Kad graudi gatavi 1

Patērētāji visiem produktiem izvirza augstas prasības – tiem jābūt izskatīgiem, ar augstu uzturvērtību, teicamām sensorām īpašībām. Tāpēc svarīgi novākto ražu ne tikai saglabāt, bet darīt to tā, lai uzlabotos kvalitāte.


Reklāma
Reklāma

 

Pirmapstrāde un kvalitātes pārbaude

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Lai novērstu zudumus, lauksaimnieki labību cenšas novākt tehniskās gatavības pakāpē visīsākajā laikā un tad nekavējoties jāizdara arī nokulto graudu pirmsapstrāde: tīrīšana, šķirošana, kaltēšana.

Tikko nokulti graudi, kaut arī tie ir sausi, nav ilgstoši uzglabājami. Pirmkārt, tāpēc, ka tie satur piemaisījumus (nezāļu sēklas, gružus, salmu un pat zaļu augu daļas, pelavas). Otrkārt, tie nav šķiroti – graudu masā vienkopus ir visdažādākie graudi, arī nepiebriedušie, sīkie un bojātie.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemaisījumos vienmēr ir daudz vairāk mitruma nekā graudu masā vidēji; tie ir arī hidroskopiskāki un savu mitrumu viegli atdod graudiem, ierosinot to bojāšanos. Arī nepiebriedušie, sīkie un bojātie graudi parasti ir mitrāki nekā normāli attīstītie graudi un veicina graudu masas samitrināšanos un bojāšanos.

Lai zinātu, kā graudus sagatavot ilgstošai uzglabāšanai, tie jānovērtē. Graudi jānovērtē arī tādēļ, lai izvēlētos un ik pa laikam pārbaudītu graudu uzglabāšanas režīmu, noteiktu graudu kvalitāti, atbilstību tirgus prasībām un piemērotību pārstrādāšanai. Pilnīgas analīzes gaita un metodika noteikta valsts standartos. Obligātās kvalitātes prasības minētās MK noteikumos nr. 663 (nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem).

Pareiza vidējo paraugu noņemšana ir viens no svarīgākiem darbiem graudu novērtēšanā. Vienā tonnā kviešu ir vidēji 30–40 miljonu graudu, kuru īpašības svārstās ļoti plašās robežās. Tā, piemēram, ja graudu vidējā parauga mitrums ir 15%, tad šajā paraugā atsevišķiem graudiem mitrums var svārstīties no 10 līdz 20%. Graudus novērtējot, uzglabājot, pārstrādājot, neņem vērā atsevišķu graudu individuālās, bet visu kopā sabērto graudu īpašības. Pareiza vidējā parauga noņemšana ir pamatnoteikums graudu novērtēšanā, un tā noteikta ar standartiem. Kļūdaini iegūti paraugi rada sarežģījumus, ko vēlāk grūti labot (tos nepareizi noceno un novirza neatbilstošai izmantošanai un tamlīdzīgi). Bieži šīs procedūras izpilde gulstas uz graudu noņēmēja sirdsapziņas. Vidējais paraugs jāiegūst no katras graudu partijas. Graudu partija ir vienkopus uzglabājams, nosūtāms vai saņemts vienas kultūras graudu krājums. Lai iegūtu vidējo paraugu, vispirms no katras graudu partijas standartā noteiktā kārtībā un vietās ar īpašiem iesmiem ņem paraudziņus, ko apvienojot iegūst izejas materiālu. Berot graudus krātuvēs ar lielu ietilpību, lieto īpašas ierīces un paraugus noņem automātiski.

Reklāma
Reklāma

 

Tikko nokultiem graudiem nav nozīmes veikt pilnīgu kvalitātes pārbaudi. Šādiem graudiem jānovērtē ārējās pazīmes un nekavējoties jārūpējas par graudu tīrīšanu; nosakot mitrumu, jānolemj, vai nepieciešama arī kaltēšana. Lai izšķirtu, kādus graudus atstāt sēklai, kādus nodot, vajadzīga jau plašāka graudu analīze.

