Tehnika
Tehnoloģijas

Kādu fotokameru tev vajag? “LA” pēta un salīdzina piedāvājumu 16

“Canon 700D”. Publicitātes foto

Fototehnikas apskatā, kuru publicējām pērnā gada nogalē (10.10.2015.), secinājām, ka mobilo tālruņu fotokameras – pat vislabākajās, dārgākajās versijās – labi noder mirkļa fiksēšanai, ja attēlu lietosim tajos pašos nelielajos digitālajos ekrānos. Vai izdrukāsim pastkartes izmēros. Tās pēc savas fiziskās būtības (nelieli sensori, niecīgas objektīvu lēcas) ir vājas, ja vēlies detaļu un krāsu bagātību, rotaļas ar asuma dziļumu. Kaut drusciņu MĀKSLAS, ko var prāvāku izdrukāt un ierāmēt. Vāji ir superportatīvie mirkļu mednieki – sevišķi sarežģītos gaismas apstākļos.

Tādēļ auto izstādē, piemēram, ar saprotošu, bet šķību smaidu skatos uz telefonu cilātājiem, bet ar cieņu spiežu roku docentam Jurim, kuram uz vēdera šūpojas prāva “Canon” spoguļkamera. Es arī šodien esmu tā bruņojies. Tiesa – manējais rīks ir mazāks, vieglāks (“Sony A6000”). Bet kabatā vienalga nelien. Un traucē sirsnīgā sarunā pie kafijas krūzes, traucē un biedē pat šķietami drošā vietā nolikts, jo dārgs taču, velns…

Kādu kameru man vajag? Jāsaka – meklējumi turpinās. Pateicoties “Sony” un “Canon” pārstāvjiem Latvijā, man šogad bijusi unikāla iespēja vienlaikus lietot gan vismodernākās kabatas formāta (sensors 13,2×8,8 mm), gan APS-C (23,5×15,6) kameras, kuras ķešā vairs nelien. Un jūtas, kā saka, dalītas.

Galerijas nosaukums


Mazie spēj daudz. Ne jau tie mazie ar pavisam niecīgu (6,2×4,5 mm) sensoru un “superzoom” objektīviem, kuri ir tikai gaišas dienas tūristu prieks, bet labi mazie. Laikam jau “advansētam amatierim” vai mobilam reportierim tie ir gluži pietiekami. Sony RX 100 IV, piemēram, izpelnījās pat augstākās raudzes profesionāļa Raimonda Volonta labas atsauksmes. Par visai pieklājīgu darbību krēslā. Par labu krāsu balansu. Par ātru, pat sporta bildēm jau gandrīz piemērotu autofokusu un ātrdarbību (15 kadri sekundē). Arī pats izdzenāju šo mazuli nežēlīgā konfrontācijā ar A6000 (APS-C). Un secināju – lielais, protams, vinnē. Taču rezultāts nebūt nav graujošs. Drīzāk tuvs neizšķirtam. Un priekšrocību – jūra! Nekādu somu. Nekādas bailes aizmirst mājās vai atstāt automobilī. Nekādas objektīvu maiņas – mazuļa aci var izstiept līdz portretēšanai nepieciešamam garumam. Pat šķietams sīkums – te nav objektīva vāciņa, kuru varu pazaudēt, bet stiklu izslēdzot aizsedz automātisks aizvars – mani tiešām priecē.

Kas traucē? Cena. Gan “Sony”, gan “Canon” jaunākie miniatūrie topmodeļi maksā krietnu naudu. Līdz pat 1000 eiro. Tas gan tad, ja nespējam atteikties no optiskā skatu meklētāja. Ja spējam iztikt ar ekrāniņu (spilgtā gaismā tas reizēm nav viegli, kadrēšana iznāk visai aptuvena un paļaušanās uz autofokusu gluži akla). Bet nav jau dārgu un īsiņu filmu laiki. Ar prāvu atmiņas karti var šaut ne­skopojoties un visu lieko mest miskastē. Tad, lūk, – bez skatu meklētāja “Sony RX 100” maksā uz pusi mazāk. Arī “Canon GX” sērijā, kura šajā kameru grupā ir “Sony” sīvākais konkurents, ļoti labi rīki (bez “acs”) atrodami jau par kādiem 400 eiro. Lietoti (www.ss.lv) – vēl lētāk. Tiesa, šādi sludinājumi parādās reti un aktīvi parasti ir tikai dažas stundas. Izķer šādu preci. Un gudri dara.

