Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. janvāris, 2013
Drukāt

Kad ievākt smiltsērkšķu ražu

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Kurā laikā jāvāc smiltsērkšķi, lai to ogas būtu visvērtīgākās? Ja ogas vāc kopā ar zariem un tad saldē, cik daudz var griezt?”
 A. Dumpe Bauskas novadā

 

Kad vākt?

Lielākajai daļai smiltsērkšķu šķirņu ogas pilngatavību sasniedz septembrī. Izveidojusies šķirnei raksturīgā krāsa (miziņas tonis vairs nemainās), ogas ir pilnīgi ienākušās, bet nav tik vienkārši nolasāmas – tās šķīst, un stipri skābā sula var būt kodīga, īpaši, ja iekļūst brūcēs. Tomēr tieši vēlu vāktās ogas ir visbagātākās ar vitamīniem.

Latvijas Augļkopju asociācijas Smiltsērkšķu audzētāju sekcijas vadītājs Andrejs Brūvelis stāsta, ka parasti šīs ogas vāc visu septembri: sāk ar šķirnēm ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja’ un ‘Tatjana’, tad seko ‘Prozračnaja’, visbeidzot – ‘Marija’. Ja dārzā aug ‘Leikora’, ogas vācamas oktobrī, bet reti kurš audzē šo vācu šķirni, jo tā ir saimnieciski mazvērtīga. Lai pagūtu novākt ražu, komercaudzētāji reizēm grēko, uzsākot darbu, pirms ogas sasniegušas gatavību, bet ir tikko iekrāsojušās. No pusgatavām ražotie smiltsērkšķu produkti ir zemākas kvalitātes.

Zaru nogriešana kopā ar ogām ir labākā novākšanas metode, jo tad ogas netiek saspiestas, ne arī sašķaidītas un var iegūt augstvērtīgu produkciju.

Nogriezto zaru sasaldēšanai nepieciešamas saldētavas. Daļa no audzētājiem tās iegādājušies paši vai arī ir vienojušies par īslaicīgas nomas iespējām.

 

Kā attīrīt ogas?

Sasalušas ogas var viegli nokratīt, attīrīt no gružiem un lapiņām, tās netiek bojātas, kā tas parasti notiek, lasot ar rokām, tādēļ nav sulas zudumu.

Vispirms tās -25 °C temperatūrā atdala no zariem. To var darīt uz 2 cm rupja sieta, kas nostiprināts uz 1 x 1 m rāmja. Ērtāk strādāt divatā, 30 stundās var nokult aptuveni 7 tonnas.

Lai atdalītu pabiras, smilts­ērkšķu audzētāji nereti izlīdzas ar graudu vētījamo mašīnu Imanta. Andrejs Brūvelis izmanto paša darinātu iekārtu, kas ir daudz kompaktāka. Būtībā tā ir vertikāli novietota resna caurule, kurā no augšas ber ogas, bet no apakšas pūš gaisu, lai atdalītu piemaisījumus. Tos izpūš, bet tīrās ogas sabirst maisā. Rīkojas ātri un pēc iespējas vēsākā vietā, jo ogas nedrīkst atkust.

Šādi attīrītas, vēl neatkusušas, maisiņos vai citos piemērotos traukos iepildītas ogas ērti uzglabāt saldētavā. Ziemā tās ir vērtīgs dabisku vitamīnu avots organisma stiprināšanai.

 

Cik griezt?

Izmantojot šādu novākšanas veidu, nogriež trešdaļu, augstākais, pusi no kopējā zaru daudzuma, bet no pārējiem ogas nolasa ar rokām vai arī atstāj putniem. Ja krūmus apšķērē pārāk spēcīgi, nākamajā gadā raža būs mazāka, tās pat var nebūt nemaz – tad veidosies divu gadu audzēšanas cikls.

Nogriežot ogas kopā ar augšējiem zariem, iespējams ierobežot ražojoša krūma augstumu, tātad tā ir arī sava veida krūma veidošana. Taču, ja nošņāpj visus ogu pilnos zarus un arī galotni, augi var nepārziemot un aiziet bojā.

Ražu vācot, krūmu atbrīvo no liekās nastas – visiem īsajiem, kā arī noēnotajiem, puskailajiem sānzariem, kuru galos ir īsi jaunie pieaugumi ar dzeltējošām lapām. Izņem nokaltušos vai aizlauztos zarus.

Vīrišķie krūmi ogas neražo, tiem auguma ierobežošanu un bojāto zaru izgriešanu var atlikt uz pavasari. Arī vīrišķajiem nepieciešama vainaga veidošana – kaut vai tāpēc, lai krūms pārāk neizplestos un nenoēnotu blakus augošos ražojošos sievišķos augus.

Jāatceras, ka arī pēc saudzīgas apgriešanas labi ataug tikai veselīgi, pabaroti, apūdeņoti un nenoēnoti krūmi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+