Juka Rislaki: Kad nākamā kampaņa pret latviešiem? 34
Kņada par valodu, kas uzjundīta sakarā ar Bērnu klīniskās slimnīcas neirologu un 14 gadus vecu meiteni ir nozīmīgāka, nekā latviešiem tas varētu likties.
Šajā sakarā pastāstīšu par brīdinošu atgadījumu no Somijas nesenās vēstures. Jau trīs gadus Krievijas ierēdņi un plašsaziņas līdzekļi kurina propagandas kampaņu pret Somiju, jo “rusofobiskie” somi diskriminējot un vajājot krievu mātes. Viņām tiekot atņemti bērni, kurus ievietojot bērnunamos. Krievu bērni pat tiekot pārdoti! Krievijas TV brīdina ģimenes nebraukt uz Somiju, jo tur atņemot bērnus.
Visi somu ierēdņu skaidrojumi atsitas pret kurlām ausīm. Somu sociālie darbinieki vienmēr cenšas palīdzēt bērniem, kuru ģimenēs ir vardarbība un alkoholisms, un viņiem uzlikts pienākums tā rīkoties. Pret krievu ģimenēm izturas tieši tāpat kā pret visām pārējām.
Šis nosodījums jāuzņem kā pateicība tiem somiem, kuri palīdz Pēterburgas ielu bērniem un bāreņiem. Turklāt daudzi somi ir adoptējuši no Krievijas bērnus, kas ir invalīdi, un nodrošinājuši viņiem cilvēka cienīgu dzīvi.
Pret Latviju iepriekšējais propagandas lādiņš tika izšauts 2015. gada vasarā, tātad pirms gada. Toreiz Krievijas TV uzsāka skandalēties par to, ka latviešu sieviete Jūrmalā esot iesitusi krievu zēnam.
Kad sāksies nākamā pret latviešiem vērstā kampaņa? Valstij būtu vērts rīkoties ātri un pārliecinoši, lai Krievijas propaganda atkal neizplatītos pa pasauli kā visīstākā “patiesība”. Var jautāt, vai tas daļēji nav tieši Krievijas propagandas “nopelns”, ka dažas tālas valstis, kas diezin vai vispār dzirdējušas par Latviju, pēdējā laikā rosina Latviju mainīt pilsonības un valodas likumus.
Manuprāt, bērna izmantošana par politiskās propagandas “lielgabalgaļu” ir noziegums – vispirmām kārtām tas ir noziegums pret bērnu. Var arī jautāt, vai lūgums pēc svešas lielvalsts palīdzības savas politiskās kampaņas īstenošanai nav pielīdzināms valsts nodevībai?
Es pats samērā bieži esmu lūdzis palīdzību latviešu ārstiem, un, manuprāt, ir tikai normāli, ka daru to valsts valodā, latviski. Daži ārsti ir jautājuši, vai es vēlētos runāt angliski. Vienmēr esmu atteicies.
Helsinkos dzīvo desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri savās ģimenēs runā krievu valodā, bet nekad viņiem neienāk prātā, ka ārstam vajadzētu ar viņiem runāt krieviski. Ja no visiem Latvijas ārstiem pēc smagajām studijām kāds vēl sagaida plūstošu krievu valodu, tas vēl vairāk ierobežo latviešu jauniešu iespējas darboties šajā profesijā. Jau tagad viņi darba tirgū tiek diskriminēti valodas dēļ.
