris, 2014
Drukāt

Kaprāns: jāstiprina latviešu valodas pozīcijas tieši valodas lietojuma ziņā (24)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Jau tuvākajā laikā par kultūras ministres Daces Melbārdes ārštata padomnieku integrācijas politikas īstenošanas un mediju politikas izstrādes jautājumos sāks strādāt komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns (attēlā).

Viņš plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams ar to, ka pērn iesniegumā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūdza izvērtēt, vai Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika publiskajos izteikumos, attaisnojot padomju režīma veiktās represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, nav kriminālpārkāpuma.

Mārtiņš Kaprāns jau 2011. gadā bija kultūras ministres Sarmītes Ēlertes padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos. Toreiz tapa “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018. gadam”, un kā to līdzautors viņš vēlāk ir darbojies arī pamatno­stādņu īstenošanas uzraudzības padomē.

Kādi uzdevumi integrācijā tagad ir uzskatāmi par svarīgākajiem? Kaprāns atbild, ka finansiāli jāatbalsta nevalstisko organizāciju sektors, jāstiprina latviešu valodas pozīcijas tieši valodas lietojuma ziņā, kā arī jāveicina aktivitātes un projekti, kas nostiprina vienojošu izpratni par Latvijas vēstures mezglu punktiem.

Šoruden Austrumeiropas politikas pētījumu centrs iepazīstināja ar pētījumu “Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors”, un to autoru vidū ir arī M. Kaprāns. Viens no viņa secinājumiem bija, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi ir kultivējuši opozicionāru diasporiskuma apziņu Latvijas krievvalodīgajos iedzīvotājos. Vaicāju, vai viņš redz, kā dot pretsparu šīm ietekmēm. Mārtiņš atbild, ka ir ļoti daudz rietumniecisku domnīcu, kurās spriež par stratēģijām, kā pasargāt demokrātisku valstu informatīvo telpu. Viņš, izmantojot Vizmas Belševicas dzejas tēlus, salīdzina, ka demokrātiskas valsts informatīvā telpa konfrontācijā ar neoautoritāru valsti ir kā zieds pret cirvi, un jāmeklē praktiski risinājumi, lai nepieļautu, ka cirvis uzvar ziedu. Viens no tādiem risinājumiem esot Latvijas sabiedriskajā televīzijā stiprināt raidījumus krievu valodā.

Izstrādāt priekšlikumus, konsultēt ministri, vadīt darba grupas – tie ir ārštata padomnieka darba pienākumi, kurš ir gan ministrijā atalgots darbinieks, taču saņem mazāku atlīdzību nekā štata padomnieki. Taču šīs divas jomas – sabiedrības integrācijas politika un mediju politikas izstrāde – prasa ļoti nopietnus pūliņus, tāpēc ieminos, cik sekmīgi šo amatu iespējams apvienot ar darbu citur. Mārtiņš uzsver, ka viņam ir svarīgi turpināt akadēmisko pētnieka darbu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Pašreiz tajā norit liels projekts “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”. Tā mērķis ir iegūt daudzpusīgu informāciju gan par pēdējos gadu desmitos emigrējušajiem cilvēkiem, gan par latviešu diasporu kopumā.

Novembrī Mārtiņš Kaprāns bija viens no Latvijas Radio raidījuma cikla “Ideju teniss” līdzveidotājiem un, stāstot par to portālam “Delfi”, uzsvēra, ka “par lielāko izaicinājumu ceļā uz simtgadi uzskatu grūtības Latvijas sabiedrībā nostiprināt pārliecību, ka strupceļu radošā doma “es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti” pieder pagātnei un ka šodien cilvēki grib un ir gatavi cienīt Latvijas valstiskumu kā pašvērtību”.

Vizītkarte

Mārtiņš Kaprāns

* Dzimis 1980. gada 19. decembrī

* 1999. gadā absolvējis Jelgavas 2. ģimnāziju

* 1999. – 2001. g. studējis LLU Humanitārajā institūtā sabiedrības un organizāciju pārvaldes socioloģiju

* 2001. – 2006. g. studējis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļā un ieguvis sociālo zinātņu bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē

* 2006. – 2010. g. LU SZF studējis komunikācijas zinātnes doktora programmā

* 2007. g. studējis Roskildes Universitātes doktorantūras programmā “Komunikācija, žurnālistika un mediji”

* 2012. gadā ieguvis doktora grādu komunikācijas zinātnē

* 2010. – 2012. g. bijis valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” apakšprojekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” pētnieks

* 2012. – 2013. g. LU pētnieciskā projekta “Latvijas sociālās atmiņas monitorings” vadītājs

* 2011. – 2014. g. Eiropas zinātnes pilsētu projekta “PLACES” koordinators Latvijā

* 2013. – 2014. g. Tartu Universitātes Pārvaldības un politikas institūta pētnieks

* 2013. – 2014. g. projekta “Latvijas vēstures politika: analīze un rekomendācijas” vadītājs

