Laukos
Tehnika

Kad ir izdevīgi govis slaukt ar robotiem? 16

Ieviešot robotus, apmēram trīs reizes samazinās govju slaukšanā iesaistīto cilvēku darba patēriņš. Foto: Uldis Graudiņš

Juris Priekulis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Latvijā pakāpeniski palielinās robotizēto slaukšanas iekārtu jeb AMS (automatizēto slaukšanas sistēmu) izmantošana. Pirmās AMS tika ieviestas 2007. gadā, bet pašlaik valstī jau darbojas 75 šāda veida slaukšanas iekārtas. Turklāt to popularitāte arvien palielinās, kaut gan Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir bijušas vairākas krīzes situācijas piena ražošanas nozarē.

To var skaidrot ar dažādām AMS izmantošanas priekšrocībām. Taču galvenais, ka govju slaukšanā nav nepieciešama tieša cilvēku līdzdalība. Ieviešot robotus, aptuveni trīs reizes samazinās govju slaukšanā iesaistīto cilvēku darba patēriņš. Turklāt lopkopēju darbs vairs nesākas agri no rīta, bet vispārpieņemtajā darba laikā.

Gan Rietumeiropā, gan arī Latvijā veiktajos pētījumos noskaidrots, ka govis apmeklē AMS vidēji 2,4–2,8 reizes diennaktī, un šādi dzīvnieku turēšanas apstākļi labāk atbilst viņu labturības prasībām. Tāpēc, ieviešot AMS, palielinās govju izslaukumi (par 5–10%) un dzīves ilgums. Vēl būtiski, ka paaugstināta ir arī iegūtā piena kvalitāte, jo slaukšanas laikā notiek tūlītēja izslauktā piena kontrole pēc vairākiem rādītājiem un nekvalitatīvā piena atdalīšana.

Taču AMS iegādei un ieviešanai ir nepieciešami 2–2,5 reizes lielāki kapitālieguldījumi nekā pēc darbaspējas līdzvērtīgām stenda tipa slaukšanas iekārtām. Tas nav maz, tādēļ ir veikti vairāki pētījumi, lai skaidrotu nozīmīgākos kritērijus, kas nosaka AMS ieviešanas ekonomisko izdevīgumu. Pirmajos šāda veida pētījumos, kas realizēti Rietumeiropā pirms 15–20 gadiem, tika konstatēts, ka šāda veida slaukšanas iekārtu izmantošana ir rentabla, ja viens AMS apkalpo ne mazāk par 70 govīm un to vidējais izslaukums ir vismaz 7000–8000 kg gadā. Taču pašlaik kā nozīmīgākais kritērijs tiek uzskatīts ar vienu AMS izslauktais piena daudzums, kam jābūt aptuveni 600–650 tonnu gadā vai 1700–1900 kg diennaktī. Šādi dati iegūti, pamatojoties uz govju slaukšanas reižu skaitu diennaktī un vidējo piena izvades ātrumu.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātē no 2008. līdz 2010. gadam veiktajos pētījumos konstatēja, ka cits nozīmīgs kritērijs ir lopkopēju darba samaksas likme. Lai AMS lietošana kļūtu izdevīgāka salīdzinājumā ar stenda tipa iekārtām, slaucēju darba samaksai jāsasniedz 1000–1100 eiro mēnesī.

Pēdējā laikā situācija Latvijas piena lopkopībā ir ievērojami mainījusies. Būtiski palielinājušies govju vidējie izslaukumi – pašlaik daudzās saimniecībās tie pārsniedz 10 000 kg no govs gadā. Turklāt ir palielinājies lopkopēju darba atalgojums, sasniedzot 900–1000 eiro mēnesī, kā arī samazinājušās slaukšanas iekārtu iegādes cenas. Tāpēc LLU ir veikti jauni AMS izmantošanas izdevīguma pētījumi, ņemot vērā šīsdienas situāciju.

Pētījumu metodika
Pētījumiem izvēlējāmies trīs saimniecības, kurās tiek turētas 100–200 slaucamās govis. Pirmajā saimniecībā lieto divus firmas DeLaval ražotos AMS, otrajā – stenda tipa iekārtu ar govju paralēlu izvietojumu, bet trešajā – stenda tipa iekārtu ar govju skujveida izvietojumu. Turklāt otrajā un trešajā saimniecībā govju virzīšanai no priekšslaukšanas laukuma uz slaukšanas iekārtu izmanto vieglā tipa govju mehānisko piedzinēju.

