Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. februāris, 2014
Drukāt

Kad galvenais uzdevums ir tikt līdz finišam. “LA” reportāža no Sočiem (4)

foto: AFP/LETAfoto: AFP/LETA

Soču olimpiādē vīriešu slēpošanas skiatlonā Arvis Liepiņš izcīnīja 66. vietu; kalnu slēpošanas nobraucienā Roberts Rode – 47.

Arvis Liepiņš ir pašlaik labākais mūsu distanču slēpotājs. Īsts savas lietas fanātiķis, kurš treniņu sviedrus gatavs liet no rīta līdz vakaram, sistematizē paveikto pierakstos un pats nopelnījis tiesības piedalīties olimpiādē. Ja būtu stabilitāte treneru izvēlē un vairāk zināšanu, ar paveikto darba apjomu noteikti būtu augstāk par Sočos skiatlonā (15 kilometri klasiskajā solī, pēc tam 15 kilometri brīvajā) izcīnīto 66. vietu. To, ka Arvis neskries pēc medaļas vai augstām vietām, tāpat bija skaidrs. Šoreiz 68 dalībnieku konkurencē iznāca trešā vieta no otra gala, bet pats galvenais – Liepiņš ir pirmais Latvijas slēpotājs, kurš finišējis olimpiskajā skiatlonā un netika apdzīts par apli. Patīkami, ka pēdējā aplī izdevās aizmukt no lietuvieša Vītauta Strolija, bet pēdējā vietā palikušo kortejieti līderi noķēra vēl pirms pēdējā apļa. “Mazliet bija bail, ka mani noķers. Jau dzirdēju skatītāju ovācijas līderiem un jutu aiz muguras, tomēr te aplis ir pieci kilometri un rezervīte bija. Galvenais uzdevums bija finišēt,” sarunā ar Latvijas žurnālistiem teica Arvis Liepiņš.

“Nākamajās distancēs noteikti klāsies labāk. Pats lielākas cerības saistu ar 15 kilometriem klasiskajā solī un 50 kilometru slēpojumu. Pašsajūta paliek labāka, lai gan pēdējā Pasaules kausa posmā pirms olimpiādes Itālijā bija ļoti grūti. Treniņu plānu man sagatavojis Jēkabs Nākums, viņa klātbūtne pietrūka. Sezonas laikā lielākoties trenējos viens un kļūdas ir bijušas. Daudz laika pavadīju augstkalnē, varbūt pat pārāk daudz. Gribēju kā labāk, bet zināšanas pietrūka. Mācos no saviem pierakstiem vairāku gadu garumā. Ko rakstīšu šodien? Jāstrādā pie gariem kāpumiem un straujiem nobraucieniem. Tādi kāpumi, pusotra kilometra garumā, Latvijā nav. Tāpat nobraucienos ātrums ap 80 km/h man bija jauna pieredze. Sarežģīta trase,” sprieda Liepiņš.

Latvijas slēpotāju komandas treneris Andris Gailītis pēc finiša bija kā pats šo trasi izbraucis. “Rokas trīcēja, tas bija grūti gan mums, gan Arvim. Vieta te nebija svarīga, mūsu mērķis bija tikt līdz finišam,” sprieda treneris.

Tūkstošiem līdzjutēju bija sanākuši cerībā par pirmo Krievijas medaļu šajās olimpiskajās spēlēs, tribīnēs bija karogu jūra, bet pēc intriģējoša finiša – kapa klusums. Vēl pie 25 kilometru atzīmes līderu grupā trīs sekunžu robežās bija 17 sportisti, finišā zeltu izspēlēja četri. Uzvarēja Dario Kolonja no Šveices, bet mājiniekam Maksimam Veļigžaņinam līdz bronzai pietrūka 0.1 sekunde.

 

Rode pēdējais starp finišējušajiem

Kalnu slēpošanā Latviju pārstāvēs pieci sportisti. Mazliet neloģiski, pat vairāk kā distanču slēpošanā. Kā pirmais olimpiskajā nobraucienā startēja Roberts Rode, trasi veicot ar 47.labāko rezultātu. Tas bija sliktākais starp visiem finišējušajiem sportistiem. “Esmu mazliet vīlies savā uzrādītajā laikā, jo trases augšdaļu izbraucu daudz labāk nekā visos iepriekšējos treniņbraucienos. Varbūt par daudz izpumpējos un nepietika spēka lejai. Šī ir viena no fiziski un tehniski smagākajām trasēm. Vienā vietā bija situācija uz izdzīvošanu vai neizdzīvošanu, un tas arī bija galvenais, kas nesanāca. Domāju, ka tur zaudēju sekundi, pusotru noteikti, iespējams arī vairāk, bet to jau vairs neatgūsi. Man ne vieta, ne īsti rezultāts nebija galvenais, pašam vajadzēja nobraukt savu spēju robežās. Manuprāt es braucu pat nedaudz virs savām spējām, bet beigās pietrūka,” Renāru Rodi citē BNS. Nākamais olimpiskais starts Rodem  pēc nedēļas supergiganta distancē.

 

Slēpošanas skiatlons, 15km klasiskajā solī + 15 km brīvajā solī

  1. Dario Kolonja (Šveice) 1.08:15,4
  2. Markus Helners (Zviedrija) 1.08:15,8 (+0,4)
  3. Martins Jonsrūds Sandbijs (Norvēģija) +1.08:16,8 (+1,4)

66. Arvis Liepiņš (Latvija) 1.20:00,01 (+11:44,7)

Kalnu slēpošana, nobrauciens

  1. Matiass Maijers (Austrija) 2.06:23
  2. Kristofs Innerhofers (Itālija) +0,06
  3. Kjetils Ansrūds (Norvēģija) +0,10

47. Roberts Rode (Latvija) +11,27

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nu motivacija galigi garam.
    Es ari varetu tad piedalities,no 68 butu 68 un viss ok!

  2. Olimpiādē būt pēdējam nav nekas slikts. Malači, ka piedalās, malači, ka cenšas. Ja būtu lielāks atbalsts, būtu arī labāki rezultāti. Malacis Rode, ka izturēja un nobrauca līdz lejai. Tā jau ir uzvara!!! Lai tik nepietrūkst drosmes. Galvenais ir piedalīties!!!

  3. Mans viedoklis par olimpiešu atlasi krasi atšķiras no LOK viedokļa. Ja ir izpildīta olimpiskais normatīvs un sportists ir jauns un cerīgs, tad nav jautājumu. Bet ja skaidrs, ka augstāk par pēdējo vai priekšpēdējo vietu netiks, tad lai brauc par savu naudu. Tikai ne budžeta vai valsts uzņēmuma – sponsora naudu. Taču gadiem finansēt, a priori zinot, ka sportistam gadu jau daudz un augstāk “astes galu” netiks, kāpēc valstij tērēties? Vēl nesen tā finansējām slidotāju-tūristi Lūsi. Arī prēmiju apmērs būtu jāpārvērtē. Par olimpisko zeltu Ls 100 000 pēc nodokļu atmaksas ir par daudz. Bagātās valstis (Šveice, Dānija, pat ASV u.c.) to neatļaujas. Vispār, ļoti dāsnas prēmijas maksā atpalikušajās, būtībā primitīvajās un korumpētajās valstīs.
    uristi

  4. Ar tādu domāšanu nekad neko nevar vinnēt 🙁

Draugiem Facebook Twitter Google+