 

Vispirms nosaka mitrumu, tad veic organoleptisko pārbaudi – nosaka parauga krāsu, smaržu. No garšas pārbaudes labāk atturēties. Svaigiem graudiem raksturīga spoža krāsa, salijušiem smailes kļūst tumšas. Graudu smaržai jābūt tīrai, atgādinot mazliet salmu smaržu, tā nedrīkst būt sasmakusi vai ar noliktavas smaku. Sasmakums rodas mikroorganismu, īpaši pelējuma sēņu, iedarbībā un norāda, ka graudi daļēji zaudējuši dīgtspēju. Noliktavas smaku graudi iegūst, adsorbējot to mitrās, nevēdinātās telpās; daļēji tā var izgaist, ja graudus vēdina.

Graudu mitrumu visērtāk noteikt ar elektriskajiem mitruma mērītājiem, bet precīzākus mērījumus iegūst, izsausinot graudus žāvējamā skapī.

Konstatējot kaitēkļu klātbūtni miltaugu graudos, vispirms atlasa kaitēkļus, kas saskatāmi ar neapbruņotu aci, pārējos sīkos kaitēkļus var atrast, ja graudus izsijā ar 2,5 mm sietu. Pārbaudot kaitēkļu klātbūtni, ņem vērā tikai dzīvus eksemplārus. Ja graudos atrod nedzīvus kaitēkļus, tos sver kopā ar piemaisījumiem. Visgrūtāk atrast graudu smecerniekus, jo šo kāpuru invadētie graudi no ārpuses liekas pilnīgi veseli. Šādos gadījumos rūpīgi jāpārbauda, vai graudi ar kaitēkļiem nav invadēti slēptā veidā (jāmeklē kūniņas, kāpuri).

Nosakot tīrību patēriņa labībai, atšķiro citu graudu piemaisījumus, ko daļēji pārstrādā kopā ar graudiem, gružus, ko nevar pārstrādāt, un nezāļu sēklas, atsevišķi uzrādot indīgo nezāļu sēklas. Piemaisījumu grupējums un pieļaujamais daudzums norādīts standartos.

Sevišķi svarīga tīrība ir sēklas labībai. Sēklai un iesala rūpniecībā izmantojamiem graudiem pārbauda dīgtspēju un dīgšanas sparu, diedzējot pēc standarta noteiktas metodes. Ja graudos nav notikusi pēcbriede, tad, tos diedzējot, bieži iegūst neapmierinošus rezultātus.

Pilnā graudu analīzē nosaka arī tilpummasu un 1000 graudu svaru. Visiem uzglabājamiem graudiem vēlams noteikt proteīna daudzumu, lai noliktavās varētu sašķirot tos pēc realizēšanas iespējām (pārtika, lopbarība, sēja).

 

Temperatūras 
režīms kaltējot

Graudu kaltēšanai nepieciešamas samērā plašas teorētiskās zināšanas. Pareizi kaltējot: 1) pazeminās graudu mitrums un līdz ar to samazinās elpošanas intensitāte; 2) tiek ierobežota kaitēkļu un mikroorganismu darbība; 3) paātrinās graudu pēcbriede, ko mitros graudos traucē hidrolīzes norises; 4) palielinās graudu dīgtspēja, dīgšanas spars un tehnoloģiskā vērtība (milti kļūst briedīgāki, lielāks maizes iznākums un porozitāte); 5) samazinās graudu transporta izdevumi; 6) iegūst augstāku samaksu, nododot graudus. Graudus kaltē ne tikai pirmapstrādē, ja nepieciešams, arī uzglabājot.

Mitrākiem graudiem siltuma vadītspēja ir labāka nekā sausiem, tāpēc, mitrus graudus kaltējot, kaltēšanas temperatūras un tās iedarbības ilguma izvēlē nepieciešama lielāka uzmanība. Dīgtspēja strauji zūd, ja graudus ilgi tur siltā, mitrā gaisā. Tāpēc, kaltējot graudus (sevišķi sēklai), jārūpējas par labu velkmi, lai mitro siltuma aģentu ātri izvadītu no kaltes. Graudi jābeidz kaltēt palēninātas kalšanas periodā, jo, tālāk samazinot mitruma daudzumu, graudi var zaudēt dīgtspēju. Lai nepazeminātu sēklas labības kvalitāti, mitrus graudus nav vēlams sakarsēt par 45 oC augstākā temperatūrā.

