Latvijā
Sabiedrība

Kad maskas krīt, šantāža un krievu taksometri Latvijā. “LA” nedēļas apskats 16

LETA/REUTERS. Kolāža – la.lv

Nedēļas notikumu apskats

Cilvēks. Kad maskas krīt

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vēl ne tik sen Ilze Pētersone-Godmane kā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre aizstāvēja valsts un sabiedrības intereses, nu varam baudīt pirmos kādreiz tik augsti vērtētās, gluži vai neaizstājamās ierēdnes darba rezultātus privātajā biznesā. Aizvadītajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā apsprieda AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmuma AS “Gaso” jaunos gāzes tarifus, kas paredz abonentmaksas ieviešanu. AS “Gaso” valdes priekšsēdētāja I. Pētersone-Godmane publiski solīja, ka 95% dabasgāzes lietotāju rēķini par patērēto gāzi samazināsies pat līdz 46. Bet uzņēmēji, kuru prasmi rēķināt būtu grūti apšaubīt, saka ko citu.

I. Pētersone-Godmane amatu Iekšlietu ministrijā atstāja pērnajā jūnijā pēc tam, kad Satversmes aizsardzības birojs atteicās viņai pagarināt pielaidi valsts noslēpumam. Jau novembrī viņa sāka pārstāvēt AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmuma AS “Gaso” intereses. Lielākais “Latvijas Gāzes” akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija “Gazprom”. I. Pētersones-Godmanes jaunais amats sabiedrību gan nebūt nepārsteidza – uzņēmumā “Latvijas gāze” darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki. Turklāt ja vēl “Latvijas gāzes” vadībā ir tāds draugs kā Juris Savickis (arī hokeja kluba “Dinamo Rīga” padomes priekšsēdētājs) – ne velti I. Pētersone-Godmane bija redzēta arēnas ložā vienā kompānijā ar viņu…

Privātajā biznesā, ja amatu atstāj persona, kuras rīcībā ir bijusi sensitīva vai komerciāli svarīga informācija, visbiežāk apņemas savas zināšanas neizmantot konkurentu labā. Šim speciālistam parasti ir noteikts laiks, kurā viņš nevar ieņemt noteiktus amatus saistītajās nozarēs. Taču izskatās, ka I. Pētersones-Godmanes gadījumā valsts ir kļūdījusies, dodot viņai pielaidi valsts noslēpumam, ko viņa spilgti apliecina, pārstāvot privātās biznesa intereses Latvijas tautsaimniecībai tik nozīmīgā uzņēmumā kā AS “Gaso”. I. Pētersones-Godmanes vadītā uzņēmuma virzītās gāzes tarifa izmaiņas, ja tās stāsies spēkā, būtiski ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju – ja ne tieši caur gāzes rēķiniem, tad pastarpināti ar kopējo cenu pieaugumu.

Mācība. Naudas atmazgāšanu pārcelt uz eirozonu neizdosies

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Otra lielākā (pēc “ABLV Bank”) nerezidentus apkalpojošā Latvijas komercbanka – “Rietumu banka” – pagājušajā nedēļā paziņoja, ka maina norēķinu kontu apkalpošanas bāzes valūtu no dolāriem uz eiro. Tas tiek pasniegts kā rūpes par Latvijas banku sistēmas reputāciju, kaut gan šī banka ir starp tām, kas radījušas un joprojām rada visvairāk bažu par neskaidriem darījumiem nerezidentu sektorā, un ir visvairāk sodītā Latvijas banka.

2015. gada maijā FKTK sodīja “Rietumu banku” par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu ar 35 000 eiro lielu sodu, bet pērn jūlijā – jau ar 1,5 miljonu eiro sodu par normatīvu neievērošanu saistībā ar Ziemeļkorejai noteiktajām starptautiskajām sankcijām. Tajā pašā laikā Francijas tiesa piesprieda šai bankai 80 miljonu eiro sodu par to, ka tā palīdzējusi kādai firmai sniegt nodokļu apiešanas pakalpojumus.

