Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. februāris, 2014
Drukāt

“Kad izmirdz valodiņu” (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Dzejnieks un grāmatu izdevējs Uldis Auseklis (1941) ir viens no iecienītākajiem bērnu autoriem Latvijā.

Viņš dzimis Madonas rajona Mētrienas pagasta “Ataugās”, mācījies Ļaudonas vidusskolā. Dzejot sācis jau pamatskolas laikā un 1959. gadā Madonas rajona avīzē “Stars” publicējis pirmos dzejoļus. Izlaiduma – 11. klases – pavasarī U. Auseklis tika uzaicināts uz jauno autoru semināru, kur viņu nopietni vērtēja Mirdza Ķempe. Jaunībā bijis celtnieku nometnē Kazahijā. Dzejnieks studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā, vairākus gadus strādājis Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā par zinātnisko līdzstrādnieku. Pēc tam bijis mūzikas un māk­slas redaktors izdevniecībā “Liesma”, vēlāk tajā pašā izdevniecībā bērnu literatūras redaktors, apgāda “Sprīdītis” galvenais redaktors, bet 1992. gadā nodibinājis privātapgādu “Garā pupa” – tā savulaik sauca arī Ulda Ausekļa aprūpētu ikgadēju bērnu dzejas almanahu.

Izdevis daudzas (vairāk nekā 30) grāmatas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Viņa bērnu dzejoļos bieži viens no galvenajiem varoņiem ir runcis Francis, arī pagājušajā gadā izdotās nelielās izlases nosaukums ir “Man ir runcis Francis”. Daudzus – aptuveni simts – Ulda Ausekļa dzejoļus dziesmām izmantojis komponists Uldis Fridrihsons, ar viņa vārdiem daudz rakstījuši dziesmas arī Agita Kaužēna, Juris Krūze, Mārcis Kalniņš, Adrians Kukuvass, Ēriks Eglītis u. c. Viņa grāmatas regulāri iekļautas Bērnu žūrijas sarakstos. 1997. gadā saņēma Pastariņa prēmiju par dzejoļu krājumu bērniem “Kaķis ada zeķes zaķim”.

Patlaban Uldis Auseklis gatavo iznākšanai uzreiz vairākas dzejas grāmatas un tur īkšķus par mūsu olimpiešiem, īpaši hokejistiem, bobslejistiem un skeletonistiem.

– Vai izjūtat garīgu radniecību ar savu gandrīz uzvārda brāli, arī vidzemnieku un dzejnieku Ausekli?


U. Auseklis: – Krogzemju Miķelis pieņēma Ausekļa vārdu. Viņš tā juta pasauli. Jā, jaušu garīgu radniecību ar gandrīz brāli. Mūs saista Vidzeme un vēl kāds smalks, netverams gaismas gēns. Ne vārds nav tāpat vien.

– Daudz lasāt savu dzeju bērnu auditorijās visā Latvijā – ko bērni visvairāk gaida, par ko visvairāk priecājas?


– Bērni gaida dabiskumu, smejas vai smaida par dzīviem, atraktīviem vārdiem, apklust un ieklausās nopietnos dzejoļos. Priecājas, ja dzejoļus lasa no galvas, priecājas, ja sirms dzejnieka onkulis lūdz atļauju nolasīt arī kaut ko skolotājām, labprāt kādu īsāku dzejolīti atkārto. Dzejoļi jau trenē atmiņu, trenē valodas izjūtu.

– Kā par vienu no galvenajiem tēliem dzejā kļuva runcis Francis? Vai tas ir īsts, dzīvs kaķis vai tomēr iedomu tēls?


– Runcis Francis pie manis atnāca pirms pāris gadu desmitiem, laikā, kad daudzi aizrāvās ar savu radu rakstu vākšanu. Runcim Francim gribējās uzzināt, kā pa Parīzes ielām klīdis viņa vectēvs, arī runcis Francis, ko tur jutis, kā nodzīvojis mūžu. Protams, runcī Francī var atrast gan mana pirmā bērnu dienu kaķa Mura, gan daudzu citu manu kaķu iezīmes, bet patiesībā tas ir pārvērties par tēlu, kam viss kaķiskais un cilvēciskais vienlīdz tuvs un sargājams. Šoreiz gan nepiedāvāju dzejoļus par runci Franci, bet no jaunākajām, nupat rakstītām grāmatām, kas, iespējams, drīzumā nonāks pie lasītājiem.

zīlīte un ezis


zīlītei

jaunās kurpes spiež

tomēr ar ezi

vieglu valsi griež

ezim

jaunās adatas dur

tomēr viņš drošu

dejas soli tur

abi spēlmaņi spoži

likstas sīkums sīks

tikai grīda

zem to soļiem čīkst

kad izmirdz valodiņu


skaitāmvārdi

pilni brīvas spēles

brīvi

spēlējas uz mēles

dāvā

dažu gudru ziņu

izmirdz

manu valodiņu

ripa un gripa


ripo puikas ripa

ripo zaķim līdzi ļipa

bet kad pieripo gripa

puika guļ un ripa

zaķis guļ un viņa ļipa

ripo tikai gripa

asaka un pasaka


asa asa

tava asaka

basa basa

mana pasaka

asa asa

tava asaka

kā lai nesaduras

mana pasaka

paslēp paslēp

aso asaku

ja tu gribi

manu pasaku

skripu skripu


skripu skripu skripu

pelēns sieru skripina

un pa kumosiņam mutē

gardi ripina

skripu skripu skripu

visu nakti skripina

tik kad pulkstenis sit pieci

pelēns projām tipina

tipu tipu tipu

pelēns projām tipina

bet pa priekšu kumosiņu

vēl uz alu ripina

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. labs dzeinieks

Draugiem Facebook Twitter Google+