Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. novembris, 2016
Drukāt

Kad ekrāns kož acīs. Sabiedriskās televīzijas jaunās sezonas labumi (24)

Foto: Shortcut.tvFoto: Shortcut.tv

Latvijas televīziju auditorijas mērījums rāda, ka oktobrī līderpozīcijas ieņēmuši komerckanāli TV3 un PBK, tiem seko sabiedriskās televīzijas programma LTV1. Olimpiskās medaļas pasniedz no trešās vietas – palūkosim, ko labu jaunajā sezonā piedāvā arī par mūsu naudiņu finansētā LTV1.

Neko darīt, esmu gardēde un sākšu ar kulinārijas raidījumiem, bez kuriem solīda televīzijas programma mūsdienās vairs nav iedomājama. Iepriekšējo gadu “hitam” – Mārtiņa Sirmā gastronomiskajiem ceļojumiem – šosezon pievienojies jaunums par Ilzes Jurkānes ciemošanos pie ēdienu blogeriem. Nosaukums “Es mīlu ēdienu” liek atcerēties, ka latvieši savu mīlestību lielākoties velta dzīvām būtnēm, bet ēdiens gan mums parasti ir garšojis. Patlaban izskatās, ka katra raidījuma veiksme vairāk atkarīga no izvēlētā blogera runātīguma un atraktivitātes, jo vadītājas zināšanas un pieredze kulinārijā, kuru dēļ, kā noprotu, viņa šim pasākumam izvēlēta, paliek ārpus pārraides. Taču tā gribētos, lai ēdiena gatavošanas laikā veidojas raita un asprātīga saruna, kāda mēdz raisīties, kad virtuvē satiekas divi aizrautīgi “šefi”. Radošas izdomas pietrūcis režisoram – cik var atrādīt veikalu plauktus un tradicionālo apdāvināšanu?

“Sirmais. Kulta ēdieni” vadītājam pēc vārda nav jāmeklē – pļāpā pat ar pilnu muti. Pa kādai “blusai” iesprūk arī šajā gabalā – Kanādas ceļojumu ievadā izmantotais bezgala novalkātais ielu interviju paņēmiens tikai tukši notērē raidījuma laiku, savukārt bildes skaidrībai vietumis pietrūkst aizkadra informācijas. Citādi gan – garšīgs piedzīvojums!

Ar nosaukumu nav paveicies arī pašas LTV produktam par dažādām nebūšanām valstī – “4. studija”. Tā īpašo nozīmi, šķiet, pa spēkam novērtēt tikai numerologam, taču tā vēl maza bēda… Kam būtu jānotiek, lai vadītāji šajā raidījumā to patiešām sāktu vadīt, nevis manekenu stīvumā lasītu tekstus? Savukārt sižeti (vismaz tie, kurus redzēju) tiek mākslīgi stiepti garumā un juceklīgi veidoti, piemēram, stāsts par jaunajām apdzīvoto vietu zīmēm bija tik samudžināts, ka pat radījuma vadītāja atzina – joprojām nekas nav skaidrs.

Kad Gundars Rēders “1:1” cenšas iedzīt stūrī kādu politiķi vai ierēdni, bet šie, laikam jau mediju treniņos apmācīti, izsprūk sveikā, gribas jautāt – kas traucē Latvijas “hard talk” kļūt par patiesi “smagu sarunu”, aizraujošu divkauju, nevis figūru bīdīšanu? Varbūt par maz intelektuālo spēku – titros redzu tikai žurnālista un redaktores uzvārdus. “Kož acīs” arī studijas pārlieku sadrumstalotā un sarunas dalībniekiem neērtā uzbūve bez vienojošā elementa un vadītājam praktiski nepieciešamā galda pa vidu. It kā detaļas, taču televīzija ir vizuāls medijs, kurā katram elementam kadrā jāieguļ kā puzles gabaliņam.