Sankcijas pret “ABLV Bank” ir laba mācība. Pietika tikai ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijai “FinCEN” pieminēt ziņojumā naudas atmazgāšanas shēmas, lai tā būtu spiesta pārtraukt darbību.

Kaut gan “Rietumu banka” jau labu laiku klientiem piedāvā pāriet no dolāriem uz eiro, tagadējā piespiedu pāreja acīmredzami ir saistīta ar “FinCEN” paziņojumu un ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizīti Rīgā. Pēc tās kļuva skaidrs, ka arī pēc “ABLV” pašlikvidācijas spiediens uz neskaidru darījumu izskaušanu palielināsies. Šis manevrs, protams, var palīdzēt izvairīties no iespējamā “FinCEN” lieguma apkalpot dolārus. Taču maldīgi cerēt, ka naudas atmazgāšanu varēs pārcelt uz eirozonu.

Kas notiks tālāk? Vispirms tie, kuru bizness balstās uz norēķiniem dolāros, ko komercbankas veic caur “China Bank” vai “Bank of Georgia”, pamazām ņems naudu ārā arī no “Rietumu bankas” un pārcelsies uz Kipru vai Čehiju. Otrkārt, tā kā valsts pēc Bilingslija vizītes kļuvusi četrkārt prasīgāka un gatava pieļaut tikai 5% ārvalstu klientu biznesa apmēru Latvijas bankās, tad skaidrs – kā noteicis banku uzraugs Pēters Putniņš, “Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas”. Turklāt FKTK sola uzmanīt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvara mazināšanu. “Rietumu bankai” tas nozīmē pazaudēt lielāko daļu klientu. Jau pērn 35 miljonu peļņa ir 2,3 reižu mazāka nekā gadu iepriekš. Kritums turpmākajos gados būs vēl drastiskāks.

Noslēpums. Basketbolā cīņa par krēsliem?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Basketbola sabiedrību satricinājis Latvijas izlašu bijušā direktora Māra Jučmaņa ziņojums KNAB, ka Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerāldirektors Edgars Šneps pieprasījis atdot valsts piešķirto prēmiju par uzvaru Eiropas čempionātā. Ne jau sev, bet ieskaitīt Basketbola savienības kontā.

Šantāža, apmelošana, iekšēja nesaprašanās vai organizēta varas maiņa? To starp dažādām informācijas sēnalām mēģina izlobīt basketbola līdzjutēji. LBS valdes ārkārtas sēdi sasauca pagājušo trešdien un turpina šodien. Zem noslēpuma plīvura, jau laikus brīdinot medijus un tātad arī sabiedrību – pēc pirmdienas sēdes informācija par pieņemtajiem lēmumiem netiks sniegta.

Iespējams, ka noruna par valdības noteikumiem pat neatbilstoši lielas prēmijas atdošanu tik tiešām bija, un to apliecina arī publiskajā telpā noplūdinātās iesaistīto privātās sarunas. Kurš vainīgāks vai tādi vispār nav, to skaidros tiesībsargi, nevis ieinteresēto daiļrunība un skaļāka bļaušana sociālajos medijos.

“Politiskas intrigas ap LBS vadošajiem amatiem ir jau ilgāku laiku, tomēr es kā ģenerālsekretārs tās atļaušos nekomentēt,” Šnepa teiktais liecina par iespējamu opozicionāru sarosīšanos. No LBS finanšu direktora amata atbrīvotais Arvīds Grigaļāvičs saka tieši – tā ir valdes locekļa un “VEF Rīga” kluba vadoņa Edgara Jaunupa organizēta kampaņa. LBS prezidenta pārvēlēšana paredzēta tikai 2020. gadā, taču kādēļ gatavot nākotnes programmas, ja savā labā var tagad un tūlīt izmantot uz āru iznestu LBS iekšēju nesmukumu. Kopējo basketbola attīstības vīziju notikušais nemainīs, tomēr Latvijas basketbolam, kas kādu laiku atkopies no baigās 2009. gada vasaras, var atkal nākties zaudēt savu tēlu līdzjutēju un iespējamo naudas devēju acīs.

