Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. jūlijs, 2012
Drukāt

Kad palīdz daktere Mūzika

20120213-115212-18

Puķes mūzikas ietekmē uzplaukst ātrāk, gotiņas dod vairāk piena. Atbilstoši izvēlēti skaņdarbi arī cilvēkam palīdz ne tikai emocionāli justies labāk, bet pat piecelties no slimības gultas.

 

Jau sirmā senatnē, rībinot bungas, ar vibrāciju palīdzību dziedināja brūces. Dzirdes receptori, ar kuriem uztveram skaņu, ir vairākus tūkstošus reižu jutīgāki par citiem mūsu uztveres analizatoriem. Uz ielas zibenīgi reaģējam uz auto pīpināšanu, kaut neesam mašīnu ieraudzījuši, kur nu vēl sajutuši ar ožu.

Emocijas un ķermeni – nervu sistēmu, elpošanu un sirdsdarbību – ietekmē dažādas skaņas: baznīcas zvanu dimdoņa, ūdens viļņu šalkas, putnu dziesmas un, protams, mūzika. Pagājušajā gadā mūzikas terapija kā medicīniska tehnoloģija reģistrēta arī Latvijā.

 

Vienam Mocarts, otram – Lists

“Ar mūziku ir tāpat kā ar zālēm: kas vienam der, citam – ne. Tā ar saviem izteiksmes līdzekļiem – tempu, ritmu, dinamiku, tembru, formu, saturu – katru ietekmē savādāk atkarībā no dzīves pieredzes, rakstura un daudziem citiem apstākļiem,” stāsta Latvijas Universitātes docente, studiju programmas “Mūzikas terapija” direktore, mūzikas terapeite Mirdza Paipare.

“Ja man, piemēram, patīk Mendelsona marši, tas nenozīmē, ka atskaņošu tos katram, kas ieradīsies uz terapiju. Jājūt pacienta noskaņojums. Ja viņš atnācis ar kādu problēmu un nospriegotiem nerviem, jāmeklē šim stāvoklim atbilstoša mūzika.Diez vai kāds, būdams skumju pārņemts, vēlēsies dzirdēt izteikti možu kompozīciju, piemēram, polku.

 

Ja man, piemēram, patīk Mendelsona marši, tas nenozīmē, ka atskaņošu tos katram, kas ieradīsies uz terapiju. Jājūt pacienta noskaņojums. Ja viņš atnācis ar kādu problēmu un nospriegotiem nerviem, jāmeklē šim stāvoklim atbilstoša mūzika.

 

Dažs, klausoties kādu skaņdarbu, sāk raudāt, jo tas uzjundījis sāpīgas atmiņas, cits atceras notikumu, kas mainījis viņa dzīvi. Ja ar savu muzikālo piedāvājumu trāpīšu desmitniekā, būsim uz viena viļņa – mums radīsies savs komunikācijas lauks.”

Katram pūrā ir tā sauktā muzikālo intonāciju krātuvīte, kas starp visām apkārtnes skaņām un melodijām ļauj ātri saklausīt sev tuvās. Dzirdot svešu skaņdarbu, sākumā to vērtējam. Nākamajā reizē atpazīstam, bet vēlāk, iespējams, tas jau būs iepaticies.

Mūzikas iedarbības spēks slēpjas tās izraisītajā pārdzīvojumā. Tā ietekmē emocijas ātrāk un izteiktāk nekā citi mākslas veidi, jo varam kļūt par līdzatskaņotājiem un klausoties iekšēji dungot. Kad vaicāju cilvēkiem par viņu spilgtāko muzikālo pārdzīvojumu, atbildes vienmēr pavada ļoti daudz emociju,” atzīst speciāliste.

Lūk, pāris piemēri no aptaujāto stāstiem.

Kāda popmūzikas dziesma mani uzrunāja tik ļoti, ka klausījos to atkal un atkal. Kaut vārdi bija svešā mēlē un tos nesapratu, raudāju, kamēr atbrīvojos no sava izmisuma.

Kad pa radio atskaņo dziesmas no Rīgai 800 repertuāra, skudriņas skrien pa kauliem, jo atceros svētku fantastiskās izjūtas. Tad cenšos tās izdzīvot vēlreiz, jo ne katru dienu ir iespēja piedalīties tādā grandiozā pasākumā, kur no saviļņojuma dziedot aizlūst balss un birst asaras.