Ar studijas iekārtojumu labāk veicies erudīcijas raidījumam “Veiksme.Intuīcija.Prāts.” – šosezon dabūjis jaunu ietērpu, izskatās glīti.

Par sabiedriskās televīzijas vērtīgāko ieguvumu joprojām uzskatu Gunta Bojāra pievienošanos LTV žurnālistu komandai. Nesenais skandāls ar raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, kas skaidroja grāmatu augsto cenu veidošanos, lika domāt, ka trāpīts izdevējiem sāpīgā vietā. Viņu histēriskā reakcija tikai apliecina senseno teicienu par baļķi savā un skabargu cita acī.

Šai reizei pietiks – jāatpūtina acis, bet nākamreiz dalīšos pārdomās par Latvijas televīziju līderi TV3, pēc tam parunāsim arī par dziedāšanas svētkiem tālrādē.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Savulaik mani šokēja /vārda burtiskajā nozīmē/ tas, ka LTV1 sāka rādīt visprastāko ziepeni nez cik tur sēriju garumā. Savā naivumā cerēju, ka tam ir gadījuma raksturs, jo neba LTV jāskrien komerckanālu pavadā, bet… tagad jau tā kļuvusi par normu!!!!!!!!!!! Vai tiešām sabiedriskajai TV nav nekā labāka ko rādīt!? LTV taču ir pavisam citi uzdevumi un mērķi – informēt, izglītot, KULTURĀLI izklaidēt nevis debilizēt savu auditoriju. Kāpēc neskatās ziemeļvalstu virzienā vai tepat Lietuvā un Igaunijā – vai tad viņi seriālus neuzņem? Galu galā – ja nav naudas kvalitatīvu seriālu iepirkšanai, tad lai “pakrata” savus arhīvus – nešaubos, ka tur var atrast /ja, protams, meklē/ īstas pērles. Diemžēl jābrīnās arī par NEPLP bezdarbību – tieši viņi taču nosaka nacionālo pasūtījumu. Vai tajā ietilpst arī prastu ziepeņu izrādīšana?

  2. Daudzi LTV raidījumi kvalitātes ziņā ir daudzus soļus priekšā privātajiem balagāniem!

  3. Vēlme atrast letiņu televīziju apsolītos labumus atgādina nejauši norīta zelta gredzena meklēšanu …

  4. Kā tādu tipu, kā Sirmo var izvēlēties par raidījuma vadītāju! Inteliģences trūkums, truli joki un vulgāras manieres tā kož acīs, ka tūlīt jānospiež TV pults poga. Varbūt kāds viņam varētu iemācīt tā ēst, lai nekrīt no mutes laukā un čāpstinot nav jāstaipa lūpas. Kur nu vēl vāvuļošana ar pilnu piebāztu muti.

  5. Gribu pateikt savas domas pa raidījumu ” 4. studija”. Šajā raidījumā ir daudz lieku vārdu – ” protams”. ”tiešām”. Nevar pat saskaitīt, cik reizes tie tiek lietoti. Tāpat par nedzīvām būtnēm tiek lietots ” viņš”, ”viņa”.