Paaugstinātā temperatūrā mitrajos graudos ne tikai zūd dīgtspēja, bet sākas arī graudu olbaltumvielu denaturācija. Īpaši rūpīgi jākaltē kvieši. Ja graudi mitrāki par 20%, tos vēlams kaltēt pakāpeniski un vairākos paņēmienos. Mitros kviešos olbaltumvielas visstraujāk denaturējas, kad temperatūra augstāka par 
45–50 oC­ (zūd lipekļa kvalitāte un samazinās lipekļa daudzums). Samērā sausus kviešus, kuros mitruma nav vairāk par 18%, drīkst karsēt līdz 55 oC temperatūrai.

Auzu, miežu un rudzu olbaltumvielas ir izturīgākas. Tomēr arī auzas nedrīkst karsēt augstāk par 50 oC temperatūru, jo zieda plēksnes tad viegli atdalās no graudiem, ātri sakarst un var sākt gruzdēt vai pat degt. Citādi auzu kaltēšana nekādas grūtības nesagādā, jo zieda plēksnes tām vaļīgas, miltums irdens un mitrumu atdod viegli.

Rudziem ir samērā blīvi graudapvalki, tādēļ tie jākaltē ilgāk nekā auzas un kvieši. Lai darbu paātrinātu, var ļaut, lai graudi sakarst līdz 60 oC temperatūrai.

Miežiem graudapvalki un zieda plēksnes graudus apņem cieši, un tie mitrumu atdod vēl lēnāk nekā rudzi. Arī miežus drīkst sakarsēt līdz 60 oC temperatūrai.

Ja graudi pareizi kaltēti, dīgtspēja palielinās, lipekļa daudzums un elastīgums nesamazinās, bet fermentu aktivitāte kļūst zemāka.

 

Labības graudu 
specifiskās īpašības

1. tabula. Starpgraudu telpa un tilpuma svars

Kultūraugs Starpgraudu telpa, % Tilpuma svars, kg/hl
Auzas  50–70 40–50
Mieži  45–55 58–70
Rudzi  35–45 68–75
Kvieši  35–45 73–85

Graudu apstrādē, pārvietošanā un glabāšanā pastāv daži faktori un graudiem specifiskas īpašības, ko pārzinot var atvieglot darbu un dažreiz izvairīties no nelabvēlīgiem blakus efektiem.

* Starpgraudu telpa. Starp graudiem atrodas gaiss, gāzes. Jo starpgraudu telpa lielāka, jo graudu novietošanai vajag plašāku vietu, bet tad vieglāk labību kaltēt un vēdināt.

Pēc 1. tabulas datiem redzams, ka starpgraudu telpa ir tieši proporcionāla graudu tilpuma svaram, kura daudzums atkarīgs ne tikai no graudu ķīmiskā sastāva un formas, bet arī no piemaisījumiem un graudu mitruma. To der zināt, lai aprēķinātu noliktavu ietilpību vai nepieciešamos transporta līdzekļus.

* Graudu spēja saistīt gāzes. Tā kā graudiem ir kapilāri sīkporaina uzbūve, tiem liela spēja saistīt ne tikai ūdeni, bet arī gāzes. Graudus kaltējot (dūmi) 
un transportējot (naftas vai citi produkti), tie viegli uzņem nepatīkamo aromātu. Nepiemērotās, nevēdinātās noliktavās uzglabāti graudi sasmok, viegli pieņem dezinfekcijas līdzekļu (hlora) smaku.

* Birstība, paštece un dabiskās nogāzes leņķis. Sausi, nebojāti graudi nesalīp, tos var pārbērt, viegli izberot pa atverēm no krātuvēm, mēdz teikt, ka tiem ir laba birstība. Birstība ir nozīmīgs faktors, aprēķinot graudu kalšu, tīrāmo un šķirojamo iekārtu un transporta jaudu.