Darījums. Krievu–ASV taksometri Latvijā

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Latvijas taksometru tirgū ienācis tiešsaistes pakalpojumu operators “Yandex.Taxi”, kas daļēji pieder… ASV kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējam “Uber”. Uzņēmums saistīts ar krievu IT milzi “Yandex”, kuru bieži sauc par Krievijas “Google”.

Plāni par Baltijas taksometru tirgus iekarošanu “Yandex” ir jau kopš 2016. gada, taču Latvija izrādījusi nopietnāko interesi, “LA” norāda uzņēmuma starptautiskās attīstības direktors Mušegs Saakjans. Viņi sevi neuzskatot par Krievijas, bet gan par Eiropas kompāniju, jo ir Nīderlandē bāzētā “Yandex.Taxi BV” meitaskompānija.

Svarīgi, ka “Yandex.Taxi” strādās nevis tieši ar vadītājiem, kā to dara igauņu kopbraukšanas uzņēmums “Taxify”, bet gan sadarbosies tikai ar taksometru parkiem un dispečerdienestiem. Darbības sākšanas brīdī servisam ir sadarbība ar vairāk nekā 200 automašīnām, kas pieder dažādām taksometru kompānijām. “iOS” un “Android” operētājsistēmu viedtālruņos lejupielādējamajā lietotnē šobrīd var atrast sešus sadarbības partnerus, tostarp labi zināmos “Panda Taxi” un “SOS Taksi”, kā arī nezināmos SIA “JT-TA”, kam Rīgā licencētas sešas mašīnas, SIA “Dixo”, kam licencētu mašīnu nav, kā arī SIA “Ginx”, kas Rīgas domes Satiksmes departamenta licencēto pārvadātāju sarakstā nemaz nav atrodams, kā arī kādu “Bort 999”, ar ko, visticamāk, domāti visi 104 mikrouzņēmumi “Borts”, kuri Rīgā darbojas licencēti un nodarbina 1 – 3 autobraucējus.

“Yandex.Taxi” tarifs Rīgā būs tāds pats kā “Panda Taxi” un “Taxify”, taču “Yandex.Taxi” piedāvās iespēju norēķināties ne tikai ar bankas karti, bet arī ar skaidru naudu. “Yandex.Taxi” lietotne automātiski nosaka lietotāja atrašanās vietu un pieprasījumu nosūta vistuvāk esošajam vadītājam, tāpat klientiem būs iespēja braucienu un vadītāju novērtēt, uzņēmumam no zemāk vērtētajiem atbrīvojoties. Kur atradīsies “Yandex.Taxi” serveri? Mušegs Saakjans sacīja, ka “Yandex” grupas uzņēmumu darbu nodrošina vairāk nekā 100 000 serveru, kuri izvietoti visā pasaulē. Tuvākie Latvijai – Somijā. Par serveru izvietošanu Latvijā gan uzņēmums pagaidām nedomā, jo neesot tāda nepieciešamība.

Saistītie raksti

Sociālajos tīklos jau izskan bažas par datu drošību, tiem, iespējams, nonākot nevēlamās (Krievijas) rokās. M. Saakjans “LA” norādīja, ka ir priecīgs par Latvijas un Eiropas likumdošanu, jo tā ir saprotamāka, mūsdienīgāka un caurspīdīgāka nekā bijušajās NVS valstīs, kas krietni atvieglos darbu.

Šā gada februārī “Yandex” noslēdza darījumu ar “Uber”, apvienojot taksometru tiešsaistes izsaukšanas biznesu Krievijā un citas valstīs. Darījums paredz, ka “Uber” uzņēmumā ieguldīs 225 miljonus dolāru, bet “Yandex” – 100 miljonus. “Uber” ieguvis 37%, “Yandex” paliek 59%, bet atlikušie 4% pieder uzņēmuma darbiniekiem.

Sagatavojuši: Raivis Šveicars, Māris Siliņš, Ivars Bušmanis, Gundega Skagale

LA.lv