Lai salīdzinātu dažādus govju slaukšanas tehnoloģiskos risinājumus, aprēķinos ietvērām visu tehnoloģiskā aprīkojuma komplektu, kas nepieciešams govju slaukšanai un iegūtā piena pirmapstrādes nodrošināšanai. Tādēļ tika ņemtas vērā ne tikai slaukšanas iekārtas, bet arī govju mehāniskā piedzinēja, kā arī piena dzesētāja ekspluatācijas izmaksas. Govju slaukšanas iekārtu ekonomisko lietderību novērtējām pēc īpatnējām mašīnizmaksām un īpatnējām ekspluatācijas izmaksām, kas aprēķinātas uz vienu govi gadā.

Pētījumiem izmantojām saimniecību datus. Taču, ņemot vērā, ka katrā pētījumos ietvertajā saimniecībā ir atšķirīgs govju ganāmpulka lielums, tika veikta šo datu korekcija. Šim nolūkam pieņēma, ka visās saimniecībās ir 130 slaucamās govis, t. i., tikpat, cik pirmajā saimniecībā. Atbilstoši šādam govju skaitam tika koriģēts govju slaukšanas ilgums un darbietilpība. Aprēķinos arī pieņēma, ka visās saimniecībās izmantotajam ūdenim, kā arī dezinfekcijas un mazgāšanas līdzekļiem ir vienādas cenas. Turklāt vienāda ir arī strādājošo (slaucēju, govju piedzinēju) darba samaksa, un tā var būt robežās no 3 līdz pat 7 eiro par vienu stundu, bet govju vidējie izslaukumi var būt divos dažādos līmeņos – attiecīgi 7000 un 10 000 kg no govs gadā. Taču aprēķinos netika izvērtēts iespējamais govju izslaukuma palielinājums (par 5–10%), kā arī iespējamais govju produktīvā dzīves ilguma palielinājums (par vienu laktāciju), kas atzīmēti speciālajā literatūrā. Aprēķinu veikšanai tika sastādīta speciāla datorprogramma.

Pētījumu rezultāti
Aprēķinos iegūtā informācija par ekspluatācijas izmaksu procentuālo sadalījumu, izmantojot dažādas slaukšanas iekārtas, ir apkopota 1. attēlā. Attēlā var redzēt, ka lielākās renovācijas izmaksas ir tad, ja govju slaukšanai izmanto robotizēto slaukšanas iekārtu jeb AMS. Tas saistīts ar AMS iegādes un ieviešanas kapitāl­ieguldījumiem, kas ir aptuveni divas reizes lielāki nekā citām salīdzinājumā ietvertajām slaukšanas iekārtām. Turklāt šai gadījumā ir palielinātas arī remonta un tehnisko apkopju izmaksas, jo remontu veikšanai ir nepieciešama kvalificētu speciālistu palīdzība. Palielinātas ir arī elektroenerģijas izmaksas, jo govis apmeklē AMS arī nakts periodā. Taču AMS izmantošana būtiski samazina lopkopēju algošanas izdevumus, jo govju slaukšana notiek patstāvīgi, bez tiešas lopkopēju līdzdalības. Cilvēku palīdzība nepieciešama galvenokārt slinko govju pamudināšanai doties uz slaukšanu, kā arī rūpējoties par AMS atrašanās zonas sakopšanu un AMS ikdienas tehnisko apkopju veikšanu. Salīdzinoši mazas ir AMS atrašanās telpas zonas (būvju) ekspluatācijas izmaksas, jo govju slaukšanai aizņemtā kūts platība ir 2,5–3 reizes mazāka nekā stenda tipa iekārtām.

Kopējo ekspluatācijas izmaksu izmaiņas dinamika atkarībā no slaucēju un govju piedzinēju darba samaksas likmes ir parādīta 2. attēlā. Pēc attēla var secināt, ka govju slaukšanas tehnoloģiskās līnijas ekspluatācijas izmaksas mainās tieši proporcionāli strādājošo algas likmei. Jo tā ir lielāka, jo palielinās arī īpatnējās ekspluatācijas izmaksas. Gadījumā, kad strādājošo algas likme nepārsniedz 4 eiro par stundu, mazākās īpatnējās ekspluatācijas izmaksas ir stenda tipa slaukšanas iekārtām. Bet, ja darba samaksa pārsniedz 4,5–5 eiro par stundu, tad lētāka kļūst AMS izmantošana.

