Kad īstā čūsku diena? Pēc ticējumiem – 27. septembris 0
Tā kā esmu laika vērotāja un sekoju līdzi dabas norisēm, aicinu 27. septembrī neiet uz mežu, jo rāpuļi, arī čūskas, līdīs meklēt guļasvietu ziemai. Nestāvēsim tiem ceļā! Vajadzētu aizvērt pagrabus, tos pieskatīt, lai tajos nesalien rāpuļi. Rudens puse gaidāma pavēsa un lietaina.
Ziema solās būt maigāka par iepriekšējo, jo kurmju rakumi ir zemāki, putni nenolasa ogas, sīpoliem miza plānāka… Emīlija Stepanova Sedā
Biologs Igors Caune, kurš pēta čūskas, stāsta, ka 27. septembri gan nevajadzētu uzskatīt par dienu, kad visi rāpuļi Latvijā iet ziemas guļā. Šo aukstasiņu dzīvnieku aktivitāte ir saistīta ar tā brīža gaisa temperatūru. “Vienu gadu 27. septembrī ir plus 20 grādi, citu jau mīnus viens. Tāpat temperatūras Latvijā var atšķirties reģionos,” piebilst zinātnieks.
Tā kā temperatūra vakar no rīta Latvijā pārsvarā bija zemāka par desmit grādiem, čūskas, visticamāk, jau bija kaut kur nolīdušas. “Čūskai, lai barotos, vajag vismaz plus 15 grādus. Tāpēc no rītiem čūskas mēdz sildīties, un zalkšus cilvēki parasti redz medījam tikai dienā. Odzes gan grauzējus ķer arī krēslā, bet ne naktī,” skaidro I. Caune. Tieši karstā laika dēļ šovasar cilvēki ar čūskām sastapās biežāk nekā parasti.
Lai gan čūskas mīt pat Rīgas teritorijā, varbūtība, ka tieši jūsu pagrabu savai ziemošanai izvēlēsies zalktis, odze vai gludenā čūska, nav pārāk liela, ja jūsu māja nav gluži mežā, kur ir daudz rāpuļu. Parasti čūskas ziemo zem saknēm, alās, zem akmeņiem, oļiem vai vecu zaru kaudzēm.
“Esmu atradis zalkti, kas bija ieracies 1,20 metru dziļumā,” saka I. Caune un piebilst, ka rāpuļi mēdz ziemot arī zem veciem būvgružiem un pamestu vasarnīcu pagrabos, kur cilvēki nestaigā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķe Laura Krūmiņa par turpmāko rudeni un ziemu norāda, ka LVĢMC neveic sezonālās prognozes, tādēļ viņa nevar runāt par gaidāmo ziemu. Taču arī viņa, tāpat kā E. Stepanova, domā, ka šoruden piedzīvosim arī siltākas atvasaras dienas, kad gaiss uzsils līdz 15 un vairāk grādiem. “Jā, pašlaik laiks ir nepatīkams, bet dzīvojam taču pie Baltijas jūras, kur raksturīgi nepastāvīgi laika apstākļi. Lietus un vētras septembra nogalē nav nekas ārkārtējs,” viņa saka, piebilstot, ka nekas arī neliek viņai mainīt pagājušajā nedēļā pausto prognozi par rudeni “Latvijas Avīzei”.
Lai gan LETA ziņojusi, ka vairākas ārvalstu meteoroloģijas aģentūras paredz Eiropā bargāko ziemu pēdējo simts gadu laikā, L. Krūmiņa to apšauba. Vairāku citu aģentūru prognozes liecinot pretē-jo – gaidāma ziema ar mērenu salu.
Vakar uz zemes daudzviet bija salna. Rīgai mākoņi no jūras atnesa kārtējās lietusgāzes, vietām arī krusu un pērkona negaisu, ziņo BNS.
Naktī uz ceturtdienu sinoptiķi prognozēja, ka vietām Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazemināsies līdz -3 grādiem. Iespējams, parādīsies arī pirmās sniegpārsliņas, taču sniegs, lai gan tas visbiežāk uzkrīt oktobrī, nav nekas neparasts septembra beigās.
