Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. decembris, 2013
Drukāt

Vecāku tuvība un bērns. Kā rīkoties neveiklās situācijās? (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Piedzimstot bērniņam, mamma un tētis joprojām ir arī sieviete un vīrietis, kuri grib mīļoties, čubināties un baudīt tuvību. Taču nu uz viņiem gandrīz nepārtraukti raugās divas ziņkārīgas actiņas. Mulsinot – ko mazuļa klātbūtnē atļauties, bet ko nevajadzētu?

Vismaz līdz gada vecumam vislabākā vieta mazulim ir vecāku gulta, jo, esot līdzās māmiņai un tētim, viņš jūtas visdrošāk – tā uzskata psiholoģe Vita Kalniņa. Taču pieaugušie parasti bažījas, ka mazulis pie tā pieradīs un gulēt atsevišķi negribēs. Kas tad notiks ar viņu seksuālo dzīvi?

Arī tad, ja bērna gultiņa turpat līdzās, tik ciešā tuvībā ar mazo vecākiem vairs īsti nav iespējams pilnvērtīgi izbaudīt mīlēšanos. Sanāk vien: kuš, kuš, ātri, ātri, ka tik nepamostas! Tādēļ visi trīs būtu ieguvēji, ja tētis un mamma mīlas rotaļām nodotos citā telpā.

Tā teorijā, bet praksē nereti nav tik vienkārši.

Bet kā tad ar seksu?
20130812-162332

Kristīne un Ainis Rakstiņi audzina divas meitas – Leilu (7 gadi) un Luīzi (8 mēneši), ir kopā jau desmit gadus, taču šķiet kā tikko iemīlējušies. “Vairumam vecāku sekss ir vien tad, kad bērni guļ vai nav mājās. Gadās, ka tobrīd viens vai abi ir tik pārguruši, ka to nemaz īsti nevēlas, bet – retā iespēja taču jāizmanto. Kas gan labs tur var sanākt? Mēs uzskatām, ka mīlēšanās ir spontāna lieta, to nevar ieplānot ik vakaru deviņos. Jābūt atbilstošam noskaņojumam, bet tāds var rasties jebkurā diennakts laikā. Tad paskaidrojam Leilai: mēs tagad pamīļosimies. Mazajai nu jau šķiet pašsaprotami, ka mammai ar tēti reizēm vajag pabūt divatā un tad viņa nedrīkst nākt istabā,” stāsta Kristīne. Leila tikmēr spēlējas ar mazo māsiņu vai atrod ko citu darāmu. Dažkārt vecākajai meitai tiek piešķirta vesela stunda pie datora, lai gan parasti viņai ar to ļauj darboties vien pusstundu dienā.

“Reiz, kamēr Leila sēdēja pie datora, mēs aizlavījāmies uz virtuvi. Mīlējoties pēkšņi pamanīju – caur durvju stiklu uz mums skatās mazā. Uzreiz pārtraucām, viņa ienāca. Apjucis joprojām stāvēju nolaistām biksēm. Leila jautājoši raudzījās uz mums. Situācija bija neveikla, tādēļ ātrumā sagudroju pasaciņu: man dibenā iekoda dundurs un mamma skatījās, vai pumpai nevajag kaut ko uzsmērēt. Jā, tie dunduri tiešām ir briesmīgi, mani arī ir sakoduši, Leila sašutusi teica,” smejoties atceras Ainis.

Psihodinamiskajā psihoterapijā ir uzskats, ka, ieraugot vecākus seksuālas tuvības brīdī, mazulis var gūt dziļu psiholoģisku traumu un jau pieaudzis terapijas laikā šo notikumu nereti atceras kā lielu pārdzīvojumu. Savukārt dažas austrumu tautas dzīvo ar pārliecību, ka bērniem pastāvīgi jābūt vecāku mīlas rotaļu lieciniekiem, lai saprastu, ka tās ir dabiska un neatņemama ģimenes dzīves sastāvdaļa. Tur mazie pieaugušajiem seksa laikā pat pienes ūdeni un augļus. Vitai Kalniņai neviena no šīm galējībām nešķiet pieņemama – bērnam nebūtu ne jāredz, ne jādzird vecāku mīlēšanās. Mazais var nobīties, nesaprast, kādēļ tētis tā moka mammīti, ka viņa vaid. Lielākam bērnam, kurš jau zina, kas ir sekss, gluži dabiski ir ļoti mulsinoši un nepatīkami ko tādu redzēt.

Taču, ja mazais ienāk guļamistabā nepiemērotā brīdī, to nevajadzētu uzskatīt par traģēdiju – vecāki nedara neko nosodāmu vai pretdabisku. Tomēr bērns noteikti ir pelnījis paskaidrojumu. Ko stāstīt, atkarīgs no situācijas un atvases vecuma. Ja pieķertie ir dikti samulsuši, šis nebūtu īstais mirklis skaidrot, kas ir sekss. Bērns jūt vecāku emocijas, tādēļ viņam var izveidoties nepareizs priekšstats, ka dzimumattiecības ir kaut kas slikts un kaunpilns. Var teikt: mēs mīļojāmies. Taču, ja mamma ar tēti tobrīd bijuši skaļi un kaislīgi, mazajam šāds skaidrojums var nešķist ticams. Tad labāk sacīt: mēs ar tēti dauzījāmies, spēlējāmies. Bērns lieliski zina, ka, aizrautīgi rotaļājoties, mēdz būt visādas skaņas un trakulīgas kustības.