Kopumā melanholiķi dod priekšroku skumīgiem, sangviniķi – jauktiem, holeriķi – straujiem, bet flegmatiķi – lēniem skaņdarbiem, liecina novērojumi. Tie, kuri klausās skaļu mūziku, vēlas norobežoties no citiem, sevi psiholoģiski aizsargāt. Savukārt kluso melodiju cienītāji meklē mieru un harmoniju, lai mazinātu spriedzi.

 

Vivaldi, Hendeļa, Baha, Haidna un Mocarta skaņdarbus, kuru lēno daļu temps atbilst cilvēka pulsam, elpošanas un sirds ritmam, tādēļ raisa labsajūtu un noder atpūtai.

 

“ASV mūzikas terapeiti ir izveidojuši sarakstu ar ieteikumiem, kuros dzīves gadījumos kādas melodijas klausīties. Tos var atrast internetā, taču, manuprāt, kas der daudziem, nav piemērots katram,” vērtē Mirdza Paipare.

Speciāliste visiem iesaka vienīgi baroka laika un agrīnā klasicisma (17. un 18. gadsimta) komponistu, piemēram, Vivaldi, Hendeļa, Baha, Haidna un Mocarta skaņdarbus, kuru lēno daļu temps atbilst cilvēka pulsam, elpošanas un sirds ritmam, tādēļ raisa labsajūtu un noder atpūtai.

Bieži vien mūzikas terapijā izmanto vairāku komponistu darbus, kas sakārtoti pēc noteiktiem parametriem, piemēram, tonalitātes, noskaņojuma vai tempa.

 

Brīnumainās pārvērtības
699059_60284893

Skaņas uztveram ne tikai ar dzirdi, bet visu ķermeni. To radīto vibrāciju ietekmē muskuļi atbrīvojas no saspringuma un mazinās sāpes.

Pētījumi liecina, ka nodarbības laikā pozitīvi mainās fizioloģiskie rādītāji, piemēram, skābekļa un virsnieru garozas izstrādātā hormona kortizola daudzums asinīs, pulsa ātrums.

Cik terapija būs efektīva, atkarīgs no slimības un cilvēka emocionālās jutības pakāpes. Mūzika labi palīdz veciem ļaudīm ar atmiņas traucējumiem, kā arī pēc insulta runas spēju un kustību atjaunošanai. Atceroties mīļas vai kopš bērnības zināmas dziesmas vārdus, cilvēks sāk sev noticēt un ātrāk izveseļojas, izmantojot savus iekšējos resursus.

 

Mūzika labi palīdz veciem ļaudīm ar atmiņas traucējumiem, kā arī pēc insulta runas spēju un kustību atjaunošanai. Atceroties mīļas vai kopš bērnības zināmas dziesmas vārdus, cilvēks sāk sev noticēt un ātrāk izveseļojas, izmantojot savus iekšējos resursus.

 

“Kādai manai kolēģei izoperēja smadzeņu audzēju, un dzīvi nācās sākt no jauna: mācīties ēst, staigāt. Kad dēls viņu pieveda pie klavierēm, spēlējot gammas, pamazām sāka raisīties valoda. Rokas un mutes motorika ir saistīta vienotā mehānismā, pastāv arī saikne starp muzikālām aktivitātēm un smadzeņu darbību,” skaidro Mirdza Paipare.

Mūzikas terapeits bieži vien strādā kopā ar citiem speciālistiem, piemēram, fizioterapeitu. Tāda sadarbība vēlama pēc traumām, Parkinsona slimnieku un mazuļu ar hemiparēzi (vienas ķermeņa puses paralīzi un aizkavētu attīstību) ārstēšanā. Ne vienmēr rezultātus var gūt uzreiz, taču pēc regulāra un neatlaidīga darba bērniņš ar laiku spēj brīvāk kustināt parēzes savilkto rociņu vai kājiņu. Ja vecāki ir pacietīgi, līdz četru gadu vecumam iespējams panākt diezgan ievērojamus kustību motorikas uzlabojumus, kā arī attīstīt runas spējas. Pūšot kādu instrumentu, tiek stiprināta mutes muskulatūra, kas nereti ir svarīgi neskaidras runas gadījumā, kā arī elpošanas regulēšanai, stostīšanās gadījumā un astmas slimniekiem.

Bieži vien mūzika efektīvāk iedarbojas, apvienojot to ar kustību terapiju, piemēram, nedzirdīgajiem un neredzīgajiem telpas apguvei, Parkinsona slimniekiem ķermeniskās drošības un stabilitātes radīšanai. Cerebrālās triekas gadījumā šādi var mazināt muskuļu spazmas, normalizēt to tonusu, saglabāt vai palielināt kustību diapazonu insulta un traumas gadījumā.

 

Sarunas bez vārdiem

Nodarbības sākas ar klienta vajadzību un vēlmju noskaidrošanu. Ja pacients ir mazulis, saruna norit ar viņa vecākiem, ja garīgi atpalicis – ar aizbildni. Tad tiek izlemts, vai priekšroka dodama nodarbībām individuāli vai grupā, tās būs galvenokārt aktīvas vai pasīvas ar mūzikas klausīšanos pēc noteiktas metodikas speciālista vadībā. Nereti abus veidus apvieno.

Radošajā mūzikas terapijā pacienti brīvi spēlē jeb improvizē uz dažādiem instrumentiem (priekšzināšanas un iemaņas nav nepieciešamas). Tādējādi tiek veicināta noteiktu muskuļu grupu saraušanās, uzlabojas nervu apgāde ar nepieciešamajām vielām, kas palīdz attīstīt runas un kustību spējas.Šis process sniedz pozitīvas emocijas, palīdz sev noticēt, tādēļ var kalpot kā atspēriena punkts, lai izveseļotos.

 

Radošajā mūzikas terapijā pacienti brīvi spēlē jeb improvizē uz dažādiem instrumentiem (priekšzināšanas un iemaņas nav nepieciešamas). Tādējādi tiek veicināta noteiktu muskuļu grupu saraušanās, uzlabojas nervu apgāde ar nepieciešamajām vielām, kas palīdz attīstīt runas un kustību spējas.

 

Vēlāk sesiju laikā runāts netiek, taču speciālists vēro pacienta reakciju, piemēram, vai viņš papurina galvu, mirkšķina acis, neizjūt agresiju.

Cilvēks ne vienmēr grib un spēj pastāstīt par sevi, taču ar mūzikas palīdzību var pateikt ļoti daudz – tā ir ideāls starpnieks, kuram pacients uzticas. Bieži vien slimnieks ar bungu vai cita instrumenta palīdzību ir gatavs runāt stundām ilgi. Pēc tam terapeits noskaidro, vai viņš vēstījumu ir pareizi sapratis, un pacients to apstiprina vai arī noliedz.

Depresijas slimnieki sākumā baidās improvizēt, jo ir apātiski un zaudējuši ticību sev un savām spējām. Parasti viņus izdodas atraisīt, iejaucoties spēlē. Ja radušās dusmas, tas ir pussolis ceļā uz atlabšanu.

Lai izvērtētu nodarbību efektivitāti, terapeits analizē slimnieka improvizēto spēli to sākumā, vidusposmā un beigās, ko var veikt arī ar īpašu datorprogrammu palīdzību. Kaut nelielu uzlabojumu izdodas panākt gandrīz vienmēr.

Pasīvā jeb receptīvā mūzikas terapija nereti sākas ar relaksāciju vai iztēli rosinošā procesā ievadošu sarunu. Dažkārt sesijas laikā pacients tiek aizvests citā – mainītas apziņas stāvoklī, piemēram, it kā viņš būtu devies eksotiskā ceļojumā vai sēdētu uz burvju paklāja.

“Kādam māksliniekam pēc traumas veica smadzeņu operāciju, un viņš vairs neprata gleznot, sūdzējās par sliktu atmiņu un nomāktību,” atceras mūzikas terapeite. “Strādājām vairāk nekā pusgadu – klausījāmies mūziku, atmiņās atgriezāmies viņam pazīstamās vietās, šķetinot, kas zemapziņā nomāc. Pacientam ievērojami uzlabojās atmiņa un mazinājās neticība sev.”

 

Katram savs instruments

Kustību traucējumu novēršanai palīdz sitamo, smadzeņu darbību skarošu slimību – pūšamo, bet sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanai – stīgu instrumentu spēlēšana. Tā uzskata daļa mūzikas terapeitu. Taču interesanti, ka pacients parasti pats izvēlas sev nepieciešamo. Dažkārt to piedāvā speciālists ar nolūku izmantot noteiktu veselības traucējumu mazināšanai vai arī pielietojot metodi, kas prasa spēlēt konkrētu instrumentu.

