Nodokļu reforma: Kabatā – par 80 eiro vairāk 4
Finanšu ministrija (FM) vakar Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē nākusi klajā ar savām nodokļu reformas idejām, kuras konceptuāli gan ir līdzīgas Latvijas Bankas iepriekšējā dienā paustajām. Visu izmaiņu rezultātā budžetā nākamgad, pēc premjera Māra Kučinska domām, ienāks par 100 miljoniem eiro mazāk, bet neto atalgojums, piemēram, minimālās algas saņēmējam bez apgādībā esošajiem palielinātos par 79 eiro mēnesī. Parasti gan FM vienmēr bijusi pragmatiskākā domātāja – “jūs piedāvājat, mēs izrēķināsim, vai budžets to izturēs”, bieži idejas atmetot atpakaļ. Taču šoreiz Finanšu ministrijas piedāvājums ir gana vērienīgs, tostarp noteikti palielinās budžeta deficītu. Tikmēr piesardzīgas ir pašvaldības, kas vēlas redzēt aprēķinus par to, kā priekšlikumi ietekmēs pašvaldību makus.
Atzinīgi par idejām izteicās “Swedbank” ekonomikas eksperts Mārtiņš Kazāks. “Lielos vilcienos reformas ir apsveicamas, par šo to esmu pat patīkami pārsteigts,” sacīja ekonomists. Viņam interesantākie šķiet divi priekšlikumi. Pirmkārt, atliktās jeb reinvestētās peļņas nodokļa samazināšana līdz nullei. Viņš cer, ka nodokļa atcelšana attieksies uz visiem uzņēmumiem, nevis tikai uz lielajiem vai mazajiem un vidējiem. “Ja viens nodokli maksās, bet citi ne, tad jebkāda nodokļu sistēma zaudē jēgu, atkal radot nevienlīdzību, jo nemaksātājs vienmēr būs konkurētspējīgāks. Es šo reinvestēto nodokli vairāk uztveru kā legalizācijas pasākumu, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri savus patiesos peļņas apmērus bieži neuzrāda. Tas varētu būt kā burkāns, kas mudinātu uzņēmumus atklāt savus rādītājus,” sacīja M. Kazāks. Tikmēr otrs priekšlikums, kuru viņš vērtē gana augstu, ir nodokļu likmju vienādošana ar Lietuvu un Igauniju. Tāpat pozitīvi priekšlikumi esot arī par minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vakar teica, ka tagad esot īstais brīdis ieviest izmaiņas nodokļu politikā, jo 2018. gadā un 2019. gadā Latvijas ekonomiku sildīs ES fondi, kas absorbēs jaunās nodokļu politikas fiskālo ietekmi. “Ja nemainīsim nodokļu politiku tagad, pie šī jautājuma varēsim atgriezties vien pēc astoņiem gadiem,” teica ministre. Martā būtu jāizstrādā attiecīgi lēmumprojekti, ko aprīlī iesniegt Ministru kabinetā.
Attiecībā uz pašvaldībām FM pārstāve Zaiga Puškina norādīja, ka vēl ir jāveic liels darbs, lai izstrādātu un vienotos par katra konceptuālā risinājuma detaļām, līdz ar to pāragri spriest par galīgo ietekmi. “Ir jau notikušas pirmās konsultācijas ar pašvaldību pārstāvjiem, ņemot vērā IIN lomu to ieņēmumos, meklēsim risinājumus, lai reformas būtu gan jēgpilnas, gan “pavelkamas”,” norādīja ministrijas pārstāve, uzsverot, ka ministrijā strādā pie tā, lai izmaiņas būtu pieņemtas jau līdz 2018. – 2020. gada vidēja termiņa budžeta izstrādei.