Mazāko leņķi, kad graudi vēl noslīd no slīpas virsmas, sauc par graudu pašteces leņķi. Projektējot pašteces iekārtas, ņem vērā dabiskās nogāzes leņķi, kas veidojas starp sabērto graudu koniskās kaudzes malu un kaudzes pamatni. To palielina dažādi piemaisījumi un graudu mitrums (sk. 2. tab.).

 

2. tabula. dabiskās nogāzes leņķis atkarībā no graudu mitruma



Kvieši Rudzi Auzas Mieži
Mitrums, % 15–22 11–17 14–20 12–18
Dabiskās nogāzes leņķis, grādos 30–38 23–34 32–41 28–32

Pašteces leņķis un dabiskās nogāzes leņķis var samazināties, ja, graudus vairākkārt pārberot, nogludinās graudapvalki vai sēnalas. Tādus gadījumus sevišķi spilgti novēro auzām. Jo mazāks ir dabiskās nogāzes leņķis, jo lielāks graudu spiediens uz noliktavas sienām un tās var pat sabrukt. Praksē ieteicamas pašteces iekārtas, kur nogāzes leņķis ir vismaz 43o.

* Lidspēja un paššķirošanās. Lielākie un mazākie graudi dažādi pārvar gaisa pretestību un krīt ar atšķirīgu ātrumu – tiem ir tā saucamā lidspēja. Šī īpašība jāņem vērā, graudus tīrot un atdalot ar gaisa strāvu. Pārslogojot graudu šķirojamo iekārtu sietus, kā arī pārvadājot graudus automašīnās un citos transporta līdzekļos, vieglie piemaisījumi pārvietojas augšup, smagie lejup, un tādējādi notiek graudu paššķirošanās.

Labību berot krātuvēs no vairāku metru augstuma, graudu straumes veidotā konusa smailē būs graudu piemaisījumu viena grupa, citas pa graudu nogāzi noripos lejā, dažas paliks uz kaudzes slīpajām malām. Paššķirošanās veicina graudu un piemaisījumu dažādā lidspēja, tādēļ sabērto graudu kaudze gan horizontālajā, gan vertikālajā virzienā nebūs vienmērīga. Paššķirošanās dēļ vienkopus var sagrupēties tādas graudu frakcijas, kas ātri bojājas, piemēram, mitrāki graudi, mitras nezāļu sēklas u. c. Tā rodas centri, no kuriem bojāšanās izplatās tālāk. Paššķirošanās notiek, arī graudus ar pašteci izberot no krātuvēm. Lielāka uzmanība tam jāpievērš, iegūstot graudu paraugus analīzēm.

* Siltuma vadītspēja un īpatnējais siltums. Zināms, ka gaisa siltuma vadītspēja ir zema (0,02), un, tā kā starpgraudu telpā un graudu kapilāros atrodas gaiss, arī graudu siltuma vadītspēja nav liela (rudziem, kviešiem vidēji 0,095). Ūdenim siltuma vadītspēja ir 25 reizes lielāka nekā gaisam, tāpēc mitri graudi labāk vada siltumu nekā sausi (ātrāk sakarst un arī pārkarst).

Graudu zemā siltuma vadītspēja jāņem vērā rudenī, kad saulē sasilušus graudus saber noliktavās, kur mēnešiem ilgi tie saglabā siltumu, turklāt rodas labvēlīgi apstākļi kaitēkļu un mikroorganismu attīstībai, kā arī pašu graudu straujām vielu maiņas norisēm un graudi sāk bojāties.

Ziemā atdzisušie graudi ilgi saglabājas vēsi. Pareizi graudus uzglabājot, pat karstās vasaras dienās graudu krājumu dziļākajos slāņos temperatūra var būt dažus grādus zem 0 oC. Ziemā atdzisušo graudu krājumus nedrīkst lieki pārvietot pavasarī, kad gaiss ir silts un mitrs, jo uz vēsajiem graudiem kondensējas gaisa mitrums.

Graudus kaltējot un uzglabājot, ļoti nozīmīgs ir arī samērā zemais īpatnējais siltums. Ūdenim īpatnējais siltums ir 1, bet sausiem graudiem – 0,37. Pieaugot ūdens daudzumam graudos, pieaug arī graudu īpatnējais siltums. Ja mitrums ir 14%, tad kviešiem īpatnējais siltums ir apmēram 0,4, rudziem apmēram 0,48, auzām apmēram 0,55. Jo mazāks graudu īpatnējais siltums, jo mazāk vajag siltuma, lai graudus sakarsētu. Siltuma vadītspēja un īpatnējais siltums jāņem vērā, nosakot uzglabājamo graudu slāņa biezumu.

Ja graudi sausi (mitruma mazāk par 14%), bez piemaisījumiem un to temperatūra zemāka par 10 oC, tad graudus var sabērt vairāku desmitu metru biezos slāņos. Parasti graudi uzglabāšanas sākumā ir mitrāki un to temperatūra augstāka. Vājās siltuma vadītspējas dēļ sabērtajos graudos uzkrājas straujā vielu maiņā atbrīvojusies siltuma enerģija. Graudu zemā īpatnējā siltuma dēļ graudi ātrāk sasilst un bojājas. Tādēļ ļoti svarīgi izvēlēties graudu slāņa biezumu.

 

Klēts vai elevators?

Graudu krātuves izšķir pēc izveidojuma: noliktavu tipa (klētis, sabērtuves, mehanizētas noliktavas) un elevatoru tipa.

Graudu iebēršana elevatoros ir ērta un viegla. Lai objektīvi noteiktu graudu kvalitāti, lieto automātiskās graudu paraugu paņemšanas iekārtas. Ar to palīdzību iegūst graudu paraugu, kas tiek kārtīgi samaisīts un izdalīts laboratorijas analīzēm. Visos elevatoros vienlaikus iespējams pieņemt un izdot vairākas atšķirīgas kultūras. Šeit var nogādāt arī nesagatavotus graudus tieši no kombaina. Elevatoros tiek veikta primārā un sekundārā graudu tīrīšana, žāvēšana, šķirošana. Datorizēta graudu ventilācijas un temperatūras kontroles sistēma saglabā optimālu graudu uzglabāšanas režīmu.

Noliktavas iesaka celt no materiāla ar vāju siltuma vadīšanu, kas izolē graudus no silta gaisa pavasaros un vēsā laikā neļauj kondensēties ūdens tvaikiem. Viena no graudu glabāšanas problēmām ir optimāla mitruma saglabāšana graudu masā, īpaši svarīgi tas ir, uzglabājot graudus metāla tvertnēs. Blīvām, homogēnām vielām, piemēram, metāliem, mitrums paliek uz virsmas.

Vislabāk aprīkotām jābūt sēklas labības noliktavām. Šajās noliktavās nav vēlamas koka sienas un grīdas, jo tajās var aizķerties un sajaukties dažādu šķirņu sēklas. Koka konstrukcijas graudu noliktavās grūti apkarot kaitēkļus.

 

Graudu dīgtspēju apdraud kaitēkļi, dažādi mikroorganismi, kas izēd dīglīti un rada mehāniskus bojājumus. Labību nedrīkst uzglabāt ķimikāliju atmosfērā. Bieži noliktavas izmanto ne tikai tiešajiem graudu glabāšanas, bet arī citiem nolūkiem.

 

Noliktavas var būt piemērotas pēc nozīmes ražošanā (sēklas, lopbarība, pārtika, operatīvie krājumi utt.) Uz intervencē iepirktās labības pieņemšanu un uzglabāšanu var pretendēt Pārtikas un veterinārajā dienestā atzīts vai reģistrēts komersants, kura rīcībā ir regulas nr. 1272/2009 3. panta prasībām atbilstoša noliktava. Paralēli pastāv arī Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumi nr. 74 Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū. Noliktavas turētājam jānodrošina, ka intervences uzkrājumā pieņemtā labība tiks glabāta atsevišķi no citas noliktavā novietotās labības.

Jaunas ražas uzņemšanai graudu krātuves parasti rūpīgi sagatavo – izremontējot, attīrot, veicot slapjo dezinfekciju.

Kad visi priekšdarbi veikti, labības krātuves turētājam jānodrošina labības glabāšana, nepieļaujot tās kvalitātes pasliktināšanos, lai lēnām iestājas graudu miera periods.