Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. janvāris, 2015
Drukāt

Anda Līce: Kad parāds ir brālis (7)

Foto: ShutterstockFoto: Shutterstock

Jauno gadu daudzi ir iesākuši ar nenomaksātiem parādiem. Runa nav par pārdomātiem kredītiem, kuri jānomaksā noteiktos termiņos, bet gan parādiem, kas sataisīti, negudri dzīvojot. Parāds var būt nesamaksāts darbs, neatdots aizdevums, atbildības neuzņemšanās vai nepateikts paldies. Mēs visi esam kādam kaut ko parādā, jautājums tikai, vai to apzināmies. Mēdz teikt – parāds nav brālis, tomēr šodien daudzi apbrīnojami labi sadzīvo ar saviem parādiem.

Tikai divdesmit procentiem uzturlīdzekļu nemaksātāju esot manta un ienākumi, no kuriem piedzīt parādu valstij, kas jau pārsniedzis 123 miljonus eiro. Tagad, kad robežas ir vaļā, pēcnācējus pasaulē izsējušie alimentu nemaksātāji iejūk raibajā viesstrādnieku pūlī, atkal “zīmējas” iepazīšanās portālos un izjusti runā par ģimenes vērtībām. Viņu parāds ir trīskāršs – bērniem atrautais materiālais atbalsts, viņiem nesniegtā mīlestība un nepateiktais paldies sievietēm, kuras audzina nākamo paaudzi, apzinādamās, cik nejēdzīgā veidā tā ir apzagta. Kādu vietu savu bērnu atmiņā gatavo sev šādi tēvi? Bērni lepojas ar karā kritušajiem tēviem kā varoņiem, kamēr par miera laika degradētajiem izjūt vienīgi kaunu.

Dažs labs tikai mūža beigās saprot – vislielākais parāds ir neatdotā mīlestība. Mīlestības ceļš atgādina apļus uz ūdens, jo tālāk prom no ģimenes iet apļi, jo tiem rādiuss lielāks, un tad var runāt par tautas, valsts un visas cilvēces mīlestību. Uz to ir spējīgas lielas personības, sākot ar pārcilvēku Kristu. Viņu nav daudz, bet viņi ir katrā tautā, un viņi ir tie, kas griež zemeslodi. Visi nekad nebūs tādi kā Mahatma Gandijs, Mārtiņš Luters Kings vai māte Terēze, no mums arī netiek prasītas tik varenas lietas, taču dalīties mīlestībā mēs varam visi. Tas ir mūsu lielo iespēju lauks, un mēs to protam darīt ar prieku.

Kad parāds kļūst par brāli, sākas jukas ģimenē un valstī. Latvija šodien atgādina nebeidzamu tiesas procesu, kurā tiesneši kļūst par tādiem pašiem likumpārkāpējiem kā tiesājamie, jo ētiski mēs esam neiedomājami atšķaidījušies. Vainīgs nav tikai karš, okupācijas režīmi un deportācijas. Izklausās smieklīgi, kad cilvēki ar sirmiem deniņiem visā vaino grūto bērnību. Bērnība taču aptver mūža mazāko daļu. Ir jājautā, kur tad tu biji un ko darīji visu pārējo laiku, dzīvojot pasaulē, kura ir gan sliktā, gan labā skola, kuras krātuvēs glabājas gudri un svētīgi dzīvotu mūžu pieraksti un kurā ikviens, ja vien grib, var atrast sev skolotājus un iemācīties dzīvi. Līva Ulmane nesen kādā intervijā teica: “Varbūt ne visi cilvēki ir labi, taču visiem tiek dota iespēja tādiem būt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. labs raksts!!! “Dažs labs tikai mūža beigās saprot – vislielākais parāds ir neatdotā mīlestība “- ļoti laba doma. Diemžēl, tāds ir cilvēks, reizēm pat zvērs… ātri dzīvo, nedomājot par sekām….un kad bērns vecumā tam cilvēkam pasaka, kur tu biji, kad man tevis dikti vajadzēja, tad nu sākas nevajadzīgi konflikti…..šo tēmu varētu turpināt bezgalīgi..par sekām no neizrādītās mīlestības. paldies! raksts tiešām labs!

  2. Mūsu pseidokristīgā valsts ir parādā gan strādniekiem,gan invalīdiem,gan pensionāriem.

  3. Mūsu pseidokristīgā valsts ir parādā gan strādniekiem,gan ivalīdiem,gan pensionāriem.

  4. “Mūsu lielo iespēju lauks”. Es gribētu tev ko labu izdarīt. – Eu, ejam prom, kaut kāds jukušais. Ar uzticību pieņem tikai anonīmus ziedojumus. Ar cilvēciskām attiecībām grūtāk.

  5. No Andas Ļīces rakstītā vienmēr strāvo viedums. Ar interesi lasu visu, ko sastopu. Izcili! Lai veselība un vērotājas gars turpinās! Kaut augtu lasītāju pulks!

  6. Jaunā paaudze kaunu neizjūt par neizdevušamies vecākiem. Viņi ir vienaldzigi, un tas varbūt ir pat labi – nejūtas tik traumēti.

  7. Kolektīvā bezatbildība,gļēvums,bezizmēra cilvēktiesības ir trīs vareni vaļi uz kuriem balstās patreizējā individuālistu sabiedrība.Māte Terēze pašlaik kļuvusi par par izsmieklu un kariķējamu personāžu un diemžēl tā ir īstenība.Cik bieži nav dzirdēta frāze ,, vai tu esi kāda māsa Terēze?,,

Draugiem Facebook Twitter Google+