  6. Nu, Bojāra raidījumi gan pārsvarā izskatās klaji melīgi- praktiski visi, ļoti iespējams, varētu tikt dēvēti par “nopirktajiem”- rodas sajūta, ka ir saņemts kāda vai kādu “spēku” uzdevums kaut ko nomelnot, tad nu liek vaļā, izmantojot visas pieejamās demagoģijas metodes un puspatiesību arsenālu, kas ne tuvu nav fakti.
    Savukārt labas latviešu valodas prasmes ir tikai retajam. Gramatisku kļūdu, intonāciju, stila kļūdu- ak, vai- cik tik uziet! Liekas, ka žurnālistiem un t.s. “dīvām” (taisni vai jāsmejas!) latviešu valoda un māka runāt pareizi latviski nekad dzīvē nav mācīta! Sākot no tradicionālajiem “ka – kad” nepareizajiem lietojumiem, nespēju pielietot “-īt, -ināt, -īties, -ināties likumu” un sakot “mācam, daram, smaidam”, nevis “mācām, darām, smaidām”, turpinot ar lērumu anglicismu, visaām “griešanās”, “neviennozīmīgumiem”, “dotajiem brīžiem”, “šiem te” utt. Kur vēl kāpjošās intonācijas nevietā un “thauthiešu no Thorontho sindromi” jeb kārkluanglismi! Laikam nav neviena raidījuma, kur valodas kļūdu nebūtu vai katrā teikumā! Man gribētos sacīt, ka valodas ziņā LTV situācija ir sliktāka par dažām labām amatieru programmām reģionos!
    Visbiežāk par nebaudāmo LTV saturu balsoju ar TV pulti un pameklēju kaut ko profesionālāku, kaut arī būtu liela vēlme redzēt labus raidījumus LTV!

    • Pilnīgi piekrītu visam teiktajam! Nav saprotams viens – vai tiešām LTV vadības atbildības sajūta un kvalitātes standarti ir tik zemi, ka šādas – tik pašsaprotamas – nepilnības nevar novērst? Protams, grūti kundzei izlabot latviešu valodas izrunu, ja viņas mērķis ir atšķirties un demonstrēt savu citādību. Vai mums nav izglītotu raidījumu vadītāju? Domāju, ka ir, bet tajā piesmakušajā, korumpētajā vidē, kur nevis saturs un kvalitāte ir būtiski, bet gan iztapšana lētajai politiskajai elitei un tās ‘standartiem’, kā arī ‘radinieku un draugu bīdīšana’, ir darba uzdevums, profesionāli un atbildīgi indivīdi vienkārši neiesaistās. LTV (valsts televīzija) gadījumā šis viss ir klaja bezatbildība pret valsti (tautu).

    • Pilnīgi piekrītu. Nav saprotams viens – vai tiešām LTV vadības atbildības sajūta un kvalitātes standarti ir tik zemi, ka šādas – tik pašsaprotamas – nepilnības nevar novērst? Protams, grūti kundzei izlabot latviešu valodas izrunu, ja viņas mērķis ir atšķirties un demonstrēt savu citādību. Vai mums nav izglītotu raidījumu vadītāju? Domāju, ka ir, bet tajā piesmakušajā, korumpētajā vidē, kur nevis saturs un kvalitāte ir būtiski, bet gan iztapšana lētajai politiskajai elitei un tās ‘standartiem’, kā arī ‘radinieku un draugu bīdīšana’, ir darba uzdevums, profesionāli un atbildīgi indivīdi vienkārši neiesaistās. LTV (valsts televīzija) gadījumā šis viss ir klaja bezatbildība pret valsti (tautu).

    • ->Arnoldam 🙂
      Arnolds, Anonimus un Nevienaldzīgais ir viena un tāpati persona 🙂 hi, hi…. pats raksta un pats komentē:)) – īsts TROLLIS!

  7. LTV 1, ir latviešu valodas kropļojumu paraugs. Paraugs kā nedrīkst runāt un uzvesties.Tik pat kroplīgas ir tās reklāmas ar ko TV mūs un mūsu bērnus baro. Rēders tā arī pa šiem gadiem atsveicinoties no savām sarunu partnerēm nav iemācījies kārtīgi piecelties, bet atļaujas savu resno galu tikai mazliet piepacelt. Skrejošā rindā kļūdu bez jēgas, bet interesanti, ka nu jau pāris mēnešus VIP raidījumā stāv uzraksts “udzdod skatītāji” un neviens to neredz.Uz pozitīvas nots var uzskatīt Adreses un Muktupāvela vadīto raidījumu. Pārējais viss ir tikai negatīvisms vai ķēķa sarunas.