* 2014. g. Austrumeiropas Politikas pētniecības centra pētniecības projekta “Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu” un projekta “Krievijas publiskā diplomātija Latvijā” pētnieks; projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” pētnieks

* no 2013. gada – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. decembris 4. decembris, 2014 10:32 Atbildēt

    Patiešām absurda un nožēlojama, bet aktuāla situācija neatkarīgā valstī,kurā jāstiprina VALSTS VALODAS pozīcijas LIETOJUMA ziņā! Klientu apkalpošanā pieprasa krievu valodas zināšanas un izsaka pārmetumus, ja krievvalodīgais klients tiek uzrunāts latviešu valodā, kā arī tiek norādīts, ka krievu valodas zināšanas nav pietiekami labas, ja klienta dzimtā valoda ir kāda cita svešvaloda, tad nekādu uztraukumu vai pārmetumu, par to, ka klients nesapratīs-pats vainīgs, ka nav ienācis prātā mācīties krievu valodu. Un nekas, ka veikalā pārdevēja nesaprot valsts valodā jautāto-ir taču zīmju valoda. Neviens un nekas nemainīs šo situāciju, ja mēs paši NECIENĪSIM SEVI, tātad arī savu valodu un nepalīdzēsim to cittautiešiem apgūt runājot latviešu valodā.

    Bet par kādām izmaiņām no tikai “sevis cienīšanas” var runāt un kāpēc svešos okupantus ir jāmāca latviski nevis jāatbrīvo BEIDZOT no tiem valsti? ? Vai kolaboranti-liberāļi-sorosīti un zilo mafijas ielikteņi valdībā TO DARĪS? Nē un vēlreiz NĒ, lūk to mums gan pašiem KOPĀ jāpanāk!

  2. Kārtējās kosmētiskās manipulācijas,lai neveiktu patiesi nepieciešamo okupācijas seku novēršanu, strikti nodalot nedaudzos lojālos un liberālos psrs kolonistus no izteikti naidīgās milzīgās kremļa 5 kolonnas! Un ar valdības līmenī pieaicinātajiem starptautiskajiem spēkiem tos nogādātu it visur citur.Bet notiek otrādi!
    Šādi un līdzīgi kolaborantu un nodevēju darbības imitāciju pūliņi un to graujošās sekas jūtamas visus 25 gadus un arvien tas iznīcina latviešus,latviskumu un mūsu nacionālo valsti.

  3. Latviešu valoda tiek piesārņota un netiek cienīta. Mazs piemērs: daudzi politiķi jēdzienu “debate” saka vienskaitlī, un šķietās gudri esam, taču vienskaitlī to lieto angļu valodā. Latviski tas skan “debates”. Par “kad” un “ka” lietošanu klusēju, jo par to mūsu RUNAS VĪRIEM vispār jēgas nav.

  4. 50 gadus bijam spiesti runāt krieviski Atbildēt

    tagad laiks runāt latviski 50 gadus. what is fair ir fair!

  5. Stiprināt latviešu valodas lietošanu ar krievu raidījumu stiprināšanu sabiedriskajā televīzijā. Kaut ko tādu laikam var izdomāt tikai doktors komunikāciju zinātnē ! Sevišķi interesanti, ka šis ”pētnieks” dos padomus Nacionālās apvienības ministrei Melbārdei.

  6. Televīzijā jau tā ir pārāk daudz raidījumu krievu valodā. Priekšlikumi:
    1) Pārtraukt krievu skolu un krievu bērnudārzu finansēšsanu no Valsts budžeta.
    2) Bezdarbnieku pabalstus tiem, kas neprot Valsts valodu, izmaksāt ne vairāk kā 50 % apmērā.
    3) Valsts un pašvaldības iestādēs runāt TIKAI Valsts valodā.
    4)Atbalstīt krievus, kas izbrauc uz savu etnisko dzimteni.

  7. Patiešām absurda un nožēlojama, bet aktuāla situācija neatkarīgā valstī,kurā jāstiprina VALSTS VALODAS pozīcijas LIETOJUMA ziņā! Klientu apkalpošanā pieprasa krievu valodas zināšanas un izsaka pārmetumus, ja krievvalodīgais klients tiek uzrunāts latviešu valodā, kā arī tiek norādīts, ka krievu valodas zināšanas nav pietiekami labas, ja klienta dzimtā valoda ir kāda cita svešvaloda, tad nekādu uztraukumu vai pārmetumu, par to, ka klients nesapratīs-pats vainīgs, ka nav ienācis prātā mācīties krievu valodu. Un nekas, ka veikalā pārdevēja nesaprot valsts valodā jautāto-ir taču zīmju valoda. Neviens un nekas nemainīs šo situāciju, ja mēs paši NECIENĪSIM SEVI, tātad arī savu valodu un nepalīdzēsim to cittautiešiem apgūt runājot latviešu valodā.

  8. Tagad mums ir pašiem savs politruks! Ar to apsveicu visus! Priecīgus ziemas svetkus un laimīgu jauno gadu! Beidzot olas sāks mācīt vistu un noteikti saprotamā valodā. To, ka krievs grauj mūsu valsti mēs visi skaidri redzam, bet zinātņu doktors vienmēr mācēs to “zinātniski izskaidrot”, atklāt un nodefinēt cēloņus. Štrunts ar to, štata vai ārštata. Kā saka vācieši “bitte zahlen”.

  9. Vairāk, kā 20 gadus mēs integrējam un par integrācijas tēmu “tolerantizējam” visādās “domnīcās”. Nu jau tik tālu esam nointegrējuši krievvalodīgos, ka tagad pašiem sava valoda jāglābj un jāstiprina.
    Tomēr, kā rādās, mūsu valstiskie “domātāji” no tā nav neko mācījušies un turpina tādā pašā garā.
    Visvienkāršākais ir atbīdīt problēmas pašu mājās un taisīt varenu projektu Latvijas emigrantu kopienu pētīšanā. Tur var forši pa ārzemēm pabraukāt, pasauli apskatīt, “daudzpusīgu informāciju gan par pēdējos gadu desmitos emigrējušajiem cilvēkiem” iegūt ( piemēram ziņas par viņu vecumu, matu krāsu, zābaku izmēriem….) un to visu apkopot skaistā pētījumā tādējādi apgūstot projektam izdalītos naudas līdzekļus, kas ir galvenais šī prokjekta realizēšanas mērķis un uzdevums ( līdzīgi kā tas ir ar simtiem citu, no nodokļu naudas finansēto projektu jēgu un mērķi)

  10. Kārtējais tukšais pir…..

    • Kas ir gribējuši, tie sen ir integrējušies, adaptējušies, naturalizjušies un citādi-“ušies”. Atlikušajiem nav izdevīgi, jo, uz plašo Krievzemi braukalējot, nevajag gādāt vīzas, kā mums – pilsoņiem.

  11. Ja organizacija vai biedrība ir nevalstiska, tad, loģiski, tā ir pretvalstiska. Kādēļ ne sabiedriska? Un, kas ir domnīca?

  12. Neviena valsts institūcija nebūs tik spēcīga un visaptveroša lai latviešu valodu celtu tai pienācīgā goda vietā, ja mēs paši – katrs un ikviens – savu valodu negodāsim. Ir pagājuši jau 25 gadi kopš Latvija atguva savu neatkarību – gana ilgs laiks valodas apguvei, ja, protams, to vēlas. Zināšanas ar karoti mutē neiestūķēsi, tam vajag paša cilvēka piepūli un gribēšanu. Bet pietātes un atlaižu laiks ir pagājis – vismaz es pēc valodu referenduma “pēkšņi aizmirsu” krievu valodu un uz visiem jautājumiem no līdzcilvēku puses /trolejbusā, veikalā, poliklīnikā – jebkur/ atbildu tikai latviski. Jā, reizēm, redzu, ka neesmu saprasta. Tad sakāmo veidoju ar citu vārdu palīdzību. Nu, ja tad vēl nesaprot, tad, piedodiet – ja esat muļķis, tad arī izjūtiet kā ir justies kā muļķim.

  13. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Vai nav pretruna – virsrakstā teikts, ka ” jāstiprina latviešu valodas pozicijas tieši valodas lietojuma ziņā”, bet ” Viens no tādiem risinājumiem esot Latvijas sabiedriskajā televīzijā stiprināt krievu valodu.” – rakstā teikts. Šāda pretruna un absurds prasās pēc paskaidrojuma un izskaidrojuma. Bet varbūt autors ir sajaucis krievu valodu ar latviešu valodu – kur būtu jābūt “latviešu valodu”. Ceru, ka kāds tagad sniegs loģisku paskaidrojumu mums visiem.

    • Liels zinātnieks zina ko runā. Tas jau ir māgijas līmenī. Katrai pelēcībai to nav dots saprast! Lai iegūtu šo rezultātu ir optimizētas, matemātiski apstrādātas un izpētītas visa pasaules pieredze sākot no Romas un gūniem.

  14. Galvenais, kas nosaka kādas tautas identitāti, ir tās valoda. To saprot visi, pat krievnacisti; to nesaprot tikai tādi mankurtizēti padomieši kā Āboltiņa, Dombrovskis un pārējie.

    • … un lumpeņi, kuri klanās angļu valodai, paši to nejūtot ne runājot, ne rakstot… Menedžeri, mārketings, barters u.t.t.

  15. “Kas man maksā, tam es līmē!” – tā k/f Pie bagātās kundzes. Tā arī liberasti kaprānieši sen atmetuši roku DDD, jo ienesīgāks bizness atradies – ieintegrēt, nointegrēt, apintegrēt ziedu un cirvi.

  16. Man metas šermuļi, lasot, ka tik izglītots civēks, runā muļķības par kaut kādu integrāciju.Viss vēl vairāk ies grāvi. Mediji krievu valodā !?! Ir jārunā par DEOKUPĀCIJU nevis integrāciju.Un tieši tas ir jāveic līdz Latvijas simtgadei !

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+