Bet nu par kamerām ar vēl lielākiem sensoriem. Par “pilnu kadru” (24×36 mm) te nerunāsim. Tā fotopasaules daļa lai paliek profesionāļiem un bagātnieku vaļaspriekam. Ar APS-C pat mākslai pietiek. Un pāri paliek. Tiesa, rīks ar šāda līmeņa sensoru ir savdabīgas lamatas. Pavisam drīz tevī dzimst viena domiņa. Par simtiem pieciem vai sešiem pirktai kamerai tas “štata” objektīviņš ir tāds pavājš. Vareno sensora ietilpību īsti ar fotoniem piebarot tas nespēj. Un gaismasspējas pieticīgas (A6000, piemēram, tikai 3,5 pret RX100 1,8). To, protams, kompensē lieliska jūtība, bet asuma dziļums par lielu, portreta fons pilns liekām detaļām, kuras izplūdināt varēsi, tikai piemaksājot par labāku optiku. Bargi piemaksājot. Un teleobjektīvu arī tev noteikti sagribēsies, lai to kaiju nomedītu. Vēl “štuka” jāsakrāj… Un stiepjamā soma kļūst aizvien lielāka un sargājamāka…

Var jau šajā vilinājumu okeānā peldēt. Arī te, ja runājam par bezspoguļa kamerām, ir iespēja atteikties no skatu meklētāja. “Sony” versijā tās būtu A5000 un A5100 kameras, kuras par 6000 ir krietni lētākas. Veikalu plauktos ir plašs (vēl lētāks) “Samsung NX” sērijas kameru piedāvājums. Kas pamēģinājuši, saka – neesot sliktākas. Vienīgi ar optikas piepirkšanu grūtāk, marka mazāk populāra un tādēļ otrreizējais objektīvu tirgus trūcīgāks. Lētākas (un mata tiesu vien vājākas) ir arī vecāku modeļu bezspoguļa kameras. “Sony” gadījumā tā ir leģendārā NEX sērija. 3. un 5. modelis – bez skatu meklētāja, 6. un 7. – ar.

Saistītie raksti

Un vēl – ja jau vajag APS-C sensoru un skatu meklētāju, kāpēc neatgriezties pie vecajām labajām spoguļkamerām? Tikai tāpēc, ka tās mazliet lielākas un smagākas par “bezspogulenēm”? Arī pēdējās, kā noskaidrojām, tikai ziemas jakas kabatā iemānāmas. Un, ja jau kaklā karam vai lielajā somā stiepjam, tad kādēļ lai tā nebūtu, teiksim, “Sony A57” ar izcilu attēlu kvalitāti, kādēļ nepapētīt pavisam mazlietotu “Nikon” un “Canon” spoguļkameru cenas sludinājumos un lombardu veikalos?

Verdikts. (Manējais, jums, iespējams, cits ceļš ejams)­­­. Tāpat kā auto pasaulē ideāls risinājums ir divi rīki. Ikdienas steigai, burzmai un pilsētai – mazs elektromobilis. Brīvdienām pie Usmas – džipiņš ar laivu uz piekabes. Tādēļ man būs divi skaisto mirkļu tvērēji. Viens kabatā. Kopā ar tikai vienu niecīgu palīgierīci, kuru sev atklāju, pateicoties kādai “LMT” akcijai, kurā kā dāvaniņu dabūju plānu (pat krekla kabatiņā lien) akumulatoriņu. Mājas vai auto rozetē uzlādējamu, enerģijas izsīkuma brīdī gan telefonu, gan mazo kameriņu glābjošu. Otrs – ar labiem “stobriem” – somā. Mirkli – apstājies!

LA.lv