 

Ja mūzikas terapiju apmeklē visa ģimene, izvērtējot, ko katrs grib spēlēt, var spriest par attiecībām. Piemēram, ja sieviete izvēlējusies melodijas instrumentu – vijoli vai flautu, kuras skaņas plūst pāri citiem, tas nozīmē, ka viņa ģimenē ir noteicēja vai arī vadītāja.

 

Ja mūzikas terapiju apmeklē visa ģimene, izvērtējot, ko katrs grib spēlēt, var spriest par attiecībām. Piemēram, ja sieviete izvēlējusies melodijas instrumentu – vijoli vai flautu, kuras skaņas plūst pāri citiem, tas nozīmē, ka viņa ģimenē ir noteicēja vai arī vadītāja.

Vīrieši parasti dod priekšroku bungām vai ģitārai, kas simboliski var liecināt gan par vīrišķību, gan to, ka viņš ir zem sievas tupeles.

Ne vienmēr vēlamies atklāt citiem savu visintīmāko instrumentu – balsi, taču droši vien katrs ir ievērojis, ka sāpes un bēdas var atvieglot dziedot. Darot to pareizi, ar vibrācijām tiek iekustināti pieres rezonatori, uzlabojas organisma apgāde ar skābekli, tādēļ kādreiz no dziedāšanas mēdz sareibt galva. Tās laikā notiek savdabīga smadzeņu masāža, ko citādi nav iespējams veikt.

 

 

Īsumā

* Mūzikas terapija palīdz dažādu neiroloģisku un psihisku slimību gadījumā, priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, vājdzirdīgajiem, īpaši tā ieteicama pēc kohleārā implanta ievietošanas nedzirdīgajiem, neredzīgajiem, cilvēkiem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, sirds un bronhiālās astmas slimniekiem, pēc slimošanas, kad cilvēks nejūtas psiholoģiski pietiekami stiprs, lai dotos ikdienas gaitās, kā arī baiļu, izdegšanas sindroma un stresa pārvarēšanai.

* Tiem, kuriem ir svarīgi apzināties kopības sajūtu ar citiem un attīstīt komunikācijas prasmi, labāk darboties grupā.

* Terapija notiek reizi vai divas nedēļā, vismaz desmit sesijas. Atsevišķu slimību, piemēram, autisma gadījumā, tā var turpināties gadiem ilgi.

 

 

Mana pieredze

Guntars_StungaGuntars Stunga,
 saldenieks (53)

Guntars jaunībā komponējis dziesmas, spēlējis ballēs un restorānos, strādājis par fotogrāfu un elektromontieri. Dzīvi mainīja insulta lēkme. Ārstējoties viņš piedalījās mūzikas terapijas nodarbībās Vaivaru rehabilitācijas centrā.

“Mani un pārējos insulta slimniekus – piecus puikas un pāris meitenes – šī terapija dikti priecināja. Mēs, vīri, pārvietojāmies ratiņos, kundzes bija tikušas cauri vieglāk un staigāja ar spieķīšiem. Visi kopā izveidojām grupu. Klausījāmies mūziku, stāstījām, kā esam to uztvēruši, dziedājām tautasdziesmas. Katram bija iespēja ik dienu izvēlēties citu instrumentu. Pārmaiņus sēdāmies pie klavierēm. Ineta (mūzikas terapeite Ineta Heinsberga – red.) tik smuki spēlēja! Tā pāris stundas katru vakaru varējām bišķi tikt pie dzīvības, komunicēt.

Darījām visu, lai spētu vairāk kustēties un runāt. Palika labāk, jo kļuvām priecīgi un smaidīgi. Slimniekam patīk, ja kāds ar viņu nodarbojas un liek justies vajadzīgam.

Man mājās katru dienu skan mūzika, īpaši patīk latviešu šlāgeri. Kad iesit pa dullo, paklausos arī klasiku.

Gribu iemācīties atdarināt sintezatora, ģitāras, saksofona spēli internetā. Dators man jau ir – spēlēju tajā šahu, dambreti un biljardu, taču šo lietu pagaidām vēl neesmu apguvis.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+