Vadoties pēc saimniecību apsekojuma rezultātiem, pašlaik lopkopēju darba samaksas likme ir robežās no 3,5 līdz 6 eiro par vienu nostrādāto darba stundu. Rēķinot, ka vidēji katru mēnesi ir jānostrādā 160 darba stundas, tas atbilst 560 līdz 960 eiro mēnesī. Tātad gadījumā, ja darba samaksa sāk pārsniegt 5 eiro par vienu darba stundu jeb 800 eiro mēnesī, izdevīgāka kļūst govju slaukšana ar AMS, nevis stenda tipa iekārtu.

Līdzīgi pētījumi veikti arī situācijai, kad govju vidējais izslaukums ir 7000 kg piena gadā. Šai gadījumā par dažiem procentiem samazinās īpatnējo ekspluatācijas izmaksu lielums, un tas saistīts ar govju slaukšanas ilguma, kā arī piena dzesēšanai un vakuumsūkņa darbināšanai nepieciešamā elektroenerģijas patēriņa samazinājumu. Taču iegūtā ekspluatācijas izmaksu izmaiņas kopaina ir identiska 2. attēlā redzamajam gadījumam, kad govju vidējais izslaukums ir 10 000 kg gadā. Tas apliecina, ka, veicot dažādu slaukšanas tehnoloģiju savstarpējo salīdzināšanu pēc ekspluatācijas izmaksām, govju vidējam izslaukumam ir pakārtota nozīme.

Taču vispusīgāka vērtējuma ieguvei kā papildu faktors ir jāņem vērā arī AMS noslogojums, un to raksturo izslauktais piena daudzums. Pieņemot, ka AMS apkalpo 65 govis un to vidējais izslaukums ir 10 000 kg gadā, iegūst, ka ar vienu AMS vidēji izslauc 1,78 tonnas piena diennaktī, kas aptuveni atbilst iepriekš minētajai robotizētās slaukšanas iekārtas noslodzei. Bet, ja vidējais izslaukums ir tikai 7000 kg gadā, tad ar vienu AMS izslauktais piena daudzums ir tikai 1,25 tonnas diennaktī, kas, protams, norāda uz nepietiekamu slaukšanas iekārtu noslogojumu. Taču jāpiebilst, ka šāds aprēķins ir orientējošs, jo, samazinoties govju izslaukumam, samazinās arī to slaukšanas ilgums. Tāpēc teorētiski pastāv iespēja, ka mazāka govju izslaukuma gadījumā var palielināt apkalpojamo govju skaitu.

Galerijas nosaukums

Ieteikumi praksei
Robotizēto govju slaukšanas iekārtu jeb AMS iegāde nav lēta. Šim nolūkam nepieciešamie kapitālieguldījumi ir 2–2,5 raizes lielāki, nekā tos aizvietojot ar attiecīgām stenda tipa slaukšanas iekārtām. Taču AMS izmantošana var kļūt ekonomiski izdevīgāka par govju slaukšanu zālē, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
– govju slaukšanā iesaistīto cilvēku vidējais atalgojums pārsniedz 5 eiro par stundu jeb orientējoši 800 eiro mēnesī;
– ar vienu AMS izslauktais piena daudzums nav mazāks par 1,7 tonnām diennaktī.

Taču katrā saimniecībā ir atšķirīga situācija un AMS ieviešana var būt izdevīga arī tāpēc, ka salīdzinājumā ar stenda tipa slaukšanas iekārtām to izmantošanai ir vairākas nozīmīgas priekšrocības:
– iespējams govju izslaukuma pieaugums par 5–10%;
– iespējams govju produktīvā mūža palielinājums – orientējoši par vienu laktāciju;
– uzlabojas piena kvalitāte, jo slaukšanas laikā notiek tā nepārtraukta testēšana un ne­kvalitatīvā piena atšķiršana;
– būtiski samazinās lopkopēju darba apjoms un atvieglojas fermā veicamo darbu izpilde.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv