Mobilā versija
Brīdinājums -1.3°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
22. janvāris, 2017
Drukāt

Kad Latvijā būs ES sociālie standarti (7)

Foto - EK AV dienestsFoto - EK AV dienests

“Mūsu pārmērīgā pieķeršanās savai unikālajai sociālajai situācijai, vajadzībām un modelim nav pamatota, jo, kā redzams, mūsu valstij nav unikāla izrāviena. Tāpēc varbūt pienācis laiks kļūt atvērtākiem, pienācis laiks pieņemt, ka var un varbūt arī vajag citādi,” spriežot par to, vai vajadzīgs vienots standarts Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sociālajām politikām, pauda sociālās jomas eksperte Ruta Zilvere.

Lai gan dažādu ekspertu konsilijs Latvijas Zinātņu akadēmijā pagājušonedēļ tika sasaukts ar mērķi saprast, ko Latvijas iedzīvotājiem nozīmē Eiropas sociālo tiesību koncepcijas īstenošana, diskusijā tomēr virsroku ņēma jautājums, vai Latvija maz kam tādam ir gatava.

 

Ko mainīt un par kādu naudu

Vairāki eksperti ir vienisprātis, ka Latvijai sākotnēji vispār jāsaprot, ko vēlas sociālajā jomā mainīt un, otrkārt, jāpanāk, ka pašu spēkiem budžetā tam arī tiek iekasēti līdzekļi, jo cerēt, ka kāds no malas maksās Latvijas iedzīvotājiem pensijas un bezdarbnieku pabalstus, būtu naivi.

“Latvijā varētu vēlēties vairāk naudas un labākus sociālos pakalpojumus. Jautājums tikai, ko mēs gribam no Eiropas – lai mums pasaka, kādu izveidot pašiem savu sistēmu vai lai mums par to maksā? Bet jāsaprot, ka nedz Vācija, nedz kāda cita ES dalībvalsts nemaksās par mūsu sociālajiem pakalpojumiem. Mums jādzīvo ar saviem līdzekļiem un arī sociālā politika jāveido par tiem līdzekļiem, kas pieejami mums. Tad kam mums vajadzīgs sociālais pīlārs, ja reiz paši esam atbildīgi vērtēt, kur sistēmā ir kļūdas un uz ko vairāk jākoncentrējas,” kategorisks ir Finanšu ministrijas pārstāvis Nils Sakss.

Eiropas Komisijas pārstāvis Latvijā Mārtiņš Zemītis gan iebilst, norādot, ka diskusijās, kas līdz šim notikušas Eiropas sociālo tiesību pīlāra sakarā, iezīmējas fakts, ka dažādas Latvijas sabiedrības grupas vēlētos sociālā stāvokļa konverģenci starp Austrum­eiropu un Rietumeiropu. “Tas arī ir tas, uz ko jātiecas – vienlīdzīgas iespējas piekļūt darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi un ilgtspējīga sociālā aizsardzība visā Eiropā,” piebilst Zemītis, uzsverot, ka Eiropas sociālais modelis patlaban ir kaut kas ļoti abstrakts, bet pīlāra mērķis ir iezīmēt jaunos izaicinājumus sociālajā jomā un saprast, kā tam pielāgot tiesības.

Labklājības ministrija (LM) piekrīt, ka sociālā tiesību pīlāra idejas ir apspriešanas vērtas, bet ir rezervēta pret tā tiesisko rāmi. “Pīlāra juridiskais formāts aizvien ir gana neskaidrs. Nav zināms, cik saistošas būtu šīs normas, turklāt – par kādu naudu to visu sasniegt. Jo jau tagad rekomendāciju ir daudz, tomēr pašreizējā situācijā tās visas nevaram izpildīt, nenoņemot nost līdzekļus kādai citai sfērai,” skaidro LM valsts sekretārs Ingus Alliks.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Un kad buus EU algas ne tikai varneshu klikjei un tai pietuvinaatajiem apkalpotaajiem un pasargiem, lai taadus pabalstus vispaar nevajadzeetu? Gana tachu jau piesavinaajushies -t pirmo mijonaau tuukstosti uztaisot no taa, kas `piedeereja it kaa visai tautai` un veel muldo, ka visi penshi agraak `cita valstij straadaajushi`… Nu i iekseejiet no taas mantinieces to, kas pienaakas jebshu izbeidiet muldeeshanu!?
    :(?

  2. Nevajag mums nekādus ES standartus !!!
    Ja vajadzētu – sutkām stāvētu ar plakātiem pie
    saeimas, MK…
    Siliņam un siliņiem sen būtu palīdzējuši nokļūt
    tur, kur tie noilgojušies nokļūt.
    Nevajag, nevajag, nevajag !!!

