Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. marts, 2014
Drukāt

Māris Antonevičs: Kad “čoms” bez darba, plaukst aizkulišu darījumi (9)

LETALETA

Virsraksts varbūt ir mazliet nekorekts (un pat diskriminējošs), jo apzīmējums “čoms” parasti tiek attiecināts uz vīriešiem, bet šajā gadījumā dzimumam nav nekādas nozīmes. Tieši pretēji, pēdējā laika spilgtākā politiskā “čomisma” izpausme attiecināma tieši uz sievieti – bijušo Ministru prezidenta Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku. Līdz ar priekšnieka demisiju viņa bija palikusi bez darba, kad pēkšņi – ne čiku, ne grabu – izrādās jau iekārtota labi apmaksātā darbavietā Rīgas lidostā. Gadījums sacēla nelielu vētru plašsaziņas līdzekļos, un par Augustovskas gadījumu tika iztaujāti daudzi augstu stāvoši politiķi, ieskaitot valdības vadītāju Laimdotu Straujumu un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Ne viena, ne otra notikušajā neko nepiedienīgu nesaskatīja. Nē, viņām tas nemaz neatgādināja Šlesera un Kalvīša laiku izdarības, sak, amatos jau neliek bīdīti kaut kādi “šofera dēli”, bet cienījami ļaudis. L. Straujuma vien atzina, ka “sabiedrībai vairāk jāskaidro amatpersonu iecelšanas kārtība”.

Bet nupat parādījusies jauna ziņa par “čomu”, kurš palicis bez darba. Var jau teikt, ka viņam to vienkārši noskauduši. Valdības veidošanas procesā Reformu partija virzīja Danielu Pavļutu ekonomikas ministra amatam, taču “Vienotība” lika saprast, ka viņš to nedabūs. Par ministru kļuva Vjačeslavs Dombrovskis, bet D. Pavļuts ar visu jauniegūto RP biedra karti kabatā it kā pārgāja uz privāto biznesu. Taču no avīzes “Diena” uzzinām, ka drīz viņš varētu kļūt par ārlietu ministra biedru un būtu tieši atbildīgs par nākamgad paredzēto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Kāda sakritība – Ārlietu ministrijā pie stūres ir Pavļuta partijas biedrs Edgars Rinkēvičs. Jau iztālēm dzirdami apgalvojumi, ka ar “čomismu” jeb savējo būšanu tam nav nekāda sakara, vienkārši Pavļuts ir “zinošs profesionālis”, “pārzina jomu”, “labs organizators” un tā tālāk. Bet vai tad tā nav vienmēr, kad jāiekārto kāds partijas biedrs?

Kā noprotams, šis varētu būt arī tālejošs aizkulišu darījums starp Reformu partiju un “Vienotību”. Lai gan abas partijas vienojušās par sadarbību, šķiet, ka tas vairāk noticis aiz aprēķina, nevis mīlestības. Piemēram, nevienam ievērojamam RP biedram nav atradusies vieta “Vienotības” Eiroparlamenta kandidātu sarakstā, un izskanējis pieļāvums, ka RP pat varētu iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā savu sarakstu. Tādā gadījumā RP pirmais numurs būtu tieši D. Pavļuts un, ļoti iespējams, viņam izdotos aizvilināt daļu “Vienotības” vēlētāju. Piedāvājot Pavļutam amatu un atrunājot viņu no kandidēšanas, pirmsvēlēšanu spriedze nedaudz samazinās.

Tagad atliek tikai tas, par ko satraucās valdības vadītāja, – kā to paskaidrot sabiedrībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Paldies par labu ziņu. Pavļuts ir labs speciālists, tāpēc labi, ka viņa intelekts tiks izmantots. Latvijā ar intelektuāļiem nav diez ko diži.

  2. No I. Ijaba raksta Atbildēt

    Pretēji pieņēmumam, korupcijas pamatā nebūt nav kaut kādas īpaši “samaitātas”, bet gan visai normālas cilvēku attiecības. Arī nauda nebūt ne vienmēr ir korupcijas galvenais iemesls.
    Nelaime tā, ka koruptīvo darbību pamatā ir tās pašas cilvēku horizontālās attiecības, kuras ir katram normālam cilvēkam. Mūsu absolūtajam vairākumam ir draugi, draugu draugi, radi, kolēģi, kaimiņi, skolas un kursa biedri, pudeles brāļi, medību biedri un tamlīdzīgi. Un absolūtais vairākums cilvēku dažu šādu attiecību vārdā ir gatavi darīt daudz, citu – mazāk. Klasisks piemērs šeit ir ģimeņu mafijas un klani, kuru locekļus saista simtprocentīga uzticēšanās, bet ar līdzīgu “sociālo kapitālu” mazākā intensitātē ir apveltīti arī bijušie basketbolisti, armijas biedri, draudzes locekļi, darba kolēģi.
    Šos kontaktus cilvēki izmanto dažādās dzīves situācijās – kad vajag informāciju vai aizņemties naudu, kad meklējam darbu, morālu atbalstu vai iespēju izkratīt sirdi. Kontaktu jaukums ir tajā, ka tos var izmantot. Savukārt tuvu cilvēku jaukums ir tajā, ka

  3. Jautājuma ir un bija jābūt citam – vai ir kāda labāka kandidatūra? Un ja, jā, tad kura tā ir, un kas ir tie argumenti kāpēc. Tā ir būtu jēdzīga diskusija. Bet pārmest šajā mazajā valstī, ka ņem darbā pazīstamus cilvēkus (kas starp citu pats par sevi ir viens no plusiem darbā pieņemšanā gandrīz ikvienā darba vietā), tāda tāda tukša pļū…šana

  4. Kad vienreiz beigsiet noniecināt cilvēkus un profesijas? Cik var malt par šofera dēlu. Kas ir Jūsu un citu tā saucamās “elites” vecāki – ministri, zinātnieki vai arī strādnieki – šoferi, traktoristi, metinātāji?

    • Tur jau tā problēma, ka katrs šofera dēls diemžēl pie amata netiek, tikai tie, kuru tēvi vadā ministrus, partijas bosus un citus, kas var palīdzēt iekārtoties. Tā ir šķirošana par kuru būtu jāstraucas.

      • Ja šofera dēls ar grūtībām beidzis pamatskolu ,tad tas ir nonsens, ja šofera dēls ar augstskolas izglītību attiecīgā nazarē tad vis kārtībā. Pat ja tā būtu dēla pirmā darba vieta un pieredzes maz,jo pieredzi var gūt ,tikai strādājot.

  5. Nesapratu raksta jēgu.. Latvijai ir vajadzīgs cilvēks, kas tieši nodarbosies ar Prezidentūru. ņemot vērā cik sarežģīta tā varētu būt un ir vajadzīgs cilvēks, kurš māk labi sevi pasniegt, ir spēcīgs komunikācijā. Pavļuts noteikti tāds ir, turklāt, vienošanās starp partijām notiek visu laiku un jebkur, tā ir parlamentāras republikas būtība.
    Protams, ja vien raksts nav tapis, lai vienkārši tracinātu cilvēkus..

  6. tajās aprindās vispār kāds iztiek bez “comu” būšanas?

  7. Un kas ir VARAM valsts sekretārs? Arī čomiska izdarība.

Draugiem Facebook Twitter Google+