Daudzi bērna klātbūtnē apspriež savu seksuālo dzīvi krievu, angļu vai citā viņam nesaprotamā valodā, tomēr tā darīt nav vēlams. Mazajam tas rada spriedzi, trauksmi un nepatīkamas sajūtas. Intīmas sarunas vajadzētu risināt divatā.

Mācās mīļumu


Bērna klātbūtnē nav jāvairās apskauties, skūpstīties vai kā citādi izrādīt jūtas. Gluži pretēji, jo, vērojot vecākus, mazais mācās, kādām pieaugot vajadzētu būt viņa attiecībām ar otru pusīti. Daudzi pāri iet uz konsultācijām pie psihologa, jo ļoti ilgojas pēc mīļuma savstarpējā saskarsmē, taču neprot to izpaust, izrādīt. Viņu vecāki mazotnē nav parādījuši piemēru, kā tas ir – ikdienā būt mīļiem vienam pret otru, tādēļ tas nenāk dabiski. Vēlme slēpt maiguma izpausmes visbiežāk pārceļo no paaudzes paaudzē kā mantojums no laikiem, kad mīlināties atklāti nebija pieņemts.

“Bērnībā ļoti bieži redzēju mammu ar tēti mīļojamies un bučojamies. Tad bija laba sajūta – mājās viss ir kārtībā. Arī mēs nekautrējamies rādīt meitām, cik ļoti viens otru mīlam. Kad Leila bija mazāka, skūpsta laikā bieži ielīda starp mums, skatījās uz augšu un priecīga sita plaukstiņas. Ja esam sastrīdējušies, viņa mūs sarāj: nu, viss, beidziet! Tagad skūpstieties!” stāsta Kristīne.

Tēti, kas tev tur karājas?


Mazgājoties kopā ar bērnu, jaunie vecāki mēdz samulst – vai savi plikumi jāpiesedz? Vita Kalniņa ir pārliecināta, ka mazajam nāk tikai par labu, ja viņš gan tēti, gan mammu ir redzējis bez apģērba situācijās, kad tas ir iederīgi. Šādi viņš saņem vēstījumu, ka kails ķermenis ir dabisks un skaists un ģimenes lokā ir pieņemami to īpaši neslēpt. Tas veicina veselīgas seksualitātes veidošanos un sava auguma pieņemšanu. Bērniem, kuri nekad nav redzējuši savus vecākus kailus, ir pastiprināta, reizēm teju vai slimīga interese par citu plikumiem. Pamanot kādu kailu sauļojamies, vēlas piezagties tuvāk un palūrēt. Savukārt ķipari, kuriem bijusi iespēja brīvi aplūkot pliku mammu un tēti, savu zinātkāri jau ir apmierinājuši.

Sākumā, redzot vecākus bez apģērba, bērns, visticamāk, ieinteresēti pētīs, rādīs ar pirkstu un jautās, kas ir tas un tas. Kādus nosaukumus dot dzimumorgāniem, ir pašu brīva izvēle. Ja bērns vēlas tiem pieskarties, var atļaut. Taču uzreiz jācenšas novilkt zināmu robežu: negribu, ka tu mani tur rausti vai tausti. Tas ir nepatīkami un sāpīgi. Tā nevajag, jo tas ir mans.

Aptuveni sešu gadu vecumā bērns parasti sāk kautrēties citu klātbūtnē būt kails – grib aizslēgt vannas istabas durvis un mazgāties viens, pārģērbties tā, lai neviens neskatās. Mulst arī, redzot vecākus bez drēbēm. Tā ir normāla vecumposma īpatnība, kuru vajadzētu respektēt.

Ja vecāki kaunas no sava ķermeņa un kautrējas atkailināties, ir ļoti grūti iemācīt bērnam pieņemt savējo. Mamma, kura izmisīgi cenšas noslēpt katru sava auguma nepilnību, var sausu muti meitai stāstīt: badoties ir slikti; tu esi skaista un tev jābūt pašpārliecinātai. Vērojot viņu, meita saņem pavisam citādu vēstījumu: sieviete var justies labi un atkailināties vien tad, ja viņas augums ir perfekts. Vēlams, lai vismaz viens no vecākiem būtu gana drosmīgs. Ja tas sagādā grūtības abiem, pirtī vai citā piemērotā situācijā par pozitīvu piemēru var kalpot kāds cits mazulim tuvs pieaugušais, piemēram, krusttēvs vai krustmāte.