  3. Ne jau līdzekļus jāņoņem ir nost kādai sfērai,bet gan ierēdņus,vairākumā sfēru,apvienojot ne tikai slimnīcas un augstskolas,bet arī pašas ūdensgalvas-ministrijas! Ir ļoti apšaubāmi,ka ministrijām 2017.gadā nepieciešami papildresursi vēl 600 ierēdņiem! Un par trim ministrijām vairāk nekā pirmskara Latvijā un šodienas Briselē! Kā varam izlasīt Veselības ministrijas mājaslapā,pirmskara Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentā strādāja tikai 17 darbinieki.Šodien,pašā Veselības ministrijā vien ir nodarbināti 115,neskaitot vēl Nacionālā veselības dienesta 203 darbiniekus.Vai milzīgais ierēdņu skaits ir uzlabojis veselības aprūpi Latvijā,samazinājis rindas un zāļu cenas? Latvija šodien ir vienīgā no visām ES valstīm,kurā nepastāv pat obligātā veselības apdrošināšana, Pretēji Igaunijai un Lietuvai,kur slimokases jau sen ir atjaunotas un sekmīgi darbojas,

  4. Ne jau Latvijai ir jāsaprot,ko vēlas sociālajā jomā mainīt.Latvijai tas jau sen ir skaidrs.Kopš ulmaņlaikiem. Un vēl agrāk-jau kopš 1919.gada,kad Latvijā ieviests tika progresīvais ienākuma nodoklis un Latvijas vēsture,kā atsevišķs mācību priekšmets skolās.Bez jebkādiem pilotprojektiem un vadlīnijām.Tas jāsaprot beidzot ir mūsu nezinīšiem-politiķiem.Un pat prezidentiem-ka arī “nepateicīgajai tautai”,kaut kas tomēr pienākas no visa tā,ko paši pieprasa! Vai atkārtosim atkal:”Kad atnāks Latvijai tie laiki,ko citas tautas tagad redz”? Ne tikai pirmskara Latvijā,bet pat Marokā-līdz 2020.gadam,ienākumi lauksaimniecībā netiek aplikti ar ienākuma nodokli.Un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme,tāpat kā Anglijā,Īrijā un Kiprā,ikdienas pārtikai ir 0%.Bet,tepat visapkārt Latvijai-Somijā,Zviedrijā,Dānijā,Norvēģijā,Nīderlandē,Lietuvā,Polijā,Anglijā,Īrijā,Šveicē,Itālijā,Spānijā,Portugālē,Melnkalnē,Gruzijā arī apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumiem tiek piemērota,nevis 21%,bet 0% PVN likme! Piemēram,Filipīnās pensionāri ir vispār atbrīvoti no PVN maksājumiem.Un,ne jau mūsu politiķi,bet gan Pasaules bankas eksperti,kā izrādās,uzskatīja par netaisnīgu gan lielo,gan mazo pensiju samazinājumu vienādā proporcijā par 10%,jo tas izraisīšot trūcīgo ļaužu grimšanu vēl lielākā trūkumā.Eksperti uzskatīja,ka pensiju samazināšana strādājošajiem pensionāriem ir diskriminējoša,juridiski apšaubāma un tai neesot ekonomiska labuma.Tādēļ tā būtu jāatceļ pēc iespējas drīz.Saskaņā ar vienošanās memorandu,izpildot SVF prasības,valdība nolēma samazināt neapliekamo minimumu,paaugstināt pensionēšanās vecumu utt.Un,tikai tad,ja ar visu minēto nepietiks,aplikt ar nodokli dividendes un kapitāla pieaugumu! Kāpēc gan ne otrādi?
    Skat.Aigars Štokenbergs”Ko prasa aizdevēji un kam ir piekritusi valdība”,Diena.lv,22.jūlijs 2009.Arī mūsu ekonomists Roberts Zīle,nesaprot,kāpēc ienākums no kapitāla Latvijā tiek aplikts ar mazāku nodokli,nekā algas?

  5. Bilde izraisa tādu riebumu, ka rakstu nemaz nelasīšu. tikai atnāku, lai uzk..katu pretī.

  6. Dabūt vecos padomiešus un oligarhu ielikteņus ārā no Latvijas varas un tiesu struktūrām.

  7. sociāli atstumtais Atbildēt

    šķiet kaut kāds neprāts pārņēmis visus šos ,, gudros,, vāvuļotājus ! Neviens ne grib redzēt tālāk par s a v u degungalu ! 1. LV pāri par vairāk nekā 300 000 ierēdņu vajadzīgi ir ne vairāk kā 100 000 ;2.visām šī neadekvātā budžeta ierēdņiem , deputātiem ,, kvalitatīvā ,, darba atalgojums ir jāsamazina uz pusi mazāks ;3. jāatdod sociālajā pensiju budžetā izņemtā nauda Parex bankas glābšanā ;4. jāievieš Igaunijas VID modelis Latvijā ; lieki piebilstot , ka pie mūsu ,, izrāviena ,, / ražošanas ne esamības , no ārējiem aizņēmumiem + EU naudas sastiķētā budžeta viss augstākminētais ir u t o p i j a !

Draugiem Facebook Twitter Google+