  8. Autorei būtu šajā bloga ierakstā jāņem vērā, ka LA arī pašiem ir izdevniecība, kuras darbībā var ieskatīties un uzzināt, kā tad ir īstenībā ar grāmatu cenām. Diemžēl “žurnāliste” nav to darījusi 🙂 nav nekādi lielie noslēpumi – īpaši, ja deguna priekšā būtu reāla tāme reālajam produktam, nevis Bojāra jauniešu komandas fantāzijas 🙂

  9. Varbūt esam pārsātinājušies ar visa veida informāciju,tāpēc raidījumi liekas neinteresanti un pliekani.

  10. Mani arvien vairāk tracina, kaitina, sadusmo nebeidzamās krāsainās, pacilātās, trokšņainās un bezrūpīgās ātro kredītu reklāmas ar savām lojalitātes programmām un tekstiem par aizņemšanos dažādām izklaidēm un dāvanām. Nu jau tas ieguvis apzināta psiholoģiskā terora veidolu no visu TV kanālu puses, jo liekas, ka tie “augļotāju kantori” vairojas ģeometriskā progresijā . Mērķauditorija šai neapdomībai nav apdomīgi uzņēmēji, bet vai nu vieglprātīgi jaunieši, vai absolūti “stūrī iedzīti” maznodrošinātie. Uzskatu, ka aicināt uz brīvprātīgu došanos parādu jūgā ir tikpat amorāli, kā aicināt uz pārmērīgu alkohola lietošanu, azartspēlēm, smēķēšanu u.c. postošām atkarībām.

    • Precīzi. Tā ir valsts televīzija. Par nodokļu maksātāju naudu tiek lobētas amorāls, kaitniecisks, nelietīgs bizness.

  11. Pārsteigts lasītājs Atbildēt

    Netipiski labs raksts LA. Pat jābrīnās, jo sakāpinātas sajūsmas pilnie, ‘patriotiskie’ rakstiņi ir Latvijas preses vizītkarte. Lai autorei enerģija un iedvesma rakstīt vēl un likt lasītājiem un skatītājiem kritiski izvērtēt radījumu saturu! Jautājums: ko mēs šajā vai citā raidījumā gribam skatītājam pateikt un parādīt? Vai producents vienmēr pats ir spējīgs uz šo jautājumu atbildēt? ‘Mīlam’ ēdienu, runājam kroplīgā latviešu valodā utt. Negribas ticēt, ka latviešu skatītājs gatavs skatīties bezsaturiskus, teatrālas sajūsmas un sevis izrādīšanas pārsātinātus raidījumus, kuri visbiežāk ir vienkārši ‘ne par ko.’

  12. ” “Sirmais. Kulta ēdieni” vadītājam pēc vārda nav jāmeklē – pļāpā pat ar pilnu muti” – šis ir kā naglai uz galvas. Nezinu, kā tik riebīgi bezmanieru (un šmulīgu) cilvēku, kā Sirmais, vispār var uz ekrāna rādīt. Viņš ar milzīgi paštīksmināšanos pārkāpj elementāras lietas, ko pat normāls piecgadīgais zin…

    • kaut kas šmulīgs tajā visā tiešām izskatās, tas tiesa.Un jau līdz nemaņai apnikusi Jurkāne ar savu šķobīto latviešu valodu un pārgudrībām,sirsnība un labestība tik uzspēlēta,ka pa visām vīlēm nāk ārā…vispār tv (lattelekoma piedāvājumā) ir kādi 90% ar mazuma piegaršu.Ja nu ko skatīties – ziņas un pa retam pavīd kāda sakarīga filma vai raidījuma fragments.

  13. Par to 4. studijas ” manekenu stīvumu” ir pilnīga taisnība! Grūti ir skatīties,kā tās dāmas sēž tikai uz paša astes kaula.Ir jau glītas kājas pārmodernajās kurpītēs, bet tās nokārušās ciskas … Tā nosēdēt var tikai manekena stingumā.

Draugiem Facebook Twitter Google+