Rakstiņu pārim šajā ziņā problēmu nav – viņi ir nūdisti. Guļ, sauļojas un peldas bez apģērba, jo tā šķiet ērtāk un patīkamāk. Atkailinās vien ģimenes lokā un nūdistu pludmalē, kur tas ir pieņemami. “Meitām gan velkam peldkostīmus. Kad izaugs, lai pašas pieņem lēmumu, vai vēlas būt nūdistes,” stāsta Ainis.

Kā nezaudēt kāri draiskoties


Jaunā māmiņa bieži vien ir tik pārgurusi, ka, vakarā ielienot gultā, vienīgā vēlme ir kārtīgi izgulēties. Pirmajos trīs mēnešos vai pat visu zīdīšanas laiku hormonālo izmaiņu ietekmē sievietei dzimumtieksme var būt pavājināta – tā daba cenšas pasargāt no jaunas grūtniecības iestāšanās. Vecāki daudz laika un uzmanības velta mazajam, krietni mazāk var atvēlēt viens otram. Tādēļ pēc dzemdībām pāra attiecības (ne tikai seksuālās) nereti pasliktinās. Visbiežāk abi jūtas vīlušies, jo gaidījuši, ka mazulīša ienākšana ģimenē viņus vēl vairāk satuvinās. Taču šie sarežģījumi ir tikai uz laiku un, pieliekot mazliet pūļu, attiecības ir iespējams atkal uzlabot, mierina Vita Kalniņa.

 Svarīgi atrast laiku ne vien seksam, bet arī pāra attiecību kopšanai. Kaut dažas minūtes dienā, lai parunātu nevis par pamperiem, bet apjautātos partnerim, kā jūtas, kā viņam klājas. Citādi ir risks atsvešināties un kādudien nonākt pie nepatīkamas atskārsmes: man nemaz negribas viņam pieskarties, nav par ko ar viņu runāt.

“Laiks visiem ir dots vienāds, bet ir svarīgi to pareizi saplānot. Mūsu bērniem ir sakārtots dienas režīms. Lielā meita iet gulēt desmitos vakarā, mazo liekam jau astoņos, katra čuč savā istabā. Tas atvieglo sadzīvi un sniedz vairāk laika divvientulībai,” tā Kristīne. Vēlme mīlēties abiem ne mirkli nav zudusi. Kaut no tuvības iesaka atturēties mēnesi pēc dzemdībām, abi izturējuši vien divas nedēļas. “Man vienkārši ir fantastisks vīrs, kurš neļauj izpumpēties. Savu reizi aiziet iepirkties, pagatavo vakariņas, uzkopj istabas. Pieskatot mazās un sniedzot iespēju kaut kur aiziet divatā, daudz palīdzējusi gan mana, gan Aiņa mamma.”

 Nevajadzētu aizmirst priekšspēles nozīmi. Uzbudinājumu iespējams kāpināt visas dienas garumā caur pieskārieniem, pavedinošiem skatieniem un balss intonāciju, netiešiem mājieniem, erotiskām īsziņām.

 Mēdz ieteikt šad tad atstāt mazuli pie omītes un pašiem doties izklaidēties vai pat tālākā ceļojumā. Tomēr līdz pusotra gada vecumam bērnam ilgstoša vecāku, īpaši mammas, prombūtne ir liels pārdzīvojums, vēl jo vairāk, ja viņi nav mājās arī naktī. Pirmajos mēnešos māmiņai emocionāli ir ļoti grūti uzticēt mazuli kādam citam un parasti viņa nemaz nespēj izbaudīt šādu divvientulību, visu laiku satraucas. Labāks risinājums ir mērķtiecīgi likt mazo gulēt laikus – astoņos, vēlākais deviņos, lai iegūtu brīvu vakaru, ko pavadīt divatā, iesaka psiholoģe.

 Sievietei var būt ļoti grūti atsākt normālu dzimumdzīvi, ja bijusi traumatiska dzemdību pieredze. Psiholoģiski bērniņa nākšana pasaulē arī ir seksuāls akts. Ja radības bijušas smagas un samocītas, māmiņa nav saņēmusi atbalstu, tikusi kaunināta vai bārta, pārdzīvotais pat līdzinās izvarošanai. Tādēļ var rasties pretestība vai pat riebums pret seksu. Atbrīvoties no negatīvajām izjūtām var palīdzēt psihologs vai psihoterapeits. Savukārt, ja dzemdību pieredze bijusi pozitīva, sievietes seksualitāte var uzplaukt vēl krāšņāka.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tiesaam briiniskiigs piemeers – Kristiines un Aina gimene. “Mees tagad pamiileesimies …”. Aarpraats. Un tad briinaamies, ka sekss saak valdiit pasauli. Man truukst vaardu!

  2. Jā, tā ir problēma. Atceros, ka mums jaunībā bija tikai viena istaba un nebija vecvecāku, kas kaut reizēm pieskatītu mazos. Tāpēc tagad ļoti labi saprotu savus nu jau lielos bērnus – abi ar vīru paši piesakāmies pieskatīt mazbērnu /pat tad, kad pašiem tas sagādā kādas neērtības/. Tas viņu ģimeni stiprina, un mums par to liels prieks – mazbērnam ir laimīgi vecāki.

Draugiem Facebook Twitter Google+