Kad mobilais izlādējies un televizors klusē 0
Rīgas Centra humanitārā vidusskola XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos uzņem 457 bērnus no Cēsu, Priekuļu un Jaunpiebalgas novadiem.
Tur mājas raduši vairāk nekā desmit dažādi deju kolektīvi, arī Jaunpiebalgas vidusskolas folkloras kopa un deju kolektīvs “Randiņš” no Cēsu 1. pamatskolas – viņi vienīgie no šeit mītošajiem piedalās horeogrāfisko ainu programmā.
Ieejot skolā, uzreiz dzirdamas bērnu balsis. Kā nu ne – vairāk nekā 450 bērnu vienā skolā nav joka lieta! Atrodam skolas administratori un Cēsu 1. pamatskolas deju kolektīva vadītāju Ingu Krafti, kura par “gidi” mums deleģē Cēsu 1. pamatskolas skolotāju Selgu Lukjansku. Sākumā nolemjam doties ciemos pie viena no Cēsu deju kolektīviem.
Turpat gaiteņos žāvējas bērnu sasvīdušās drēbes un karājas koncertu apģērbs, pret kuru nemaz nedrīkst izturēties pavirši. Ieejot vienā no mācību telpām, kurā guļ vairāk nekā desmit bērnu, kļūst skaidrs, ka svētku tērpus tur nemaz nevar nolikt. Nav vietas! Bērni ir īsti malači, jo gaiss skolā, karstuma un daudzo dalībnieku dēļ, ir sasmacis un elpot šādos apstākļos nebūt nav viegli, bet bērniem tas nerūp. Ar lielu ziņkāri vairāki bērni uzreiz metas ar mums runāties. No latviskās kautrības un atturības ne vēsts! Skolotājām nākas bērnus pat pieklusināt, lai avīze neuzrakstot, ka Cēsīs skaļi bērni. Selga Lukjanska stāsta, ka šī skola jau ir zināma, jo bērnus šeit izmitina ne pirmo reizi. “Viss ir nodrošināts, ēdam ēdnīcā trīs reizes dienā. Mums ir ļoti noslogots režīms, vakar bija piecu stundu mēģinājums tikai ar desmit minūšu atelpas brīžiem,” viņa teic.
Savukārt Priekuļu deju kolektīvu vadītājs Mārtiņš Jurciņš paņēmis līdzi ģitāru un izklaidē bērnus ar ģitārspēli. Turpat gaitenī dalībnieki ieturas ar skaistu un lielu kliņģeri. “Novada dome par mums ļoti rūpējas,” teic S. Lukjanska. Mūsu viesošanās laikā skolas ēdnīcā ieturas vidusskolēni – problēmu neesot, no piedāvātā var ņemt, ko grib un cik grib. Puišiem apetīte, protams, lielāka. Nonākam sporta zālē, kur arī izmitināti skolēni. Skola liela, bet svētku dalībnieku vēl vairāk! Puišiem droši vien tas ir sapnis – dzīvot sporta zālē. Pēc piecelšanās rīta rosmes laikā var pamētāt bumbu grozā. Arī pirms gulēšanas tas nav liegts. Kas var būt labāks par šo?
