Dabā
Zaļā dzīvošana

Ekstremāli karstas dienas Latvijā būs arvien biežākas 16

Sausums laukos pie Kandavas. Foto – LETA

Latvijas vasaras kļūs vēl karstākas

Ekstremāli karstas dienas, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir sasniegusi vai pārsniegusi 25 oC, klimata pārmaiņu dēļ Latvijā būs arvien biežākas. Ik gadu Latvijā novērojamas 4 līdz 26 ekstremāli karstas dienas, visvairāk Zemgalē un Latgalē, vismazāk – Kurzemes piekrastes rajonos. Bet jau tuvākajā nākotnē ekstremāli karsto vasaras dienu skaits pieaugs vidēji par 31 – 53 gadā, atsevišķās vietās pat par vairāk nekā 60 dienām, paredz Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izstrādātie klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai. Šajos scenārijos raksturots, kādas klimata pārmaiņas gaidāmas Latvijā līdz 2100. gadam.

Nākotnē biežāk būs jāpiedzīvo arī tā saucamās tropiskās naktis, kad minimālā gaisa temperatūra nepazeminās zem 20 oC. Tropisko nakšu skaits, kas līdz šim bija ļoti neliels, palielināsies par 4 līdz 14 gadā, Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līča dienviddaļā pat par 18 – 28 naktīm gadā. “Šīs klimata pārmaiņas, protams, atstās iespaidu gan uz cilvēku veselību, gan tautsaimniecību,” neslēpj LVĢMC Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna.

Šī gadsimta beigās gaisa temperatūra būs augstāka vismaz par 5 – 7 oC un visbūtiskākās laika apstākļu pārmaiņas mūs sagaida tieši ziemā. Varētu domāt, kas tad tik bīstams tajā, ka vidējā gaisa temperatūra paaugstinās par dažiem grādiem? Taču, izrādās, klimats nav tikai temperatūra vai nokrišņi. Latvijā arvien biežāk jārēķinās ar dažādiem ekstrēmiem laika apstākļiem, kā, piemēram, pērnās vasaras ilgās lietavas, kad applūda plašas teritorijas Latgalē, vai apledojums, kas izraisīja enerģētisko krīzi, spēcīgi virpuļviesuļi, kas aiznes mājas, vai ledus sastrēgumi upēs.

Sausums mīsies ar intensīvām lietusgāzēm

“Klimata pārmaiņas pasaulē bijušas vienmēr, tomēr pašlaik tās ir straujākās pēdējo divu tūkstošu gadu laikā. Vēl nekad klimatu tik lielā mērā nav ietekmējusi cilvēka saimnieciskā darbība. Latvijā līdzīgi kā citur pasaulē un sevišķi jau Eiropā vērojama diezgan stabila gaisa temperatūras paaugstināšanās, jo īpaši izteikti tas ir ziemas sezonā,” piebilst A. Vīksna.

Nākotnē viskrasāk gaisa temperatūra paaugstināsies tieši ziemas sezonā, tāpēc gaidāms, ka būtiski samazināsies sala dienu un dienu bez atkušņa skaits. Sala dienu skaits samazināsies vidēji par 52 līdz 81 gadā. Savukārt dienu skaits bez atkušņa līdz 2100. gadam samazināsies par 32 līdz 46, atsevišķās vietās austrumu rajonos pat par 50 līdz 54 dienām gadā.

“Līdzīgi kā gaisa temperatūra, arī nokrišņu daudzums Latvijā palielinās. To jau mēs katrs varam redzēt, ka ziemas kļūst izteikti siltākas un mitrākas. Nokrišņu daudzums palielinās arī citos gadalaikos. Pakāpeniski pieaug dienu skaits ar stipriem vai ļoti stipriem nokrišņiem. Sevišķi vasaras laikā ir biežāk vērojami atsevišķi spēcīgi pērkona negaisa procesi, kas izraisa īslaicīgas un lokālas lietusgāzes. Iespējams, mums arī nāksies saskarties ar sausuma periodiem, kas mīsies ar ļoti intensīvām lietusgāzēm,” prognozē A. Vīksna. Arvien biežāka parādība Latvijā būs spēcīgi pērkona negaisi, kad īsā laikā nokritīs ļoti daudz nokrišņu.

Gada kopējais nokrišņu daudzums pēdējos 50 gados Latvijā ir vidēji no 576 mm Dobelē līdz 757 mm Rucavā. Visvairāk nokrišņu ir novērots Kurzemes un Vidzemes augstieņu rietumu apgabalos


Augšanas sezona kļūs garāka

Lauksaimniekiem būtiski ņemt vērā, ka klimata pārmaiņu scenāriji paredz būtisku augšanas sezonas pieaugumu. Līdz šim tas ir bijis no 180 līdz 200 dienām, bet līdz gadsimta beigām, iespējams, šis periods pagarināsies pat par pusotru mēnesi. Jāņem vērā, ka veģetācijas perioda palielināšanās nes līdzi virkni izaicinājumu, kas saistīti gan ar jaunu sugu audzēšanu, gan atšķirīgiem kaitēkļiem, brīdina A. Vīksna.

Gaidāms, ka līdz 2100. gadam gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē augšanas sezonas ilgums pieaugs par 27 līdz 49 dienām jeb aptuveni vienu līdz diviem mēnešiem, Kurzemes piekrastes rajonos pat par 30 līdz 67 dienām gadā.

Vidējais vēja ātrums nedaudz samazināsies. Taču vēja brāzmu ziņā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Tiesa, vēja brāzmas ir problemātiskāk prognozēt, jo vasarā tās bieži vien ir saistītas ar pērkona negaisu procesiem, kas ir sarežģīti prognozējami pat 3 – 5 dienas uz priekšu, kur nu vēl gadsimta skatījumā, neslēpj LVĢMC speciālists.


Jūras līmenis celsies, par to šaubu nav

Saistītie raksti

“Kad okeāns sasilst, ūdens izplešas un līdz ar to ūdens apjoms kļūst lielāks. Tas nozīmē, ka paaugstināsies jūru līmenis, un tas ir būtiski daudzām valstīm, arī Latvijai. Jūras līmenis celsies, par to šaubu nav, jautājums tikai, cik lielā mērā. Pēdējie desmit gadi parāda, ka jūras līmeņa paaugstināšanās notiek vidēji 3,3 mm gadā. Pēc sliktākā scenārija jūras līmeņa kāpums sagaidāms par metru, un tas jau ir virs nedrošības robežas. Pēc optimistiskākā – 30 cm,” atzīst Lučka Bogataja, klimata pārmaiņu eksperte. Mūsu nākotne lielā mērā ir atkarīga no tā, cik daudz CO2 nonāks atmosfērā. Ja turpināsim darboties kā līdz šim, planētas uzsilšana būs milzīga. “Ja ieviešam kaut kādas pārmaiņas mūsu energoefektivitātē, tad, iespējams, varam ierobežot klimata pārmaiņas zem 2 oC,” viņa piebilst.

Lučka Bogataja domā, ka Latvijas cilvēki vēl tā īsti neizjūt klimata pārmaiņas un tas ir bīstami. “Iespējams, efekti vēl nav tik acīmredzami. Sabiedriskā apziņa ir diezgan zema, jo cilvēki sāk domāt tad, kad redz problēmu savās mājās un acu priekšā.” Klimata eksperte norāda, ka svarīgāk vēl par faktu, ka pasaule sasilst, ir ziņa, ka daudzviet jau tagad pietrūkst ūdens, piemēram, Dienvideiropā, Vidusjūras reģionā. “Diemžēl, kad lietus nolīst, tad visi atkal aizmirst par klimata pārmaiņām,” viņa piebilst.

LA.lv