Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 26. februāris, 2017
24. oktobris, 2013
Drukāt

Kabatas televīzija – pēc apvienošanās (1)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Vairāk pakalpojumu par to pašu naudu pēc “LMT” no “Lattelecom” apvienošanās sola “Telia Sonera” viceprezidents Kenets Rodne.

Vakar Rīgas Ekonomikas augstskolas viceprezidents Anderss Aleksandersons prezentēja SKDS aptauju par to, kā “Lattelecom” un “LMT” apvienošanos uztver Latvijas iedzīvotāji. Skaidrs ir tikai tas, ka, apvienojot mobilos sakarus ar fiksētajiem, neraugoties uz skopo informāciju, par apvienošanos septembrī bija dzirdējuši jau 41% iedzīvotāju. Viņi uzskata, ka iedzīvotāji no tās drīzāk iegūtu (24%) nekā zaudētu (17%). Vislielākās cerības aptaujātie liek uz platjoslas interneta pieejamības un tā ātruma palielināšanos, uz jauniem pakalpojumiem un vēl labāku servisu.

Ko tieši iegūs iedzīvotāji, vakar centās iezīmēt “Telia Sonera” vecākais viceprezidents Kenets Rodne, kurš atbild par mobilitāti Baltijā. “Patērētāji visu laiku vēlas būt savienoti – vai tas būtu viedtālrunis, planšetdators, dators vai televizors, viņi vēlas vienus un tos pašus pakalpojumus – mūziku, televīziju, drošību, datu glabāšanu. “LMT” un “Lattelecom” šos pakalpojumus piedāvā, tāpēc jāpaņem labākais no katra, skaidroja Rodne. Neatbildot tieši, ko “Telia Sonera” iesāks šeit, viņš vilka paralēles ar Igauniju un Zviedriju, kur uzņēmums ir vadošais interaktīvās televīzijas sniedzējs un spēj to nodrošināt jebkur – datorā, planšetē vai viedtālrunī. Turklāt ne tikai lineāro (programmai piesaistīto) saturu, bet arī TV raidījumus pēc pieprasījuma. Tas esot pie-
ejams Zviedrijā un Dānijā, bet Igaunijā tas ir iespējams 95% teritorijas, nodrošinot 4G pārklājumu. Tādējādi TV piedāvājums būs iespējams ikvienā vietā, kur atrodas cilvēks, viņam vēlamajā līdznēsājamajā ierīcē. Guvumus pēc “LMT” un “Lattelecom” apvienošanās varētu gaidīt pēc 36 mēnešiem, apliecina Rodne.

Tipiski un arī pamatoti 45% iedzīvotāju nobažījušies par iespējamo cenu palielināšanos, kamēr tikai 13% pārliecināti, ka cenas turpinās pazemināties. Atgādināšu, ka “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins pirms diviem mēnešiem “LA” izteicās par iespējamo cenu samazināšanu, vismaz saglabāšanu. Vienīgais, uz ko cer 36% aptaujāto, – ka pēc apvienošanās piedāvājums lietot kopīgu fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu var dot atlaidi, secina SKDS aptauja. Uz “LA” jautājumu, vai pašreizējā cenu karu tendence par lētākajiem mobilajiem tarifiem turpināsies, Rodne pašūpoja galvu: “Būs vairāk vērtības par to pašu naudu.” “Tātad rēķini nebūs mazāki, bet pakalpojumu vairāk?” pārjautāju. Viņš piekrītoši pamāja. “Taču tas neizslēdz, ka viens vai otrs pakalpojums varētu būt par brīvu,” viņš piebilda. Pēdējos piecos gados “Telia Sonera” Latvijas telekomunikāciju infrastruktūrā ieguldījusi vairāk nekā “Tele 2” 
un “Bite” kopā. “Mūsu ieguldījumi ir 120,5 miljoni eiro, bet “Tele 2” – 65,5 miljoni, “Bite” – 37 miljoni,” vakar norādīja Rodne. Kaut arī “Telia Sonera” aktīvi atbalsta uzņēmumu apvienošanos un gatava tajā investēt vēl vairāk, tomēr neskaidrības ar apvienošanās nākotni un iespēju privatizēt valsts daļas tā apņēmību sabremzē. Rodne gan nesaista īpašumtiesības ar uzņēmumu apvienošanos, vien norāda, ka “mums jābūt vadošajiem uzņēmumos – nav obligāti jāiegūst 100% uzņēmumu daļas, bet vismaz kontrolpaketi”. To paveikt viņš cer trijos gados.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Piena upes ķīseļa krastos sola visi, bet…. kāda būs maksa par to visu?
    Kas būs cenu augšanas bremzētājs, ja ne konkurents līdzīgā svarā?

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+