Foto no Leta un Takprosto.cc

Mirt ar cieņu. Kāpēc daudzi mediķi atsakās no reanimācijas? 19

Kens Mjureijs* (Ken Murray) – ir medicīnas doktors, kurš ierosinājis runāt par ļoti būtisku tēmu. To reti apspriež, taču – arī ārsti mirst. Un viņi mirst ne tā, kā citi cilvēki… Par pāraprūpi  jeb “veltīgu ārstēšanu” medicīnā, no kuras cilvēki cieš.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

“Veltīga ārstēšana” patiesībā ir briesmīga. Ārsti, kuri strādājuši neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē vai reanimācijā, ļoti bieži ir pret to, lai viņus pašus reanimētu, min ārsts. Kad pacients ir neārstējami slims, stipri gados vai viņam ir letāla diagnoze, labs iznākums pēc reanimācijas ir praktiski neiespējams, turklāt ciešanu iespējamība izdzīvojot, ir teju 100%.

Ārsti atsakās no reanimācijas 

Kens stāsta par ārstu, viņa mentoru Čārliju, vīrieti solīdos gados. Kad viņam atklāja aizkuņģa dziedzera vēzi, medicīnas darbinieks atteicās no jebkādas ārstēšanās, kaut viņu aprūpēja vislabākais ķirurgs, kurš pat piedāvāja jaunu metodi, ar kuru iespējams trīskāršot viņa iespējas dzīvot (no 5 līdz 15%), tiesa, sliktā dzīves kvalitātē. Čārlijs atteicās. Viņš devās mājās, slēdza savu ārsta praksi, ne kāju nespēra pie sava ārstējošā ārsta un visu atlikušo dzīves laiku (vairākus mēnešus) pavadīja mājās, savas ģimenes lokā un nomira, tuvinieku ieskauts. Viņš mira mājās. Neārstējās ne ar ķīmijterapiju, ne ķirurģiski, ne citām metodēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par to reti mēdz runāt, bet, protams, mirst arī ārsti. Un arī viņi negrib mirt. Bet viņi zina: katrs ir pelnījis cienījamu nāvi. Kā neviens, ārsts zina, ko var darīt viņa gadījumā, un zina, kā dzīvē atgriež cilvēkus, kā lauž ribas, veicot netiešo sirds masāžu.

Pētījums Japānā rāda, ka 95000 gadījumos, veicot sirds un plaušu reanimēšanu 2010. gadā, tikai 8% pacientu pēc tam spēja nodzīvot vairāk nekā mēnesi pēc tās un tikai 3% atgriezās normālā dzīvē. Turklāt šis mēnesis bija pilns moku.

Ārsti nosliecas “pārārstēt” un darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai glābtu cilvēka dzīvību. Jo dzīvības glābšanu garantē likums, un ārsti baidās tikt saukti pie atbildības, ja to nepildīs. Slimnieka tuvinieki arī uzstāj uz visām iespējamām dzīvības glābšanas iespējām…