Mobilā versija
Brīdinājums +12.2°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
17. septembris, 2015
Drukāt

Kad man bija viss, un es par to nezināju. Maza skice par jūtām

Foto - liwli.ruFoto - liwli.ru

Mēs stāvējām ar vīru kafejnīcā un dzērām kafiju. Vīrs bija jauns un skaists, es viņu mīlēju. Es biju apģērbusi mēteli, kas man bojāja visu dzīvi. Es mocījos ar nepilnvērtības kompleksu un neieredzēju šo mēteli, kas nesildīja un tikai izķēmoja mani.

Kafejnīca bija lēta un kafija – briesmīga. Un es sapņoju, ka reiz mēs dzersim kafiju skaistā restorānā un es būšu modīgi apģērbusies.

Bet vīrs skatījās uz mani mirdzošām acīm, viņš mani mīlēja un nezināja, par ko es skumstu.

… Viņš nomira jauns, bet es paliku. Un manā dzīvē pēc tam bija daudz kafejnīcu un kafijas, un modīgu tērpu. Bet viņa virs nebija. Es bieži atceros šo epizodi, kad man bija viss, bet es to nezināju.

No Elenas Rogas darba

Avots: liwli.ru

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+