Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. janvāris, 2012
Drukāt

Kad dzīve pārvēršas murgā…


Gata Šļūkas karikatūraGata Šļūkas karikatūra

Esmu mājas domājamās daļas īpašniece. Mani radinieki, kuriem mājā pieder otra domājamā daļa, to bez manas ziņas izīrējuši ļauniem cilvēkiem. Dažādos veidos viņi pūlas sagādāt man neciešamus dzīves apstākļus, mēģinot izspiest mani no kopīpašuma. Vai radiem bija tiesības izīrēt savu domājamo daļu bez manas piekrišanas? Kā varu aizstāvēties pret īrnieku patvaļu?
 Gunta Smiltenes novadā


 

Civillikumā noteikts, ka neviens atsevišķs kopīpašnieks bez pārējo piekrišanas nevar apgrūtināt kopīpašumu ar lietu tiesībām, atsavināt vai kā citādi rīkoties ar to bez citu kopīpašnieku piekrišanas.

Taču vispirms būtu jānoskaidro, vai starp kopīpašniekiem ir noslēgts zemesgrāmatā reģistrēts īpašuma tiesību lietošanas līgums. Ja šāds līgums ir noslēgts, tad radiniekiem bija tiesības izīrēt pēc šā līguma noteikumiem lietošanā pārņemtās telpas.

Ja ar otru kopīpašnieku nav nekāda rakstiska līguma, tad radiniekiem bez otras kopīpašnieces piekrišanas nebija tiesību neko izīrēt. Kopīpašniece var prasīt tiesā nelikumīgi iemitināto īrnieku izlikšanu. Tāpat tiesa ir vienīgais ceļš, kā aizstāvēties pret īrnieku patvaļu.

Ja vien tas iespējams, kopīpašniekiem būtu jāvienojas savā starpā par īpašuma tiesību lietošanas līguma noslēgšanu. To kopīpašnieki var uzrakstīt paši bez zvērināta notāra apstiprinājuma. Taču pavirši uzrakstīts, neskaidrs līgums var būt par cēloni ķīviņiem.

 

Pārdomātam un juridiski precīzi uzrakstītam līgumam ir liela nozīme, sevišķi tad, ja viens kopīpašnieks ir turīgs, bet otrs – trūcīgs. 
Pēc likuma trūcīgo it kā nevar izspiest no kopīpašuma. Taču viņa dzīvi var pārvērst par elli ar šķietamiem sadzīviskiem sīkumiem.

 

Tāpēc līgumā var nepietikt, piemēram, ar tiesību noteikšanu uz atsevišķu dzīvojamā nama daļu. Tā kā uz zemes gabala ir citas, dažādiem mērķiem izmantojamas saimniecības ēkas vai, piemēram, ūdens ņemšanas vieta, līgumā jāieraksta, ko kurš izmanto. Līgumā jāparedz, piemēram, kurš labos ārsienas un jumtus, kurš tīrīs dūmeņus un notekūdeņu nosēdumu akas. Tāpat jāparedz, kurš un kā segs remonta izdevumus. Jo šīs pirmajā acumirklī šķietami mazsvarīgās apsaimniekošanas lietas būs aprakstītas pamatīgāk, jo vairāk cerību, ka neizcelsies strīdi, kuri būs jāizšķir tiesā.

Kopīpašniekiem visdrošākais veids būtu pie zvērināta notāra noslēgts īpašuma tiesību lietošanas kārtības līgums notariālā akta veidā, vienlaikus ierakstot to zemesgrāmatā. Notariālā akta pirmā priekšrocība ir tā, ka valsts amatpersona – zvērināts notārs – iedziļinās šā dokumenta saturā, tātad gādā par kaut cik samērīgu kopīpašuma lietošanas tiesību sadalījumu. Otrā priekšrocība – ne tagadējie, ne nākamie kopīpašnieki nevar apstrīdēt šo kārtību, pieprasot jaunu īpašuma tiesību pārdali. Zvērināta notāra sagatavotam notariālajam aktam pēc ēku inventarizācijas jeb kadastrālās uzmērīšanas pievieno katras telpas aprakstu ar lietošanas tiesībām konkrētajam kopīpašniekam, tāpat kopīpašumā esošā zemes gabala lietošanas plānu. Ja par īpašuma tiesību lietošanas līgumu kopīpašnieki nespēj vienoties, cīņā par tiesībām atliek vienīgais ceļš – uz tiesu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+